Latviešu folklorā un literātūras klasikā ir šādi pareizi veidoti salikti teikumi, kuŗos ar saikli ja sākts nosacījuma palīgteikums.

– Ābolam tāds spēks: ja vienreiz iekož, tad var palikt, par ko grib.

– Ja ir viegls šūpolītis, tad ir laba dzīvošana.

– Ja man būtu zelta gabals tik liels kā mēness, es gan zinātu, ko darītu.

Gan Jāņa Endzelīna Latviešu valodas gramatikā 1951. gadā, gan akadēmiskajā gramatikā 1959. un 1962. gadā šie teikumi minēti par labas latviešu valodas paraugiem. Palīgteikumā minētais nosacījums ir nepieciešams, lai notiktu virsteikumā minētā darbība.

Krievu valodas ietekmē bieži tagad dzirdam un lasām laikrakstos pavisam citādus teikumus ar ja, kur nekāda nosacījuma nav.

– Ja Dostojevskis jaunībā bija aizrāvies ar ūtopiskā sociālisma idejām, tad vecuma gados viņš samierinājās ar ticību labiem cariem.

– Ja 1984. gadā starp simt tūkstoš iedzīvotājiem venerologi bija konstatējuši sešus slimniekus, tad tagad slimnieku ir desmit reizes vairāk.

Šais teikumos nekāda nosacījuma nav, bet ir norādīts uz kādu pretstatu, uz ko diemžēl norādīts, veidojot palīgteikumu ar nosacījumam raksturīgo saikli ja.

Kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem īpaši tika uzsvērts, ka arī latvieši esot padomju tautas daļa, un šai padomju tautai «brīvi izvēlēta» savstarpējas saziņas valoda esot krievu valoda, no kuŗas visu pārējo valodu runātājiem esot jāmācās. Šādas uzspiestas divvalodības apstākļos krievu valodas ietekme tika visnotaļ cildināta. Žurnāls «Padomju Latvijas Komūnists» 1974. gada augusta numurā rakstīja, ka arī latviešu valodā esot manāma šī svētīgā ietekme no valodas skaņām līdz pat teikuma izveidei. Žurnālā rakstīts, ka pēc krievu valodas parauga arī latviešu valodā ieviešoties ja – tad (kā krievu если – to) bez nosacījuma nozīmes. Ne vārda nav teikts, ka tas nebūtu vēlams. Tādā kārtā toreizējie latviešu valodas kropļotāji centās krieviskot latviešu valodu līdz pilnīgai valodu saplūšanai, t.i., latviešu valodas zušanai.

Krievu valodas ietekme joprojām ir stipra. Padomju okupācijas laika aizrādījumus par valodu daudzi ir pārāk stingri iegaumējuši un turas pie tiem arī tagad, un latviešu valodā joprojām bieži manāmi teikumi, kas veidoti kā nosacījuma teikumi ar saikli ja, lai gan nekāda nosacījuma nav. Šādas krievu valodas atdarināšanas dēļ latviešu valoda kļūst mazāk skaidra. Tas nav vēlams. Tāpēc arī iepriekš minētie teikumi jāveido bez saikļa ja.

– Dostojevskis jaunībā bija aizrāvies ar ūtopiskā sociālisma idejām, bet vecuma gados viņš samierinājās ar ticību labiem cariem.

– 1984. gadā starp simt tūkstoš iedzīvotājiem venerologi bija konstatējuši sešus slimniekus, bet tagad slimnieku ir desmit reizes vairāk.