Atskatieties atkal atpakaļ uz visām 1. tabulas iezīmēm. Tās veido sistēmu. Baltie konsekventi ļoti daudzās jomās caurmērā atrodas starp melnajiem un austrumniekiem. Vēl, grupai ar vislielākajām smadzenēm ir zemākais divu olšūnu dvīņu līmenis! Kāpēc? Atbilde meklējama evolūcijā. Neviena teorija, kas balstīta tikai uz kultūras atšķirībām, nevar izskaidrot visas šīs iezīmes kopā ņemtas. Bet pastāv gēnos balstīts izskaidrojums, kas skaidri ietver kompromisu starp atražošanās centieniem (dvīņu līmeņi) un smadzeņu izmēru. Šie modeļi veido to, ko sauc par «dzīves ciklu». Tie kopā attīstījās, lai tiktu galā ar dzīves pārbaudījumiem – izdzīvošanu, augšanu un atražošanos.

Es esmu izskaidrojis rasu modeli smadzeņu izmērā, intelektā un citos rādītājos, izmantojot uz gēniem balstītu dzīves cikla teoriju, ko evolūcijas biologi sauc par atražošanās stratēģiju r-K skalu. Vienā šīs skalas galā ir r-stratēģijas, kas balstās uz augstu atražošanās līmeni. Otrā galā ir K-stratēģijas, kas balstās uz augsta līmeņa vecāku rūpēm. Šo skalu pamatā izmanto, lai salīdzinātu dažādu sugu dzīvnieku dzīves ciklus. Es esmu to izmantojis, lai izskaidrotu mazākas, bet īstas atšķirības starp cilvēku rasēm.

Šajā skalā austrumnieki ir vairāk K-iezīmēti nekā baltie, kamēr baltie ir vairāk K-iezīmēti nekā melnie. Stipri K-iezīmētas sievietes rada mazāk olšūnu (un ir ar lielākām smadzenēm) nekā r-iezīmētas sievietes. Stipri K-iezīmēti vīrieši iegulda laiku un enerģiju savos bērnos nekā nododas seksuāliem piedzīvojumiem. Viņi ir drīzāk «tēti» nekā «nelieši».

Rasu atšķirības ir saprotamas arī no cilvēku evolūcijas perspektīvas. Mūsdienu cilvēki izcēlās Āfrikā apmēram pirms 200000 gadiem. Afrikāņi un ne-afrikāņi pirms apmēram 110000 gadiem nošķīrās. Austrumnieki un baltie nošķīrās apmēram pirms 40000 gadiem, ap to laiku, kad mūsdienu cilvēki pirmoreiz ieradās Eiropā. DNS sekvencēšanas analīzes, līdz ar fosiliju arheoloģiskajiem atradumiem parāda šo secību, tāpat kā iezīmju sistēma 1. tabulā. Jo vairāk uz ziemeļiem ārā no Āfrikas cilvēki devās, jo grūtāk bija iegūt ēdienu, pajumti, izgatavot apģērbu un audzināt bērnus. Tāpēc grupām, kas attīstījās mūsdienu baltajos un austrumniekos, vajadzēja lielākas smadzenes, ģimenes stabilitāti un ilgāku mūžu. Bet lielāku smadzeņu izveidošanās prasa laiku un enerģiju, tāpēc veidojas kompromiss: lēnāks augšanas ātrums, zemāki dzimumhormonu līmeņi, mazāka agresija un seksuālā aktivitāte. Tā izveidojās iezīmju sistēma 1. tabulā.

Kādi ir šī pētījuma secinājumi? Viens, acīmredzot, ir tas, ka rases piederībai ir liela nozīme cilvēka raksturojumā. Ja tas tā nebūtu, rases piederībai nebūtu nekādas ietekmes uz sabiedrību un mēs neatrastu vienu un to pašu rasu modeli visā pasaulē un visos laikos. Fakts, ka caurmērā afrikāņu izcelsmes bērni piedzimst ar mazākām smadzenēm nekā eiropiešu un austrumaziātu izcelsmes bērni, neskatoties kādās diasporās viņi atrodas, atļauj izdarīt drošas prognozes par viņu nākotnes akadēmiskajiem un profesionālajiem sasniegumiem. Līdzīgi, fakts, ka viscaur pasaulē melnajiem ir spēcīgāka seksuālā dziņa nekā baltajiem vai austrumaziātiem, izskaidro, kāpēc melnajiem amerikāņiem, melnajiem karībiešiem un Subsahāras afrikāņiem ir visaugstākie seksuāli transmisīvo slimību līmeņi un kāpēc austrumaziātiem tie ir pat vēl zemāki nekā baltajiem.

Otrais secinājums ir tas, ka «balto rasisms» nav atbildīgs par visām sabiedrības problēmām. Melno vājie sasniegumi nav radušies vienkārši «balto aizspriedumu» dēļ. Tam ir daudz dziļākas saknes. Caurmērā melnie bērni piedzimst ar mazākām smadzenēm nekā baltie vai austrumaziātu bērni. Šīs lietas atzīmēšana nav stereotipu veidošana, tā ir vienkārši tādu faktu novērošana, kādi tie ir. Gan zinātne, gan taisnīgums liek mums meklēt un stāstīt patiesību, ne stāstīt melus un izplatīt maldus.

Cits secinājums ir tas, ka mums ir jāpieņem, ka rasu atšķirības nekur tā vienkārši nepazudīs. Līdz šim vairums teoriju uzvedības zinātnēs ir pieņēmušas, ka visām cilvēku sabiedrībām ir vienādas spējas, lai varētu sasniegt līdzīgu sabiedrības attīstības pakāpi. Mums ir jāpieņem evolucionējusī cilvēku sabiedrību dažādības esamība. Dažreiz tie, kas uzskata, ka rase ir tikai sociāla konstrukcija, stāsta, ka cilvēka genoma projekts pierāda, ka tādu rasu nav, jo cilvēkiem ir kopīgi 99% «gēnu». Tas ir smieklīgi. Cilvēku gēni ir 98% līdzīgi šimpanžu gēniem. Tomēr neviens nedomā, ka šimpanzēm ir tāds pats intelekts, smadzeņu izmērs vai sociālās uzvedības modeļi kā cilvēkiem; viņi izskatās un uzvedas ļoti atšķirīgi. Īstenībā cilvēkiem 90% gēnu ir kopīgi ar pelēm, tāpēc tās arī izmanto zāļu izmēģinājumos. Līdzīgi, kaut gan vīrieši un sievietes ir 99% ģenētiski vienādi, ir muļķīgi domāt, ka dzimums ir tikai «sociāla konstrukcija».

Daudz neskaidrību parādās tāpēc, ka pastāv dažādi ģenētisko mērījumu veidi. Daudz reālistiskāks skatījums rodas, paraugoties uz 3.1 miljardu bāzu pāru, kas veido 30000 gēnu. Cilvēki atšķiras 1 no katriem šādiem 1000 bāzu pāriem. Katra izmaiņa bāzu pārī var izmainīt arī gēnu. Zinātniski bāzu pāru atšķirības tiek sauktas par viena nukleotīda izmaiņām (SNP). Bāzu pāru atšķirības ir nozīmīgas, un SNP kopā veido rases. Tikai viena izmaiņa, piemēram, hemoglobīna bāzu pārī izraisa sirpjšūnu anēmiju (sickle-cell anemia), ar kuru slimo daudzi melnie. Citas bāzu pāru atšķirības ietekmē IQ, agresiju un garīgās slimības. 3.1 miljards bāzu pāru nodrošina lielas iespējas plašām rasu atšķirībām.

Apkopojot teikto, viens un tas pats rasu modelis neparādītos tik konsekventi visur pasaulē un visos laikos, ja rase būtu tikai sociāla konstrukcija. Ja tā būtu nenozīmīga konstrukcija, ar to nevarētu prognozēt tādas parādības kā smadzeņu izmēru, augšanas ātrumu, dzīves ilgumu, noziedzību un ģimenes stabilitāti. Arī citi pierādījumi atklāj, ka rase ir bioloģiska īstenība. Piemēram, kriminālizmeklētāji laboratorijās var noteikt rasi pēc skeleta vai pat tikai galvaskausa. Viņi pat var noteikt rasi pēc asinīm, matiem vai sēklas. Kā viņi to varētu izdarīt, ja rase būtu tikai sociāla konstrukcija? Zinātniskās liecības parāda, ka politkorektā mantra «rase ir tikai ādas krāsa» ir nopietnas noklusēšanas gadījums.

• Beals, K. L., Smith, C. L., & Dodd, S. M. (1984). Brain size, cranial morphology, climate, and time machines. Current Anthropology, 25, 301-330.
• Cavalli-Sforza, L. L., Menozzi, P., & Piazza, A. (1994). The History and Geography of Human Genes. Princeton, NJ: Princeton.University Press.
• Centers for Disease Control and Prevention. (2001). Sexually Transmitted Disease Surveillance, 2000. Atlanta, GA: U.S. Department of Health and Human Services, Centers for Disease Control and Prevention.
• Ellis, L., & Nyborg, H. (1992). Racial/ethnic variations in male testosterone levels: A probable contributor to group differences in health. Steroids, 57, 72-75.
• Entine, J. (2000). Taboo: Why Black Athletes Dominate Sports and Why We Are Afraid to Talk About It. New York: Public Affairs Press.
• Herman-Giddens, M. E., and others. (1997). Secondary sexual characteristics and menses in young girls seen in the office practice. Pediatrics, 99, 505-512.
• Ho, K. C., Roessmann, U., Straumfjord, J. V., & Monroe, G. (1980). Analysis of brain weight. Archives of Pathology and Laboratory Medicine, 104, 635-645.
• Jensen, A. R. (1998). The g Factor. Westport, CT: Praeger.
• Lewis, B. (1990). Race and Slavery in the Middle East. New York: Oxford University Press.
• Lynn, R., & Vanhanen, T. (2002). IQ and the Wealth of Nations. Westport, CT: Praeger.
• Rushton, J. P. (1992). Cranial capacity related to sex, rank, and race in a stratified random sample of 6,325 U.S. military personnel. Intelligence, 16, 401-413.
• Rushton, J. P. (1997). Brain size and cognitive ability in Asian Americans from birth to age seven. Intelligence, 25, 7-20.
• Rushton, J. P. (2000). Race, Evolution, and Behavior: A Life History Perspective (3rd edition). Port Huron, MI: Charles Darwin Research Institute.
• Rushton, J. P., & Ankney, C. D. (1996). Brain size and cognitive ability: Correlations with age, sex, social class and race. Psychonomic Bulletin and Review, 3, 21-36.
• Rushton, J. P., & Osborne, R. T. (1995). Genetic and environmental contributions to cranial capacity estimated in Black and White adolescents. Intelligence, 20, 1-13.
• Rushton, J. P., & Skuy, M. (2000). Performance on Raven’s Matrices by African and White university students in South Africa. Intelligence, 28, 251-265.
• Stringer, C. & McKie, R. (1996). African Exodus. London: Cape.
• Taylor, J., & Whitney, G. (1999). Crime and racial profiling by U.S. police: Is there an empirical basis? Journal of Social, Political, and Economic Studies, 24, 485-510.