Esmu atklājis to, ka smadzeņu izmērā, intelektā, temperamentā, seksuālajā uzvedībā, auglībā, augšanās ātrumā, dzīves ilgumā, noziedzībā un ģimenes stabilitātē austrumnieki kā grupa konsekventi nostājas vienā spektra galā, melnie otrā galā, bet baltie atrodas vidū. Caurmērā austrumnieki nobriest lēnāk, ir mazāk auglīgi, seksuāli mazaktīvāki un ar lielākām smadzenēm un augstākiem IQ rādītājiem. Melnie katrā no šiem rādītājiem ir pretējā pozīcijā. Baltie atrodas vidū, bieži tuvu austrumniekiem (skatīt 1. tabulu).

Protams, šīs trīs iespēju rasu atšķirības ir caurmēra atšķirības. Indivīdi ir indivīdi. Tomēr es esmu atklājis, ka šis trīs iespēju modelis ir viscaur patiess laika un nāciju ietvaros. Tas, ka viens un tas pats trīs iespēju modelis atkārtoti parādās kādos 60 dažādos bioloģiskos un uzvedības rādītājos ir ļoti interesanti un parāda, ka rase nav «tikai ādas krāsa». Starptautiskais datu materiāls nāk no Pasaules Veselības organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Interpola. Nesen es pataizbraucu uz Dienvidāfriku, lai savāktu jaunu informāciju par IQ. Sāksim ar bioloģiskajām atšķirībām sportā, ko gandrīz katrs ir novērojis. Jona Entina (Jon Entine) nesenā grāmata Tabu: Kāpēc melnie atlēti dominē sportā un kāpēc mēs baidāmies par to runāt vēršas pie vecās klišejas, ka «baltie nespēj lēkt» (un pie jaunās, ka austrumnieku vīrieši lec pat vēl sliktāk). Entins parāda, ka sportā tieši melnie vīrieši un sievietes ir tie, kas var lidot! Un vēl, ko arī parāda datu materiāls, īso distanču skriešanā galvenokārt pārāki ir melnie ar Rietumāfrikas izcelsmi, kamēr melnie ar Austrumāfrikas izcelsmi – no Kenijas un Etiopijas – ir pārāki maratonagarajās distancēs. Šīs atšķirības starp austrumu un rietumu afrikāņiem parāda, ka statistiska vidusmēra apskatīšana dažreiz var notušēt būtiskas īpatnības. Tomēr melnie gan no Austrum- un Rietumāfrikas izceļas viena vai otra veida skriešanā. Sportā melnajiem kā grupai ir ģenētiskas priekšrocības.

Ir interesanti arī tas, ka rasu atšķirības dzīvē parādās agri. Melnie mazuļi piedzimst nedēļu agrāk kā baltie mazuļi, pie tam viņi nobriest ātrāk, kas novērots pēc kaulu attīstības. Piecu vai sešu gadu vecumā melnie bērni ir pārāki sprintā, tāllēkšanā un augstlēkšanā, kam visam vajadzīga neilga enerģijas izlāde. Pusaudžu gados melnajiem ir ātrāki refleksi kā, piemēram, zināmajā ceļgala refleksā.

Melnajiem ir arī par 3 – 19% vairāk dzimumhormona testosterona nekā baltajiem vai austrumniekiem. Tas nozīmē vairāk eksplozīvas enerģijas, kas dod melnajiem priekšrocības tādos sporta veidos kā bokss, basketbols, futbols un sprints.

Kāpēc ir tabu teikt, ka melnie caurmērā sportā ir labāki? Tāpēc, ka hormoni, kas viņiem dod priekšrocības sportā, kopumā tos padara arī vīrišķīgākus. Skolā viņi ir fiziski aktīvāki, kas dažreiz tos noved pie nepatikšanām vai pat atzīšanas par hiperaktīviem. Nākamais jautājums ir – «Kāpēc austrumāzietēm un baltajām ir platāki gurni nekā melnajām, kas, savukārt, tās padara par vājākām skrējējām?» Atbilde ir tā, ka viņas dzemdē mazuļus ar lielākām smadzenēm. Evolūcijas gaitā jaundzimušo galvas izmēram palielinoties, sievietēm bija nepieciešams platāks iegurnis. Austrumniekiem vidēji ir par 1 kubikcollu lielāks galvaskausa tilpums nekā baltajiem, kuriem savukārt ir veselas 5 kubikcollas lielāks galvaskausa tilpums nekā melnajiem.

Reizēm cilvēki ir pārsteigti dzirdēt, ka rases atšķiras ar smadzeņu izmēru. Un viņi jautā, cik pārliecinoši ir pierādījumi, ka smadzeņu lielums ir saistīts ar intelektu. Būtībā ļoti daudzi pētījumi, ieskaitot tos, kas ir balstīti uz moderno magnētiskās rezonanses izmeklēšanu, ir parādījuši saistību starp smadzeņu izmēru un intelektu.