Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?


Ir varošs, ir zinošs, ir gribošs utt.?
11.03.2009

– Pensijas likuma labojumi ir budžetu skaŗoši.

– Baznīcai vajadzētu būt varošai palīdzēt tiem, kas ir cietoši.

– Cilvēks ir gribošs atvērt frizieŗu salonu.

– Mums liekas, ka esam ļoti varoši un ļoti zinoši.

– Mums jābūt gribošiem un varošiem aizstāvēt savas tiesības.

Šais teikumos vienu vai pat divas reizes lietots divdabis, kas beidzas ar izskaņu -ošs, turklāt palaikam no pārejošiem darbības vārdiem jeb verbiem. Jānis Endzelīns grāmatiņā «Dažādas valodas kļūdas», kuŗas pēdējais izdevums nācis klajā 1994. gadā, par šādiem divdabjiem rakstījis:

«Dzīvajā tautas valodā divdabji, kas beidzas ar -ošs, ir sastopami tikai no nedaudziem verbiem, un arī tikai no tādiem, kam nepārejoša nozīme, piemēram, ziedoša ābele, verdošs vai tekošs ūdens, nākoša nedēļa un citi. No tam nu izriet, ka no verbiem ar pārejošu nozīmi šādi divdabji bez lielas vajadzības nav darināmi. Tai vietā var lietāt vai nu kādu adjektīvu, vai substantīvu, vai jāizteicas ar verba formu, kam ir personas galotne.»

Tā rakstījis Jānis Endzelīns. Sākumā minētajos teikumos nav nekādas lielas vajadzības lietot divdabjus, kas beidzas ar izskaņu -ošs. Tāpēc to vietā labāk lietosim darbības vārdu personas formas vai kādus citus vārdus.

– Pensijas likuma labojumi skaŗ budžetu (nevis – ir budžetu skaŗoši).

– Baznīcai vajadzētu būt spējīgai (nevis varošai) palīdzēt tiem, kas cieš (nevis – tiem, kas ir cietoši).

– Cilvēks grib (nevis – ir gribošs) atvērt frizieŗu salonu.

– Mums liekas, ka esam ļoti spējīgi un visu zinām (nevis – esam ļoti varoši un ļoti zinoši).

– Mums jāgrib un jāvar (nevis – mums jābūt gribošiem un varošiem) aizstāvēt savas tiesības.

Vēl citi teikumi kopā ar labojumiem.

– Krievijas tirgus vēl ir tikai šķietams tirgus (nevis – šķietošs tirgus), kas nepakļaujas ekonomijas un uzņēmējdarbības likumiem.

– Mīlestība ir vārds, kas cildina, bet tā vienmēr trūkst (nevis – kas vienmēr ir pietrūkstošs).

– Nelabotu ceļu dēļ satiksme daudzās vietās ir apgrūtināta (nevis apgrūtinoša).

– Daudzi televīzijas sižeti ir pārāk īsi un nekā nepasaka (nevis – ir pārāk īsi un neko nepasakoši).

– Vairs neliekas, ka optimistiski sāktais gadu simtenis sola daudz (nevis – ir daudzsološs).

– Ieskatīsimies žurnālos, kas raksta par lauksaimniecību (nevis – par lauksaimniecību rakstošos žurnālos).

– Krievijas nostāja pret Baltijas valstīm neatbilst jaunajam stāvoklim (nevis – nav atbilstoša jaunajam stāvoklim).



Vārda dienas
Lelde, Sarmis
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».