Viss, kas palicis pāri no daudzu tēvijai
veltītu mūžu un dzīvību zaļoksnējā spēka.

Tā boļševiki savas varas pēdējās stundās 28. jūnijā 1941. gadā izrēķinājās ar cietumos ieslodzītajiem iedzīvotājiem.

      Pa kreisi boļševiku zemiskā cinisma dokuments: kādas čekas amatpersonas cietuma administrācijai izdota kvīts par nāvei nolemto saņemšanu ar tekstu: «Arestētos sešdesmit divus cilvēkus saņēmu.» - Kā redzams, cilvēku vārdi boļševikiem nebija svarīgi, vienīgi skaits. Ar skaitu saņemtos ar skaitu arī nošāva.

      Boļševistisko slepkavu īsto vērienu apliecina iekšējās drošības komisara Šustina ar sarkanu tinti uz apcietināto saraksta rakstītā baigā rezolūcija: «Ņemot vērā sociālo bīstamību, visus nošaut» (apakšā).

      Šis nāves spriedums izdzēsa 78 cilvēku dzīvības, kas, kā augšējais saraksts rāda, «apcietināti par kontrrevolūciju».
      Lūk, šīs kontrrevolūcijas dēļ nošauto latviešu nāves sodu motīvi:
      «Dziedājis latviešu tautas dziesmas.»
      «1. maijā nav dziedājis Internacionāli.»
      «Cēlies no budžiem.»
      «Izmantojis citu darbaspēku.»
      «Slēpies mežā.»
      «Gaisa trauksmes laikā uzturējies kapsētā.»
      «Bijis korporacijas loceklis.»
      «Bijis mazpulku organizācijas loceklis.»
      «Bijis aizsargs.»
      «Bijis policijas kārtībnieks.»
      «Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.»
      «Cīnījies Latvijas armijā pret boļševismu.»
      «Bijis pretboļševistiski noskaņots.»
      «Ignorējis sarkanarmiešus.»
      «Nonievājis komunistu partiju.»
      «Bijis Latvijas valsts prezidenta adjutants.»
      «Cēlis naidu pret citām tautām.»