Biedrība "Latvietis" kopā ar Latvijas Aizsargu organizāciju katru gadu ap 1. jūliju rīko braucienu Kārļa Rebiņa un Kārļa Apsīša-Ozoliņa piemiņai.

Pulcēsimies SVĒTDIEN, 2019. gada 30. jūnijā plkst. 10.30 pagriezienā no Rīgas - Liepājas šosejas uz Tukumu (A9 un P98 krustojumā). Tie, kam nav sava transportlīdzekļa, lūgums sazināties ar Ivetu (25886714), lai varētu rezervēt vietu kādā automobilī un tiktos jau 9.00 Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 - biedrības birojā.

Kārlis Rebiņš dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

1994. gada 16. oktōbrī Kārlis ar savu sunīti atgriezās dzimtenē. Tukuma rajona Džūkstes pagastā viņš nopirka māju – «Vārpas». Savas «Vārpas» viņš ļoti pamatīgi restaurēja un pārbūvēja, tā izpelnoties pašvaldības uzslavu.

Tie, kuri pazina K. Rebiņu, atceras viņu kā pārliecinātu un nelokāmu latviskas Latvijas patriotu. Viņš bija drosmīgs, savos uzskatos atklāts un tiešs.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTAM
MINISTRU PREZIDENTAM
SAEIMAS DEPUTĀTIEM
VALSTS DROŠĪBAS IESTĀDĒM

AICINĀJUMS

Lūdzam izvērtēt kādas ELIZABETES (Jeļizavetas) KRIVCOVAS izteikumus, kas redzami internetvietnē https://www.youtube.com/watch?v=SzC2Xe2m81M.

Šī persona internetā redzamajā sižetā apgalvo, ka Latvijā esot aizliegts savā starpā runāt krieviski, ka esot bīstami vērsties krievu valodā pie pārdevējiem tirgū u.c. tirdzniecības vietās, ka pārdevējiem savukārt esot bīstami pircējiem atbildēt krievu valodā. Par to visu it kā cilvēkus sodot Valsts Valodas centrs, uzliekot viņiem naudas sodus. Tāpat viņa arī apgalvo, ka krievvalodīgajiem nepilsoņiem esot izsniegtas «citplanētiešu» (angļu val. – «aliens») pases, ar mērķi viņus tādā veidā pazemot, likt izbraukt no Latvijas vai mainīt savu juridisko statusu tajā.

Dokumentālās filmas «Nelietis», pirmizrādē uzrunājot, skatītājus Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem. Viņš ļoti cer, ka noskatoties šo filmu, pirkstu no citiem novirzīsim pret sevi.

Ir teikts, ka muļķis pārveido apkārtni, bet gudrs sevi.

Šai rakstā nelielas pārdomas par vēlēšanām, reliģiju un pirkstu.

Tuvojas vēlēšanas un sākušās ir neauglīgas diskusijas, par ko pareizāk balsot, par ko izdevīgāk un par ko nedrīkst balsot. Spēkus ir atguvuši tie, kas apgalvo, ka ja ne šoreiz tad nekad! Visi spēki vēlēšanām! Kā vēlēsim, tā būs! Kā vēlēsim, tā dzīvosim! Pareizi nobalsosim un dzīve mainīsies! Viņi pat spētu nobalsot, lai būtu tikai saulainas dienas, bet neviens viņus nav pilnvarojis vai ievēlējis to darīt.

Šie cilvēki zina uzvārdus, vēlēšanu sarakstu nosaukumus un pat ir, lasījuši vēlēšanu programmas. Viņi svēti tic, ka programmās raksta taisnību un ka rakstītajam jātic. Viņi iesaka palūkoties interneta meklētājos, ierakstot konkrēta deputātu kandidāta vārdu, un noskaidrot, kas viņš ir un vai viņam var uzticēt valsts likteni.

Atzīšos, ka nezinu uzvārdus, neesmu lasījis nevienu programmu un neticu, ka tajās rakstīta patiesība.

Paskaidrošu, kāpēc nezinu uzvārdus, nelasu programmas un nevērtēju tajās pausto.