Sveiki, vēl pagaidām cilvēktiesību kritērijam atbilstošie.

Taču viss var mainīties.

Šis teksts kā alternatīva ES Parlamenta Asamblejas deputātu atbildei Patriarham Aleksijam II par to, ka viņš esot pret «seksuālo minoritāšu fundamentālajām tiesībām». Aleksijs pateica, ka sodomītu ideoloģija tiek iepiarota un ka tas ir grēks a zilo karogā tītie parlamentārieši uzreiz rāda savu zoseni. Bet pamazām jau arī dzīvniekiem veidojas savas fundamentālās tiesības.

Šodien Lutera draudzē pat dzīvnieku dievkalpojums. Piedāvāju iepazīties ar – iespējamo nākotnes sprediķa matricu.

Kaspars Dimiters

Dievkalpojums par godu dzīvniekiem

Šodien, 2007. gada 4. oktobrī, Pasaules dzīvnieku dienā, Rīgas Lutera draudzes baznīcā (Torņakalna ielā 3/5) pirmo reizi Latvijā notiek dzīvniekiem veltīts dievkalpojums.

Sprediķis animālisma atjaunošanas svētkos

Brāļi un māsas, šī ir visgaišākā diena mūsu baznīcas dzīvnieku vēsturē. Visi kopā sen esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem šajā valstī un šīs valsts baznīcās palīdzēt mēs vairs nevaram, lai cik ētiski un nacionāli mēs nesprediķotu un lai cik eiropeiski nebūtu restaurētas mūsu baznīcas. Mūsu kolēģu pieredze Nīderlandē pierādījusi, ka, lai labi dzīvotu, baznīcas nemaz nav obligātas. Jo labi dzīvot mūsu laikos nozīmē arī ekstrēmas, alternatīvas un mūžīgā pilnveidē izsmalcināmas seksuālās attiecības ne tikai cilvēku starpā vien.

Lai labi dzīvotu un moderni kopotos, ar tradicionālas ticības piedāvātajiem standartiem ir par maz. Daudz ienesīgāka ir homoseksuālisma, pedofīlijas un citu modernu tieksmju sludinātāju misija. Visa pasaule iziet ielās aizvien kuplākos un krāšņākos sodomītu karnevālos, aizvien mazāk to dalībniekiem atgādinot cilvēkus. Visievērojamākie fondi, visrespektablākās organizācijas un bankas šos pervertās pārtapšanas brīnuma svētkus tikai atbalsta. Arī «jaunās Jeruzalemes» Briseles deputāti to apliecina ik dienas. Briselītu ierindā netradicionāli seksuāli orioentētie jau ir vairākumā. Dzīvnieku jūtu aizstāvju vārdā apliecinu savu cerību, ka arī zoofīli Briseles parlamentā drīzumā ieņems augstākos posteņus, jo ir par maz, ka Lietuvas pludmalē pliks Ferhoigens pastaigājas ar pliku sekretāri. Mums ticības vārdā ir jāsper vēl drosmīgāki soļi.

Nīderlandē gadā vidēji likvidējas tikai ap 1000 tradicionālo draudžu. Lai tradicionālistus izskaustu pilnībā, viņiem vēl būs jāmokas 19 gadus. Taču traģiskākais ir tas, ka šīs draudzes pārdod arī savus īpašumus, turklāt pilnīgi neticīgām personām. Kāpēc traģiski? Tāpēc, ka laikus tajās netiek modernizēta un animalizēta ticība, rodot motivāciju šo ēku izmantošanai dzīvnieku garīgai un jutekliskai aprūpei. Mums jābūt gudrākiem un tālredzīgākiem par mūsu sodomītu, eitanāzistu un pedofīlu brāļiem un māsām, kuri no savām nepietiekamā līmenī izkoptajām mānijām vecajā Eiropā jau stipri atslābuši.

Šī skaistā diena, kurā mums beidzot ir dota iespēja pienācīgi pagodināt visu dzīvniecisko, lopisko. Kam mums degradētie bomži, plānprātīgie pensionāri, apgrūtinošie invalīdi, bezcerīgie narkomāni, bīstamie un dārgi mums izmaksājošie ieslodzītie, vienmēr drūmie un ne vienmēr seksuāli ērti izmantojamie bāreņi un visādi citādi necilvēki? Moderno laiku baznīcai ar tiem vairs nav jākrāmējas. Pareizo piemēru mums rāda tās valstis, kurās, turpinot profētiskā Ādolfa tradīcijas, tiek ieviesta eitanāzija. Lūk, tā ir īsta valstiski racionālas brīvības prakse – brīvi eksperti brīvi izvēlas, kurš valstij vajadzīgs un kurš pār tilta margām metams.

Akls kaķis vai klibs suns sen mūsu sirdīs izraisa vairāk žēluma, nekā avārijā cietis bērns, trolejbusā noģībusi veča vai kāds smirdošs miskastes iemītnieks, kas izskatās sliktāk par savu kolēģi žurku. Tas nozīmē, brāļi un māsas, ka žurkas ir vairāk jāaizstāv, kā netīrie, cilvēkveidīgie spoki, kuri mums nedz vajadzīgi, nedz izdevīgi, nedz baznīcās laižami. Iedomājieties, kā smirdētu baznīca, ja šodien te ienāktu viens netīrs bomzis. Taču, ja šeit ienāktu pulciņš labi frizētu un koptu mūsu draudzes turīgāko locekļu sugas sunīšu, kaķīšu, šinšilu, jūras cūciņu... Ak, kas tā būtu par mīļu un siltu rosību un dzīvību mūsu par dzīvnieku fermu pamazām pārtopošajā baznīcā. Tālab aicinu visus aizstāvēt žurku, jūras cūciņu, trušu un citu dzīvnieciņu tiesības uz dzīvību, ko ļauni zinātnieki tiem regulāri laupa savos ļaunajos eksperimentos. Lai izmanto sabiedrībai nekur nederīgos indivīdus, kurus, acīmredzot, zvaigžņu valdnieks savā apredzībā tādiem eksperimentiem arī lēmis.

Nost ar arhaiskajiem uzskatiem un novecojušajiem rakstiem! Cilvēki sava goda avansu ir izsmēluši un nav bijuši tā cienīgi. Pienācis laiks visgodājamāko kārtā celt miljoniem gadu pazemotos dzīvniekus. Kā pāreja uz šo mūsu ticības progresa jauno pakāpi lieliski kalpojusi sodomītu pārākuma pār nožēlojamajiem heteroseksuāļiem iecelšana starptautisku cilvēktiesību normu un likumu kārtā. Taču dzīvnieku tiesības stāvēs pāri cilvēktiesībām. Jā, es pravietoju. Mans suns mans liecinieks (noglauda pērmindera pienesto sunīti).

Lai nebūtu jālikvidē draudzes Latvijā, mums jāminimalizē viss tradicionālais un jāanimalizē viss jaunais. Baznīcas mums jāpārvērš dzīvnieku patversmēs vai mums mīļo kustoņu kosmētiskas, medicīniskas un intīmas aprūpes centros. Baznīcās jātirgo un jāreklamē ne tikai dzīvnieku barība, bet arī cilvēku seksuālai labsajūtai kalpojušās papildierīces, kas tiem nepelnīti palīdzējušas pavadīt daudz apmierinošu mirkļu. Intīmpreču industrija ir jāattīsta arī mūsu dzīvniekiem. Dzīvniekus diskriminējošo veikalu «Labi» uzrakstu vietā jāparādās uzrakstiem «Labi cilvēkam un lopam». Baznīcās jādod vārds dzīvnieku psihologiem, dzīvnieku seksologiem, pingvīnu homoseksuālisma speciālistiem, žurku un trušu tiesību aizstāvjiem, jo vecmodīgo sprediķotāju laiki ir pagājuši.

Beidzot ir jārunā skaļi arī par to, ko ar saviem mājdzīvniekiem piekopjam klusībā, bīdamies no konservatīvu un cietsirdīgu fundamentālistu aizspriedumiem. Modernas ticības un intīmā animālisma praktizētāji zina, ka ar dzīvnieku sadzīvot iespējams daudz labāk, nekā ar savu līdzcilvēku. Modernas ticības cilvēkam mīlēt savu tuvāko vispirms nozīmē mīlēt savu mājdzīvnieku.

Mūsu nākotne, brāļi un māsas, ir visu fīliju legalizēšanā. Arī šajā dzīvnieku fermā, ko ar lepnumu dēvējam par Latviju. Homoseksuālisms un zoofīlija ir modernu ticīgo savstarpējo attiecību jaunie stūrakmeņi. Un kā sociāls dzīvnieks zinu, ka nebūt ne pēdējie.

Celsim dzīvnieku patversmes! Pārvērtīsim savu valsti par dzīvnieku paradīzi! Mīlēsim sevi un savus līdzcilvēkus aizvien mazāk, bet aizvien vairāk – savus lopus! Mīlēsim lopiskāk, jo dzīvnieki arī ir cilvēki.

Vaumen.