Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Būt latvietim

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Kas valda valodu, valda prātu


Mūsu republika?
21.01.2009

– Mūsu republikā pēdējos gados izveidotas jaunas augstskolas.

– Valsts īpašumu privātizācija mūsu republikā vēl nav līdz galam paveikta.

– Neatkarības gados mūsu republika ir stipri mainījusies.

Padomju okupācijas pus gadsimtā esam pieraduši, ka Latviju dēvēja par vienu no tā sauktajām «brālīgajām republikām», lai gan «republiksaimē» nebūt nebijām labprātīgi iestājušies. Diemžēl no šā paraduma daudzi netiek vaļā vēl tagad, kad dzīvojam neatkarīgā valstī. Labosim sākumā minētos teikumus.

– Mūsu valstī (vai Latvijā, nevis – mūsu republikā) pēdējos gados izveidotas jaunas augstskolas.

– Valsts īpašuma privatizācija Latvijā (vai mūsu valstī, nevis – mūsu republikā) vēl nav pabeigta.

– Neatkarības gados mūsu valsts (nevis – mūsu republika) ir stipri mainījusies.

Saprotams ir jurista Rancāna kunga sašutums, kad viņš raksta:

«Daudzi mūsu valsts gaišie prāti, augstas valsts amatpersonas, ierēdņi, žurnālisti un viņu intervējamās personas aizvien Latvijas valsti svešādi sauc – «mūsu republika». Pat likumdevēji raksta likumos, piemēram, likumā «Par Latvijas Republikas territoriālo iedalījumu» kā padomju laikos – republikas pilsētas. Mums trūkst tikai vēl vissavienības pilsētu. .. Mūsu valsts pilns nosaukums ir Latvijas Republika, saīsināti – Latvija. Skaidrs, ka mums nav tiesību valsts nosaukuma otru vārdu lietot atsevišķi un pat rakstīt ar mazu burtu. .. Kādēļ mēs nievīgi izturamies pret savas neatkarīgas valsts nosaukumu? Republika mūsu valsts nosaukumā taču nenozīmē citas okupētājvalsts daļu. Tagadējā Latvijas nosaukumā Republika nozīmē valsts polītisko uzbūvi». Tā domā jurists Rancāna kungs, un viņam ir taisnība.

Rancāna kungs arī raksta, ka joprojām ir «republikāniskie diagnostikas centri» (agrāk bijuši arī vissavienības centri), un turpinās citu padomisku nosaukumu invāzija. Rancāna kungs saka paldies Paula Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas vadībai, kas laikus atbrīvojusies no padomiskās kroplības savā nosaukumā. Varam pievienoties arī Rancāna kunga aizvainojumam: «Man ir sāpīgi, kauns dzirdēt, cik zemā līmenī ir mūsu valsts pilsoņu valstiskā pašapziņa. .. Trūkst pašlepnuma, tagadējās valsts nosaukuma atšķirības izpratnes no okupācijas laika Latvijas nosaukuma.»



Vārda dienas
Klinta, Kristaps, Kristers, Kristofers, Krists
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».