1.1. Biedrības nosaukums ir «Latvietis» (turpmāk tekstā - Biedrība).

2.1. Biedrības mērķi ir:
2.1.1. aizstāvēt latviešu sociālās intereses un polītiskās tiesības;
2.1.2. izkopt, padziļināt un nostiprināt Biedrības dalībniekos patriotismu un latviešu nacionālo kultūru, morāli un attīstīt latvisku domāšanu, - latvieša lepnumu;
2.1.3. panākt lai Latvijā latviešiem būtu pirmtiesības kuŗas paredz ANO starptautiskā līguma par civīlajām un polītiskajām tiesībām fakultātīvais protokols, kuŗš pieņemts 1966. gada 16. decembrī ar ANO rezolūciju 2200A (XXI). Stājies spēkā 1976. gada 23. martā un ko Latvijas Saeima ir pieņēmusi 1994. gada 10. maijā.

3.1. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

4.1. Par Biedrības biedru var būt jebkuŗa 16 gadu vecumu sasniegusi rīcībspējīga latviešu tautības persona, fiziska un juridiska persona kuŗu iestāties ir uzaicinājuši divi biedri un rakstiski par viņu galvojuši, ievērojot šo Statūtu noteikumus. Ja Biedrības Pārstāvju sapulce uzskata par nepieciešamu, tai ir tiesības uzņemt jaunu biedru bez divu biedru galvojuma.

4.2. Personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, var iestāties Biedrībā, iesniedzot vecāku vai aizbildņa rakstveida atļauju.

4.3. Biedrībā var uzņemt arī nelatviešus, ja to ģimenes valoda ir latviešu.

4.4. Ikvienam Biedrības dalībniekam, kas dzimis līdz 1973. gadam, lai iestātos Biedrībā ir kopā ar iestāšanās anketu jāiesniedz Biedrības vadībai uzziņa no Totālitārisma seku dokumentēšanas centra par sadarbību ar PSRS VDK.

4.5. Biedrībā var būt goda dalībnieki, bet viņiem nav balsstiesību.

4.6. Pēc uzņemšanas Biedrībā dalībnieki dod svinīgu solījumu: «Es, Biedrības «Latvietis» dalībnieks, (dalībniece) solos un zvēru sargāt Latvijas valsti un latviešu tautu pret visiem, kas to apdraud, izpildīt pēc labākās sirdsapziņas savus pienākumus, bez ierunām pakļauties organizācijas iekārtai un pašaizliedzīgi sekmēt organizācijas mērķu sasniegšanu.»

4.7. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem Pārstāvju sapulce. Pārstāvju sapulcei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā viena mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz Pārstāvju sapulces sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, var uzaicināt pieteicēju un dot viņam vārdu, kā arī uzdot jautājumus. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis Pārstāvju sapulces lēmuma pieņemšanai. Pārstāvju sapulcei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža.

4.8. Biedrībā «Latvietis» nevar būt personas:
4.8.1. kas sodītas par pretlatviskiem nodarījumiem;
4.8.2. pret ko ir ierosināta izmeklēšana vai tās tiesā par iepriekšējā punktā minētajiem nodarījumiem;
4.8.3. kas izšķērdības dēļ stāv aizgādībā vai atzītas par maksātnespējīgām;
4.8.4. kas sabiedriskā dzīves veida vai morālisku īpašību dēļ neatbilst biedrības «Latvietis» garam.

4.9. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības rakstveidā paziņojot par to Pārstāvju sapulcei;

4.10. Biedru var izslēgt no Biedrības ar Pārstāvju sapulces lēmumu, ja:

4.11. biedrs vairāk kā 6 mēnešus nav maksājis biedra naudu;

4.12. biedrs nepilda kopsapulces, Pārstāvju sapulces un citus biedrības lēmumus;

4.13. biedrs nepilda savus pienākumu un uzņemtās saistības;

4.14. biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto.

4.15. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu Pārstāvju sapulce izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis Pārstāvju sapulces lēmuma pieņemšanai. Pārstāvju sapulcei lēmums par biedra izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

5.1. Biedrības biedriem ir šādas tiesības:
5.1.2.Nēsāt organizācijas ārējo ietērpu un nozīmes nolikumā un instrukcijās paredzētajā kārtībā.
5.1.3. Biedrības «Latvietis» biedriem ir tiesības turēt un nēsāt klāt šaujamieročus un aizsardzības līdzekļus atbilstoši pastāvošai likumdošanai.
5.1.4.Valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem Biedrības «Latvietis» biedriem ir jāveicina visas darbības latviešu labā un jāmaksā Pārstāvju sapulces noteiktais procents no savas algas Biedrībai «Latvietis».
5.1.5. Biedrības «Latvietis» darbinieki, kas atalgojumu saņem no organizācijas līdzekļiem, ir pakļauti likumiem un nosacījumiem par privātu iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem
5.1.6. piedalīties Biedrības pārvaldē,
5.1.7. saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem,
5.1.8. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli,
5.1.9. Par Biedrības biedru kļuvušās juridiskās personas darbinieki par Biedrības biedriem kļūst tad, ja viņi individuāli iestājas Biedrībā.
5.1.10. Biedrības biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir juridiskās vai fiziskās personas, ir vienādas tiesības pat tad, ja Statūtos noteikta atšķirīga dalībmaksa un iestāšanās nauda.
5.1.11. Biedrībai ir tiesības noteikt biedra kandidāta statusu, kas paredz ierobežotu biedra tiesību un pienākumu apjomu.
5.1.12 Pēc Biedrības ārējā ietērpa un nozīmes izstrādes un apstiprināšanas, Biedrības ārējais ietērps un nozīmes ir obligātas, kad Biedrības instrukcijas to prasa.
5.1.13. Ikviens Biedrības biedrs ir atbildīgs par mantu un līdzekļiem, ko Biedrība viņam ir uzticējusi.

5.2. Biedrības biedru pienākumi:
Katrs Biedrības «Latvietis» biedrs, izkopjot sevī valstisku apziņu, un sabiedrisku disciplīnu, pēc labākās sirdsapziņas un ar vislielāko centību veicina organizācijas mērķu sasniegšanu, vīrišķīgi panesot grūtības. Biedrības «Latvietis» dalībniekiem jābūt dziļas tēvzemes mīlestības un valstiskas apziņas paudējiem savās ģimenēs un sabiedrībā un savas apkārtnes kultūras dzīves veidotājiem. Katram Biedrības «Latvietis» dalībniekam pienākas vienmēr un visur būt priekšzīmīgam, modram un brašam, apzinoties, ka Biedrības «Latvietis» dalībnieka statuss ir goda pilns jēdziens, ko nekur un nekad nedrīkst aptraipīt, līdz ar to apzinoties, ka visaugstākais sods ir šā nosaukuma zaudēšana.

5.3. Katram Biedrības «Latvietis» biedram labi jāzina un apzinīgi jāpilda uz organizāciju attiecošās instrukcijas un noteikumi; neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

5.4. Kad Biedrības «Latvietis» instrukcija un iekšējās kārtības noteikumi prasa, organizācijas ārējais ietērps un nozīmes ir obligātoriskas.

5.5. Ikviens Biedrības «Latvietis» dalībnieks ir materiāli atbildīgs par mantu un līdzekļiem, ko viņam biedrība «Latvietis» ir uzticējusi.

5.6. ievērot Biedrības statūtus un pildīt Pārstāvju sapulces un citus biedrības lēmumus

5.7. regulāri maksāt biedra naudu,

5.8. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu,

5.9. Saistības biedram var noteikt ar biedru sapulces, Pārstāvju sapulces vai citiem biedrības lēmumiem. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana.

5.10. Pēc iestāšanās naudas un dalībmaksas nomaksas Biedrības biedriem izsniedz apliecības.

5.11. Izsniegto apliecību uzskaite tiek reģistrēta Biedrības biedru grāmatā.

5.12. Apliecībās norāda dokumenta nosaukumu, Biedrības nosaukumu un apliecības kārtas numuru, Biedrības biedra vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un apliecības izsniegšanas datumu;

6.1. Biedrība sadalās vienībās, t.i. - novados: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas (ieskaitot Rīgas rajonu). Ārpus Latvijas dzīvojošs dalībnieks iekļaujas novadā pēc viņa senču apmešanās vietas Latvijā.

6.2. Novadi sadalīti mazākās vienībās: - apriņķos. Katrs Latvijas rajons ir apriņķis.

6.3. Apriņķi sadalīti nodaļās. Katrs pagasts ir viena nodaļa. Rīgā un citās lielās pilsētās var veidot vairākas nodaļas.

6.4. Nodaļā var būt arī sīkāks dalījums - grupas.

6.5. Ja nodaļā ir vairākas grupas, tad nodaļā ietilpstošo grupu vadītāji veido nodaļas valdi un ievēlē nodaļas vadītāju.

6.6. Apriņķī ietilpstošo nodaļu vadītāji veido apriņķa valdi un ievēl apriņķa vadītāju.

6.7. Novados ietilpstošo apriņķu vadītāji veido novada valdi un ievēl tā vadītāju.

6.8. Nodaļu valdes, apriņķa valdes un novada valdes vadītāju amatā apstiprina Pārstāvju sapulce.

6.9. Jaunizveidoto novadu, apriņķu un nodaļu priekšsēžus ieceļ Pārstāvju sapulce.

6.10. Bez šīm territoriālām vienībām Biedrības Pārstāvju sapulce var dibināt īpašas vienības atkarībā no lietderības viedokļa.

6.11. Novadu, apriņķu un nodaļu darbību nosaka atsevišķi izstrādāti nolikumi.

6.12. Biedrības augstākā pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce, «Pārstāvju sapulce», «Pārstāvju sapulces» priekšsēdis novadu valde, apriņķu valde un nodaļu valde.

6.13. Revidenta funkcijas veic Biedrības dalībnieku ievēlēta revīzijas komisija vai pieaicināts auditkontroles speciālists.

6.14. Ar Pārstāvju sapulces lēmumu var izveidot arī citas Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības;

6.15. Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina Biedrības Pārstāvju sapulce.

7.1. Biedrības «Pārstāvju sapulcē» ir pieci Biedrības dalībnieki, ko Biedrības dalībnieki ievēlē uz trim gadiem.

7.2. Par «Pārstāvju sapulces» priekšsēdi (izņemot pirmo) nevar ievēlēt organizācijas biedru, ja viņš nav organizācijā vismaz vienu gadu.

7.3. Ja ir nepieciešams, tad Biedrības «Pārstāvju sapulces» pirmstermiņa sastāva maiņas var ierosināt tikai pēc visu biedrībā esošu Biedrības dibinātāju rakstiska pieprasījuma.

7.4. Par jebkuŗa Biedrības dibinātāja izslēgšanu no Biedrības «Pārstāvju sapulces» un arī no Biedrības ir jābalso visiem biedrībā esošiem Biedrības dibinātājiem par.

7.5. Biedrības «Pārstāvju sapulce» ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē «Pārstāvju sapulces» priekšsēdi.

7.6. Ārkārtas Biedrības «Pārstāvju sapulces» var tikt sasauktas pēc jebkuŗa «Pārstāvju sapulces» dalībnieka pieprasījuma, iesniedzot attiecīgu iesniegumu «Pārstāvju sapulces» priekšsēdim.

7.7. Kārtējās «Pārstāvju sapulces» sasauc «Pārstāvju sapulces» noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc financiālās darbības gada beigām.

7.8. Iesniegumu par ārkārtējas «Pārstāvju sapulces» sasaukšanu tās pieprasītājs nosūta vai iesniedz rakstveidā «Pārstāvju sapulces» priekšsēdim.

7.9. «Pārstāvju sapulces» priekšsēdim «Pārstāvju sapulce» jāsasauc ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no ziņojuma saņemšanas dienas.

7.10. «Pārstāvju sapulce» ir tiesīga lemt par jebkuŗu Biedrības darbības jautājumu, ja to uzskata par nepieciešamu. Taču tikai «Pārstāvju sapulce»
7.10.1 uzņem jaunus Biedrības dalībniekus;
7.10.2. pieņem lēmumus par Biedrības finanču līdzekļu izlietojumu;
7.10.3. ieceļ un apstiprina amatos un atceļ no amata Biedrības «Pārstāvju sapulces» priekšsēdi, prezidentu, novadu priekšsēžus, apriņķu priekšsēžus, nodaļu priekšsēžus un citas amatpersonas;
7.10.4. apstiprina amatos un atceļ no tiem Biedrības novadu, apriņķu un nodaļu valžu priekšsēžus;
7.10.5. nosaka Biedrības «Pārstāvju sapulces» priekšsēža, prezidenta un citu amatpersonu tiesības, pienākumus un atbildību;
7.10.5. noteic Biedrības vienību sastāvu un to vadītāju amatus;
7.10.6. uzaicina auditkontroles speciālistus;
7.10.7. ieceļ Biedrības likvidātorus, nosaka viņu tiesības un pienākumus;
7.10.8. nosaka termiņus likvidātoru pārskata iesniegšanai;
7.10.9. nosaka un groza instrukcijas, kas savā darbībā jāievēro prezidentam un visām pārējām Biedrības struktūrām un to vadītājiem;
7.10.10. lemj par Biedrības pārstāvniecību, filiāļu un citu struktūrvienību izveidošanu vai likvidāciju;
7.10.11. lemj par prasību celšanu vai izbeigšanu pret visiem Biedrības dalībniekiem;
7.10.12. nosaka summas, kas ieskaitāmas Biedrības izveidotajos fondos;
7.10.13. nosaka Biedrībā nodarbinātajiem algotajiem darbiniekiem izmaksājamās algas lielumu;
7.10.14. ievēlē pārstāvjus prasību celšanai.
7.10.15. «Pārstāvju sapulces» sēdē tās dalībnieki var piedalīties tikai personiski.
7.10.16. «Pārstāvju sapulce» ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vismaz 3 «Pārstāvju sapulces» dalībnieki.
7.10.16. Lēmumi «Pārstāvju sapulcē» tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
7.10.17. Visu jaunizveidoto vienību pirmos priekšniekus ieceļ «Pārstāvju sapulce».

8.1.«Pārstāvju sapulces» priekšsēdi ievēlē uz vienu gadu ar vienkāršu balsu vairākumu «Pārstāvju sapulcē».

8.2. «Pārstāvju sapulces» priekšsēža pienākums ir apstiprināt vai nepastiprināt, saskaņā ar Pārstāvju sapulces lēmumu, ievēlētos novadu, apriņķu un nodaļu priekšsēžus;

8.3. Pirmā paraksta tiesības Biedrībā ir «Pārstāvju sapulces» priekšsēdim un viņa vietniekam.

8.4. Pārstāvju sapulce ar speciālu lēmumu pirmā paraksta tiesības var piešķirt arī citam Biedrības biedram.

8.5. «Pārstāvju sapulces» priekšsēža vietnieks
8.5.1. «Pārstāvju sapulces» priekšsēža vietnieku ievēlē uz vienu gadu ar vienkāršu balsu vairākumu «Pārstāvju sapulcē».
8.5.2. «Pārstāvju sapulces» priekšsēža vietnieka pienākums ir veikt Biedrības Pārstāvju sapulces priekšsēža pienākumus tā prombūtnes laikā.

9.1. Novada valžu priekšsēžus ievēlē uz vienu gadu šī novada apriņķu priekšsēži un apstiprina «Pārstāvju sapulce».

9.2. Jaunizveidoto novadu priekšsēžus ieceļ «Pārstāvju sapulce».

9.3. Biedrības novadu valžu priekšsēži ir atbildīgi par sava novada darbību un ir tiešie priekšnieki savu novada Biedrības biedriem un kandidātiem.

9.4. Novada valžu priekšsēži darbojas novada valdē. Novada valdē ietilpst novada priekšsēdis, novada priekšsēža vietnieks, novadā ietilpstošo nodaļu priekšsēži, kā arī speciāli izveidoto neteritoriālo nodaļu priekšsēži. Novadu speciāli izveidoto neteritoriālo nodaļu priekšsēži ir tiešie priekšnieki savu daļu darbiniekiem, bet ne apriņķu priekšsēžiem, nodaļu priekšsēžiem, un grupu priekšsēžiem.

9.5. Novada valdes priekšsēža vietnieks ir novada valdes priekšsēža palīgs, un to ievēlē apriņķu valžu priekšsēži. Novada valdes priekšsēža vietnieks piedalās novada darbības nozaru vadīšanā un pārraudzībā, viņš ir tiešais novada apmācību vadītājs un pārraudzītājs un lietu kārtotājs. Novada valdes priekšsēža vietnieks ir tieši padots novada valdes priekšsēdim un izpilda, novada valdes priekšsēža pienākumus pēdējā prombūtnes laikā.

10.1. Jaundibināto apriņķu valdes priekšsēžus uz vienu gadu ieceļ «Pārstāvju sapulce».

10.2. Apriņķa valdes priekšsēžus ievēlē šī apriņķa nodaļu valžu priekšsēži uz vienu gadu.

10.3. Apriņķa valdes priekšsēdis ir sava apriņķa Biedrības dalībnieku un kandidātu, kā arī apriņķī ietilpstošo nodaļu priekšsēžu tiešais priekšnieks. Apriņķa valdes priekšsēdis ir atbildīgs par sava apriņķa iekšējo kārtību, audzināšanu, sagatavošanu, disciplīnu, apriņķa kultūras dzīves veidošanu, mantu un līdzekļiem.

10.4. Apriņķa valdes priekšsēdis darbojas apriņķa valdē. Apriņķa valdē ietilpst apriņķa valdes priekšsēdis, apriņķa valdes priekšsēža vietnieks, apriņķī ietilpstošo nodaļu priekšsēži, kā arī speciāli izveidoto neteritoriālo nodaļu priekšsēži. Apriņķa speciāli izveidoto neteritoriālo nodaļu priekšsēži ir tiešie priekšnieki savu nodaļu biedriem, bet ne apriņķī ietilpstošo nodaļu un grupu priekšsēžiem.

10.5. Apriņķa valdes priekšsēža vietnieks ir apriņķa valdes priekšsēža palīgs, un to ievēlē apriņķa nodaļu priekšsēži. Apriņķa valdes priekšsēža vietnieks piedalās apriņķa darbības nozaŗu vadīšanā un pārraudzībā, viņš ir tiešais apriņķa apmācību vadītājs un pārraudzītājs un lietu kārtotājs. Apriņķa valdes priekšsēža vietnieks ir tieši padots apriņķa valdes priekšsēdim un izpilda, apriņķa valdes priekšsēža pienākumus pēdējā prombūtnes laikā.

Apriņķa valdes priekšsēža vietnieks ir apriņķa Biedrības dalībnieku un kandidātu, kā arī apriņķī ietilpstošo nodaļu priekšsēžu un to vietnieku tiešais priekšnieks.

11.1. Jaundibināto nodaļu pirmos priekšsēžus uz vienu gadu ieceļ «Pārstāvju sapulce».

11.2. Nodaļu priekšsēžus ievēlē uz vienu gadu nodaļas dalībnieki.

11.3. Ja pagastā vai Latvijas lielākajās pilsētās ir vairākas nodaļas, tad nodaļu priekšsēži ir vairāki un tie visi piedalās apriņķa valdes priekšsēža vēlēšanās.

11.4. Ja nodaļā ir grupas, tad to priekšsēdi ievēlē grupas dalībnieki un apstiprina nodaļas priekšsēdis.

Nodaļas priekšsēdis ir tiešais priekšnieks savas nodaļas Biedrības dalībniekiem un kandidātiem. Nodaļas priekšsēdis vada nodaļu un ir atbildīgs par savas nodaļas biedru audzināšanu, apmācībām, kultūras dzīvi un saimniecību. Viņa pienākums ir arī savas nodaļas darbību saskaņot ar vietējo sabiedrisko dzīvi. Nodaļas priekšsēdim ir vietnieks, ko ieceļ nodaļas priekšsēdis.

12.1. Grupas priekšsēdis ir savas grupas Biedrības biedru un kandidātu tiešais priekšnieks, ko ieceļ nodaļas priekšsēdis. Grupas priekšsēdis tieši padots nodaļas priekšsēdim, ja to apriņķa valdes priekšsēdis nav noteicis citādi. Grupas priekšsēdis vada savu padoto audzināšanu un apmācības.

12.2. Grupas priekšsēdi ieceļ nodaļas priekšsēdis, un tas ir pakļauts nodaļas priekšsēdim. Grupas priekšsēdis ir tiešais priekšnieks savas grupas Biedrības dalībniekiem un kandidātiem.

12.3. Šajos noteikumos minēto Biedrības «Latvietis» amatpersonu tiesībās pielīdzinātiem pienākumus un tiesības savu speciālo uzdevumu veikšanai un eventuāli vienību iekšējā pārvaldībā tuvāk nosaka instrukcija, ko izstrādā «Pārstāvju sapulce».

13.1. Biedrības prezidenta pienākums ir populārizēt Biedrības darbību.

13.2. Prezidentu ieceļ uz diviem gadiem Biedrības «Pārstāvju sapulce».

13.3. Biedrības «Pārstāvju sapulcei» ir tiesības atcelt prezidentu no ieņemamā amata pirms Statūtos noteiktā termiņa beigām.

13.4. Ja prezidents pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumus, Statūtu noteikumus, vai instrukcijas, vai darbojas nolaidīgi, tad viņš ir atbildīgs ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, arī par neiegūto labumu, kas radušies Biedrībai, tās atsevišķiem dibinātājiem, dalībniekiem vai trešajām personām.

14.1. Biedrības «Latvietis» biedri, kam ar likumiem, noteikumiem, instrukcijām vai pavēlēm ir uzticēta pastāvīga vai uz noteiktu laiku organizācijas citu dalībnieku vadība, ir šo pēdējo tiešie priekšnieki.

14.2. Visi priekšnieki ir tiešie priekšnieki visiem Biedrības dalībniekiem un kandidātiem;

14.3. Priekšniekiem līdzīgos amatos, kā arī Biedrības biedriem un kandidātiem savstarpējais vecākums nosakāms šādi: vispirms pēc armijā iegūtās dienesta pakāpes, tālāk - pēc apbalvojuma ar Lāčplēša kaŗa ordeni, aizsargu «Nopelnu krustu», medaļu «Par centību», ZS godazīmi «Par nopelniem» un beidzot - pēc darbības ilguma Biedrībā «Latvietis».

15.1. Biedru sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
Biedru sapulce
15.1.1. lemj jautājumu par Biedrības Statūtu grozīšanu;
15.1.2. izskata Biedrības vadības ziņojumus, apstiprina gada pārskatu un bilanci;
15.1.3. lemj jautājumus par Biedrības likvidācijas sākšanu, darbības izbeigšanu, turpināšanu vai apvienošanos ar citām organizācijām, pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās.

15.2. Biedru sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedri var piedalīties biedru sapulcē tikai personiski.

15.3. Kārtējā biedru sapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā - ne vēlāk kā līdz 31.martam.

15.4. Ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc Pārstāvju sapulces vai valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

15.5. Biedru sapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu.

15.6. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedriem.

15.7. Ja biedru sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru sapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri.

15.8. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

16.1. Biedrības «Latvietis» simbols ir zīmējums, kuŗā attēloti - latvju ornamentos sastopamais zvaigznes simbols - simetrisks astoņstūŗu auseklis sarkanbaltsarkanā krāsā. Zvaigznei - auseklim - apakšā daļēji pārklāts laimas krusts melnā krāsā. No stūŗiem to ietveŗ zaļš rombs, kas simbolizē Latvijas zemi.

17.1. Biedrības izpildinstitūcijas ir Pārstāvju sapulce.

17.2. Pārstāvju sapulces locekļi ir tiesīgi pārstāvēt biedrību atsevišķi.

18.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēlē biedru sapulce uz vienu gadu.

18.2. Biedrības revidents nevar būt Biedrības Pārstāvju sapulces loceklis.

18.3. Revidents:
18.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
18.3.2. dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;
18.3.3. izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
18.3.4. sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;

18.4. Revidents veic revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.

18.5. Biedru sapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.

19.1. Iestājoties Biedrībā, fiziskā persona maksā iestāšanās naudu Ls. 5,- apmērā. Pārstāvju sapulce ir tiesīga samazināt Biedrības dalībniekiem statūtos noteikto iestāšanās naudu pēc saviem ieskatiem.

19.2. Iestājoties Biedrībā, juridiskās personas iestāšanās maksas lielumu nosaka Pārstāvju sapulce līdz Ls 200,-.

19.3. Biedrības biedriem - fiziskajām personām -, kas ieņem vadošus amatus valsts pārvaldē un LR Saeimas deputātiem Biedrības Pārstāvju sapulce var noteikt dalībmaksu līdz 5% mēnesī no viņa pamatalgas. Biedrības biedriem - fiziskām personām- ir noteikta dalībmaksa Ls 0.5 mēnesī.

19.4. Biedrības biedriem - fiziskām personām - noteikto dalībmaksu Ls 0.5 mēnesī Pārstāvju sapulcei ir tiesības samazināt pēc saviem ieskatiem.

19.5. Biedrības biedriem - juridiskajām personām - noteikta dalībmaksa Ls. 50,- mēnesī.

19.6. Biedrības biedri - kā fiziskās, tā juridiskās personas - iegūst visas Biedrības biedru tiesības pilnā apjomā pēc iestāšanās naudas un dalībmaksas nomaksas. Biedrības biedriem, kas nav maksājuši dalībmaksu vismaz trīs mēnešus nav balstiesību līdz dalībmaksas parādi nokārtoti. Biedrības biedri iestāšanās naudu var iemaksāt:
19.6.1.naudā, arī valūtā;
19.6.2. sedzot visu vai daļu iestāšanās naudas vērtības ar mantisku ieguldījumu.

19.7. Biedrības Pārstāvju sapulcei ir tiesības samazināt biedriem Biedrības statūtos noteikto dalībmaksu pēc saviem ieskatiem. Šis statūtu punkts darbojas tikai tad, ja no Biedrības biedra vai kandidāta ir saņemts iesniegums ar lūgumu samazināt iestāšanās maksu vai dalībmaksu.

19.8. Ja visa iestāšanās naudas vērtība ar mantisko ieguldījumu netiek segta, tās atlikusī daļa jāiemaksā naudā.

20.1. Lai sasniegtu Statūtos paredzētos mērķus, Bierībai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Šai nolūkā Biedrība ir tiesības
20.1.1. brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;
20.1.2. veidot savus preses izdevumus un citus plašsazinas līdzekļus;
20.1.3. organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces;
20.1.4. uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskām organizācijām;
20.1.5. veikt citu ar likumu atļautu publisko darbību.

21.1.Vispārīgie noteikumi.
21.1.1. Biedrības «Latvietis» disciplīna ir noteikumu, priekšnieku pavēļu un rīkojumu stingra un apzinīga izpildīšana, svēti turot svinīgo solījumu.
21.1.2. Ar pavēli vai rīkojumu priekšnieks var uzdot padotajam tikai tādu rīcību, ko viņam ir tiesības prasīt, izpildot savus pienākumus. Par izpildītās pavēles sekām atbild pavēles devējs. Gadījumā, kad pavēle ir acīmredzami noziedzīga un par kuras izpildīšanu draud atbildība tiesā, atbildību nes arī pavēles izpildītājs.
21.1.3. Biedrības «Latvietis» disciplīna uzliek par pienākumu ikvienam organizācijas biedram izturēties ar cieņu pret saviem priekšniekiem un vecākiem kā organizācijā, tā arī ārpus tās. Sīkākas instrukcijas par cieņu un pieklājību Biedrībā «Latvietis» izstrādā «Pārstāvju sapulce» un apstiprina «Pārstāvju sapulces» priekšsēdis.
21.1.4. Kārtības interesēs visiem vadītājiem pienākas uzturēt disciplīnu un kārtību savā vienībā, veicinot centību un labu uzvešanos ar apbalvojumiem, un taisnīgi sodot par disciplīnas pārkāpumiem.

21.2. Apbalvojumi.
21.2.1. Lai organizācijas biedros veicinātu centību, labu uzvešanos un pamudinātu sacensībai, paredzēti šādi apbalvojumi:
21.2.2. pateicība un uzslava mutvārdiem, rakstveidā, ierindas priekšā un pavēlē;
21.2.3. apbalvojumi ar goda zīmēm un balvām;
21.2.4. paaugstinājumi amatā;
21.2.5. Uz atsevišķa nolikuma pamata Biedrībā «Latvietis» pastāv sevišķas goda zīmes:
21.2.5.1. «Nopelnu krusts»
21.2.5.2. medaļa «Par centību».
21.2.6. Pateicību un uzslavu var izteikt:
21.2.6.1. mutvārdiem un ierindas priekšā - vadītāji, sākot ar grupas priekšsēža;
21.2.6.2. arī rakstveidā - vadītāji, sākot ar nodaļas priekšsēža;
21.2.6.3. arī pavēlē - apriņķu priekšsēži un augstākās amata personas.

21.3. Disciplinārpārkāpumi un sodu veidi.
21.3.1. Disciplinārā kārtā sodāmi mazsvarīgi pārkāpumi, kā arī sabiedriskās kārtības un pieklājības traucējumi.
21.3.2. Disciplinārsodu var uzlikt tiešais priekšnieks ar savu varu un bez tiesas sprieduma.
21.3.3. Sods par disciplinārpārkāpumu nav uzliekams, ja no disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienas līdz pārkāpuma atklāšanai pagājuši seši mēneši.

21.4. Disciplinārsodu veidi.
21.4.1 Biedrības «Latvietis» dalībniekiem var uzlikt šādus disciplinārsodus:
21.4.1.1. rājienu:
21.4.1.2. mutvārdiem bez citu klātbūtnes vai rakstveidā personiski,
21.4.1.3. līdzīgu un augstāku amatpersonu klātbūtnē,
21.4.1.4. vienības ierindas priekšā,
21.4.1.5. pavēlē;
21.4.1.6. aizliegumu nēsāt Biedrības «Latvietis» ārējo ietērpu līdz 6 mēnešiem;
21.4.1.7. atcelt no ieņemamā amata;
21.4.1.8. izslēgt no organizācijas uz noteiktu laiku vai pavisam.
21.4.2. Instrukciju par priekšnieku disciplināro varu, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildīšanas kārtību izstrādā «Pārstāvju sapulce».

21.5. Sūdzības.
21.5.1. Katram organizācijas biedram ir tiesības iesniegt sūdzību par nelikumīgu vai netaisnu rīcību attiecībā uz viņu.
21.5.2. Sūdzības iesniedzamas rakstiski apsūdzamā tiešam priekšniekam. Ja sūdzētājs nezina, kā vainas dēļ viņš cietis, tad sūdzība iesniedzama padotības kārtībā. Kolektīvas sūdzības noliegtas.
21.5.3. Rakstiska sūdzība iesniedzējam jāparaksta. Anonīmas sūdzības atstājamas bez ievērības.

22.1. Biedrības «Latvietis» dalībnieku cieņas un goda sargāšanai Biedrības «Latvietis» apriņķos pastāv goda tiesa, kas darbojas saskaņā ar instrukciju, ko izstrādā «Pārstāvju sapulce».

22.2. Goda tiesai padoti visi organizācijas dalībnieki.

23.1. Biedrības finanču līdzekļus veido
23.1.1. iestāšanās nauda;
23.1.2. dalībmaksa;
23.1.3. fizisko un juridisko personu ziedojumi;
23.1.4. ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;
23.1.5. citi ienākumi no financēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.