Joprojām rakstos un runā parādās vārdi ar lieku priedēkli no–:

– Zemniekiem izdevās novienoties ar daudziem pilsētniekiem par darbu laukos. – Anonims stāstītājs Krievijas televīzijā paziņoja, ka Pečoros cilvēki novienojušies atdot Igaunijas pases, tikai nenozinājuši, kur to darīt.

– Ādažos nav īpaši noveicies ar bijušo Krievijas armijas īpašumu.

Liekais no– jāatmet.

– Zemniekiem izdevās vienoties (nevis – novienoties) ar daudziem pilsētniekiem par darbu laukos.

– Anonims stāstītājs Krievijas televīzijā paziņoja, ka Pečoros cilvēki vienojušies (nevis – novienojušies) atdot Igaunijas pases, tikai nezinājuši (nevis – nenozinājuši), kur to darīt.

– Ādažos nav īpaši veicies (nevis – noveicies) ar bijušo Krievijas armijas īpašumu.

Bez vajadzības priedēklis no– gadās arī svešvārdos. Arī tur tas jāatmet:

– Esmu izpētījis, kā šī sistēma nokonstruēta.

Pareizi: – .. kā šī sistēma konstruēta. Vai arī: – .. kā šī sistēma veidota.

– Pa telefonu tagad ir iespējams nokontaktēties.

Pareizi: – .. iespējams sazināties.

– Cenšamies noreālizēt iecerētās idejas.

Pareizi: – .. reālizēt (vai īstenot) iecerētās idejas.

Pat ziņojumā par augstāko zinātnisko pakāpi lasāms, ka daudzi zinātņu doktori nohabilitējušies.

Pareizi: habilitējušies.

Teiktais nenozīmē, ka priedēklis no– nebūtu nemaz jālieto. Tas jālieto ar mēra sajūtu un tur, kur tas vajadzīgs.