Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo E vielu bums. Gandrīz jebkuram pārtikas produktam sastāvā ir lielāka vai mazāka E buķete. Maģiskais E un skaitļu savienojums ir kods dažādām vielām, kas produktu saglabā ilgāk, padara mīkstāku, garšīgāku, piedod krāsainību un kārdinājumu. Kas ir šīs vielas un ko tās mums var nodarīt... Parasti pārtikas piedevas nosaukumu veido šādi: burtam E (kas ir cēlies no angļu valodas vārda «edible» un nozīmē «ēdams») seko trīs cipari, kas norāda pamatkategoriju (100 - krāsvielām, 200 - konservantiem, 300 - antioksidantiem). Saraksts, kādās grupās pārtikas piedevas tiek iedalītas ir visai garš, taču skaidrs, ka ne visas vielas ir mums labvēlīgas.

Ieskatam vēl viens saraksts, ja gribat iegūt kādu no slimībām:

Praktisks piemērs: ņemam saldējumu, apēdam un skatāmies, kas ir nonācis mūsu vēderā. 12% meža ogu piedevas, ieraugs ar Acidophilus un Bifidobakterium Speciees un citas mažāk nozīmīgas sastāvdaļas. Un mūsu E:

Protams, no viena saldējuma vai vienas kolas nekas ļauns nenotiks, taču saskaitot, cik tādu vielu mūsu ķermenī nav nonācis visas dzīves laikā? Piemēram, automašīnā mēs lejam tikai «svaigu» eļļu, neko nelejam vecu, kāpēc? Tāpēc, ka mēs vēlamies, lai tā mums ilgāk kalpotu. Automašīnai var nopirkt jaunu detaļu, ja kaut kas ir salūzis vai pat jaunu auto, taču mums mūsu ķermenis, ir tikai viens. Sargāsim un kopsim mūsu dvēseles templi! Nav jēgas savu izskatu saglabāt pēc nāves, jo tad jau dvēsele tajā vairs nav, bet ir pierādīts, ka cilvēki, kuri savas dzīves laikā ir stipri piesātinājuši sevi ar šīm E vielām, pēc nāves kļūst kā iebalzamēti. Kā saka - pat tārpi «neņem».

Ir vasara - augļu, ogu un zaļumu laiks. Pacienāsim sevi un draugus ar svaigi spiestu sulu, tikko lasītām zemenēm un āboliem. Neindēsim viens otru!

Varu tikai pievienoties raksta autorei un viņas aicinājumam lietot dabas veltes bez dažādiem konservantiem, kuri gan visai kārdinoši uzlabo produktu vizuālo izskatu un dažkārt arī garšas īpašības, taču var arī radīt dažādas nevēlamas blakus parādības - alerģiju, onkoloģiskas slimības un vēl kādas vēl neizzinātas pārmaiņas mūsu organismā.

Diemžēl dzīves temps mums liek arvien vairāk izmantot ātri lietojamus produktus, kuriem ir tik neparasti ilgi realizācijas termiņi, tādējādi atvieglojot mūsu dzīvi. Ar vien mazāk laika paliek pašiem gatavot pārtiku no svaigiem produktiem. Arī pārtikas ražotāji ir ieinteresēti ar iespējams mazākiem zaudējumiem gūt peļņu. Tā ir civilizācijas attīstības negatīvā puse.

Pārtikas piedevu, konservantu un citu vielu pievienošanu produktiem nosaka valsts likumdošana. Mūsu gadījumā tā ir ES un tās likumdošanas orgāni. Ir noteikts, ka ir jābūt brīdinājumiem par piedevas iespējamām negatīvajām izpausmē.

Konkrēts piemērs - Aspartāms. (E-951) Viela, kura ir mākslīgi iegūta un kuru izmanto kā saldinātāju daudzos pārtikas produktos ar zemu kalorāžu - dzērienos, saldējumos, dažādos cepumos, saldumos (ap 5000 izstrādājumu!). Salīdzinot ar cukuru tas ir 200 reizes saldāks! ES ir noteikusi, ka šīs vielas daudzums nedrīkst pārsniegt 1000 miligramus uz kilogramu produkta. Brīdinājums - ir nelietot cilvēkiem, kuriem ir vielmaiņas slimība fenilketonūrija. Citu brīdinājumu nav, lai gan dzīvniekiem var radīt onkoloģiskas slimības.

Secinājums viens - vielas, kuras dabiskos produktos nav sastopamas un organisma bioķīmiskā sistēma agrāk nav saskārusies, var tikt atzītas nelielos daudzumos par izmantojamām, bet nevar uzskatīt par drošām, jo tikai ilgā laika posmā (vairākās paaudzēs) var izvērtēt tās postošo ietekmi uz cilvēka veselību.

Atliek tikai pašiem izvēlēties sev pieņemamo dzīves modeli un cerēt, ka lauksaimnieki būs ieinteresēti pārdot savu produkciju arī individuāliem pircējiem, bet ne tikai lielražotājiem.