Latvija, tas ir viens no daudzajiem nosaukumiem lielajā kontūrkartē, gandrīz pašos ziemeļos. Kāds varētu to nosaukt par vienu no postsociālisma valstīm vai teritoriāli mazu valsti. Jā, varētu jau saukt un saukt, bet šie vispārinātie termini nekad nespēs atspoguļot patieso Latviju. Protams, var jau saskatīt tikai ārējo čaulu, virspusējo slāni, ko redz garāmgājējs, bet, ielūkojoties dziļāk, ir paslēpti dzīvesstāsti, kas veido mūsu vēsturi, nāciju, valsti – Latviju.

Ir jau vieglāk izlasīt gudrās enciklopēdijās rakstīto par Latviju, bet tas nekad nespēs izraisīt tādas emocijas kā apskatot mūsu laukus, kalnus vai līkumotās upes. Mūsu valsts ir kā milzu likteņstāsts, kas rūpīgi jāklausās un jāizprot katrs tās vārds.

Var jau uzskaitīt – Latvija ir demokrātiska, parlamentāra republika, bet tādu taču ir daudz pasaulē! Kas ir tas, kas izceļ tieši mūsu valsti, nāciju? Tie esam mēs – tās bērni, kas ikdienu pierāda savas valsts unikalitāti caur tās kultūru un valodu. Taču ir pārsteidzoši, kā cilvēki var dzīvot Latvijā, nepieņemot tās kultūru, valodu, tradīcijas vai vienkārši vidi. Mūsu valsts ir unikāla un ir pelnījusi, lai šeit dzīvotu tās patrioti, kas ar lepnumu nestu Latvijas vārdu pasaulē.

Ne velti Latvijā ir izauguši dzejnieki, mūziķi un mākslinieki ar radošu dvēseli, jo Latvija ir tā vieta, kur smelties entuziasmu, enerģiju vai vienkārši atpūstos. Protams, es jau varu slavināt un slavināt savu valsti, jo sevi pieskaitu pie Latvijas nācijas, kuru vēlos atbrīvot no dažādo kultūru pieplūduma. Esam jau pasaulei parādījuši, ka esam savdabīga zeme ar savu mentalitāti, savdabīgo ģeogrāfisko stāvokli – sākot ar «zilo ezeru zemi», kalnaino Vidzemi un plašo pieeju jūrai un neizsīkstošās kultūras niansēm – kā dziesmu un deju svētkiem.

«Mums viņa ir visskaistākā tik un tā...» tā Māra Zālīte par Latviju. Pārsteidzoši, ka brīžiem aizmirstam šo maģisko frāzi un turpinām pārveidot savu valsti – pielīdzinot to citām. Tagad, kad esam iestājušies Eiropas Savienībā, būs jāpieliek visi spēki, lai mēs nepazustu starp citām valstīm – nepazustu starp daudzajām kultūrām.

Protams, Latvija ir teritoriāli maza valsts, toties stipra, kas vēlas sev gaišu nākotni un ir to pierādījusi, iegūstot neatkarību no Padomju Savienības. Latvija – tā ir mana zeme un mana karaļvalsts!

Dace Kundrāte