Atpakaļ Saturs Uz Priekšu

Latvijas valsts prezidenta vietas izpildītājs un ministru prezidents profesors A. Kirchenšteins

      Šis vīrs, lai darītu latvju tautas rupji viltotu gribu ticamu, liekulīgi meloja: «Latviešu darba tauta cieta no bezdarba, dzīvoja pusbadā... par katru mēģinājumu dabūt sev tiesības cilvēcīgai dzīvei un kļūt par sava likteņa noteicēju tā samaksāja ar savām ciešanām un mokām, ar savu labāko dēlu un meitu ieslodzīšanu cietumā un katorgā... tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu suverēnitāti, mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patieso uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kultūrālās labklājības kāpinājumu...»

20


      Jaunā vara bija nodibināta. Atlika gādāt par tās uzticamiem sargiem un balstiem. Jau darbojās policijas palīgdienesta institūts «PD» (pa labi). Atskaitot retus izņēmumus, tajā saplūda sabiedrības padibenes: zagļi, kramplauži, blēži, un no tā vēlāk izveidojās Tautas milicija. Bet pašu jauno drošības iestādījumu organizēšana un pārvaldīšana tika uzticēta žīdiem un rūdītiem noziedzniekiem.

Strādnieku gvardes un Tautas milicijas organizētājs Rīgā, vairākkārt sodītais žīds Izaks Bučinskis (apakšā)

21


      Policijas pienākumus uzņēmās jaundibinātā Tautas milicija, taču ne cīņai pret noziedzniekiem - šis jēdziens bija zaudējis jēgu pēc tam, kad kriminālistus izlaida no cietumiem un nodeva viņu rokās drošības iestāžu vadību. Miličiem vajadzēja prast šaut, lai īstā brīdī vērstos pret saviem tautiešiem.

      Ne lāgā lasīt, ne rakstīt mācēdami, tie ielās kontrolēja gājēju dokumentus, meklēdami jaunās varas ienaidniekus. Par tādu uzskatīja ikvienu pieklājīgi ģērbušos inteliģenta izskata pilsoni.

Tautas milicijas apmācības šaušanā




      Strādniekiem izdeva ieročus, nodibināja strādnieku gvardi. Tās rindās stājās arī sievietes, kam vajadzēja kļūt par krietnām plintniecēm.

Miliči kontrolē gājēju dokumentus Rīgas ielās

      Aizdomu novēršanai, savas personīgās drošības labā, gvardē glābiņu meklēja daudzi latviešu strādnieki, kam ar boļševismu nebija nekāda sakara.

      Lai rastu attaisnojumu šai bruņotai organizācijai, boļševiki izdomāja briesmu stāstu par sabotieriem un kaitētājiem. Gvardi sargāja fabrikas no izdomātā spoka.

Strādnieku gvarde ierindā, Maskavas delegāciju izvadot Strādnieku gvardistes

22
Atpakaļ Saturs Uz Priekšu