Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Audio/video materiāli
16. marts - vienotības diena

Latvieši nekad nav bijuši vāja tauta. Jau senos laikos varens pilskalnu tīkls ir aizsargājis seno latviešu – kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu zemju robežas. Tikai ar zemisku viltību, nodevību un militāru pārsvaru svešiniekiem izdevās iespiesties mūsu zemē. Un tad nāca septiņi atkarības gadsimti, kad latvieši vairs nebija pilntiesīgi saimnieki savā zemē. Bet arī par vergiem latviešu tautu pilnībā tā arī nevienam neizdevās padarīt. Vācieši, poļi, zviedri un krievi – visi viņi gribēja uz mūžīgiem laikiem būt kungi mūsu zemē. Neizdevās! Bet latviešu tauta izdzīvoja!
Cik vēl ir tādu tautu pasaulē, kas pēc septiņiem pakļautības gadsimtiem ir spējušas saglabāt savu nacionālo identitāti un ilgas pēc brīvības tādā mērā, lai spētu apvienoties kopējā cīņā par savu nacionālo valsti un uzvarēt?

Videoierakstu iespējams iegādāties DVD formātā biedrības e-grāmatnīcā.

Video atskaņotājs



Biedrības «Latvietis» priekšsēža vietnieks Leonards Inkins radio «Merkurs»

Biedrības «Latvietis» priekšsēža vietnieka Leonarda Inkina uzstāšanās radio «Merkurs» ēterā 2010. gada 25. februārī.




Herberta Cukura biedrības dibināšana



Video atskaņotājs



Herberta Cukura dzimšanas diena

2011. gada 17. maija vakars. Bez piecpadsmit minūtēm seši. Pie ieejas Brāļu kapos pulcējas neliels pulciņš cilvēku ar ziediem. Ar kamerām visu vēro drošības dienesti, kādas televīzijas, viena no tām «Pirmais Baltijas Kanāls». Ierodas Rīgas Ziemeļu rajona pašvaldības policija un jautā atnākušajiem, kurš ir pasākuma organizators, jo vajagot aprunāties, lai pasākums notiktu mierīgi un bez nevajadzīgiem ekscesiem. Neviens no klātesošiem neatzīstas, ka būtu pasākuma organizētājs. Visiem naktī uznākusi apskaidrība, ka tieši šodien jānāk uz Brāļu kapiem nolikt ziedus pie Mātes Latvijas tēla par godu H. Cukura dzimšanas dienai. Un protams arī iezīmēt H. Cukura kapavietu, jo mūsu tautas varonis pēc nežēlīgās noslepkavošanas nav apbedīts un kā brīvības cīņu dalībnieks ir pelnījis godu dusēt kopā ar citiem brīvības cīnītājiem Brāļu kapos. To paredz arī pašreizējie likumi, kurus vara atsakās pildīt. Un jāapglabā H. Cukura pīšļi ir ar militāru godu. Kad satiekas likums ar kādu augstāku par «likumu» vēlmēm, tad protams likumam ir jāpiekāpjas.

Kad aprakstītajā vietā un laikā ieradās šo rindu autors, viņš pamanīja pie ieejas kapos izlikto kapu darba laika informatīvu uzrakstu: «9–17». Ieradušies policisti ilgi klimst un nervozi sazvanās ar «augstāk stāvošiem», saņem norādījumus un informē par situāciju. Un tad beidzot viņi (pareizāk gan teikt viņš) atjēdzas un priekā kliedz. Kungi, kapi taču ir slēgti, re', ku' tas rakstīts! Tātad visiem jādodas prom un nekādas ziedu nolikšanas nebūs ... bet neviens viņu neklausa un daži pat sāk oponēt un sākas vārdu spēle, kāda ir šī aprakstītā dēļa nozīme, vai kapu darba laiks, vai pēc tā kapi ir slēgti apmeklētājiem, jeb tikai kapu darbiniekiem darba diena ir beigusies. Kamēr notiek šī vārdu apmaiņa, ierodas arī pasākuma organizētājs Roberts Klimovičs un Raitis Valters. Sanākušie ar ziediem dodas pie Mātes Latvijas tēla.

Tikko esam sasnieguši pakāpienus, tā no kapu sānu ieejas policists (es padomju laikā tik nošļukušu, ļenganu, grīļojošos kā pingvīnu un rokas plātošu kā pacani to dara uz ielām un tirgū pat padomju milici neesmu redzējis) uz latviešu patriotiem kaut ko tādu kliedz: kungi, man gan tas izskatās pēc gājiena... uz ko saņem R. Klimoviča izsmeļošu atbildi: izņem rokas no kabatām un nekliedz...

Līkumsargs to dzirdot tā apstulba, ka uz minūtēm desmit pat valodu zaudēja un attapās tikai pie Mātes Latvijas tēla, pēc ziedu nolikšanas. Attapies bruka virsū pāridarītājiem un sāka ar Robertu, pieprasīdams personas apliecinošus dokumentus ... Viņam atjautāja, vai tad šeit notiek kāds likumpārkāpums, ka viņam jānoskaidro personu dati, viņš atkal, ka likums viņam šādas tiesības paredz, jebkur, jebkura personību noskaidrot.. un tā tas turpinājās kādas piecas minūtes, līdz policista ambīcijas bija apmierinātas un latvieši devās kur nu kuram nepieciešams.


Video atskaņotājs



Kaspars Bērziņš iztaujā Nuri Sideru

Kaspars Bērziņš iztaujā protesta telšu pilsētiņas pie MK iedzīvotāju Nūri Sideru. Nūris izklāsta protestējošo vēlmes un skaidro kāpēc viņi ir izvēlējušies tādu protesta un sabiedrības modināšanas veidu.
Viņi tur ir nevis tāpēc, lai iežēlinātu valdību, bet, lai rādītu piemēru mums...

Video atskaņotājs



Kaspars Bērziņš iztaujā Uldi Reķi

Ar ministru darba devēju Uldi Reķi sarunājas Kaspars Bērziņš pie MK

Video atskaņotājs



Krieviski runājošie pie Ministru kabineta

Telšu pilsētiņas krieviski runājošo dalībnieku viedoklis.

Video atskaņotājs



Leģionāru atceres gājiena mēģinājums 16.03.2006

2006.gada 16.marta notikumu videoieraksts. Videoierakstu iespējams iegādāties DVD formātā biedrības e-grāmatnīcā.

Video atskaņotājs



Mītiņš pret Latvenergo tarifu celšanu 2011. gada 24. martā



Video atskaņotājs



Prāvesta Andreja Kavača runa

Prāvesta Andreja Kavača runa sarīkojumā pret Abrenes atdošanu Krievijai 2006. gadā.

Video atskaņotājs



«Padlatvija»

«Tēvzemes nacionālo spēku savienība» bija paredzējusi rīkot publisku pasākumu «Sarkanā armija - atbrīvotāji jeb kara noziedznieki», taču šo pasākumu Rīgas pašvaldība neatļāva rīkot.
Desmitiem tūkstošu gan gados jaunu un pavisam jaunu, gan vecu cilvēku ar nacionālajiem trīskrāsu karogiem, ziediem, daudzi no tiem sarkanās, un padomju armijas formas tērpos svin savus svētkus. Ar dziesmām un dejām uzstājas dažādi kori, ansambļi, bet starp tām runas teic politiķi, deputāti un sabiedrisko organizāciju trubadūri. Pēkšņi pasākuma virzienā dodas vairāku cilvēku grupa, uz kuru krekliem ir nosvītroti padomju simboli, bet to rokās dzeloņdrāšu vainags. Milicijas, atvainojiet, policijas specvienība tūdaļ šos cilvēkus aiztur. Tauta līksmo. Svētki var turpināties.
Šī videomateriāla pilnu versiju iespējams iegādāties e-grāmatnīcā.

Video atskaņotājs




Vārda dienas
Jāzeps
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».