Pēdējos gadu desmitos esam sākuši aizmirst atgriezenisko darbības vārdu divdabju galotnes un šo divdabju lietošanu teikumā. Acīmredzot skolās šo jautājumu mācīšanai nav veltīta vajadzīgā uzmanība.
Tagad bieži dzirdami, piemēram, šādi teikumi.
– Ir pazīstams tā saucamais vārošamies ķipīša efekts.
– Kamēr uzņēmums nav svītrots no reģistra, to juridiski uzskata par darbojošamies. – Domājam par savām mātēm un par tuvojošamies Mātes dienu.
Lietosim šais teikumos divdabjus ar pareizām galotnēm.
– Ir pazīstams tā saucamais vārošās ķipīša efekts.
– Kamēr uzņēmums nav svītrots no reģistra, to juridiski uzskata par darbojošos.
– Domājam par savām mātēm un par tuvojošos Mātes dienu.
Kļūdas ir arī daudzskaitļa locījumos.
– Uz firmas rēķinu pārskaitīti tai pienākošamies simt tūkstoš lati.
– Notiek darbojošamies personu maiņa. – Sanāksmē sprieda par visu ap Baltijas jūru atrodošamies valstu sadarbību. – Sociologi pētī sabiedrībā notiekošamies parādības.
Arī te lietosim divdabjus ar pareizām galotnēm.
– Uz firmas rēķinu pārskaitīti tai pienākošies simt tūkstoš lati.
– Notiek darbojošos personu maiņa.
– Sanāksmē sprieda par visu ap Baltijas jūru atrodošos valstu sadarbību.
– Sociologi pētī sabiedrībā notiekošās parādības.
Aplamas formas ar –ošamies gadās arī to locījumu nozīmē, kuŗiem šo formu nemaz nav – datīvā, lokātīvā un daudzskaitlī arī instrumentālī. Šādos gadījumos teikums jāveido tā, lai minētie locījumi nebūtu jālieto. Nav pareizs šāds teikums:
– Saeimā jūtama gaisotne, kas vēstī par tuvojošamies vēlēšanām.
Pareizi: – Saeimā jūtama gaisotne, kas vēstī par vēlēšanu tuvošanos.
Ir atradušies latviešu valodas viltus draugi, kas sludina, it kā minētās kļūdas esot latviešu valodas attīstības liecinieces. Bet par attīstību parasti saucam valodas sakuplošanu, jaunu vārdu rašanos. Ja atgriezenisko darbības vārdu divdabju dažādo galotņu vietā lieto tikai vienu aplamu veidojumu –ošamies, to nevar saukt par valodas attīstību, jo tas ir kaut kas gluži pretējs attīstībai.
Tātad – nemaz nelietosim aplamās formas ar -ošamies. Latviešu literārajā valodā to nemaz nav. Tās lieto tikai tādi ļaudis, kas valodu slikti mācījušies un to neprot. Lūgums skolotājiem – jāpievērš lielāka uzmanība atgriezenisko darbības vārdu divdabju locīšanai un lietošanai teikumā. Latviešu valodas kopšanas labad šāds pats lūgums arī redaktoriem un korrektoriem masu saziņas līdzekļos un apgādos.