Valodas skaidrības labad ir izveidojušies nosacījumi par attieksmes vietniekvārdu kas un kuŗš lietošanu palīgteikuma sākumā. Ja palīgteikuma sākumā attieksmes vietniekvārds ir ģenitīvā, tad jālieto vietniekvārda kuŗš forma – kuŗa, kuŗas, kuŗu (lai atšķirtos no salīdzinājuma partikulas kā vai adverba kā).

– Komandā ir arī psīchologs, kuŗa pienākums (nevis – kā pienākums) ir rūpēties par dalībnieku noskaņojumu.

– Veikala ārpusē ir liela autonovietne, par kuŗas (nevis par kā) lietošanu nav jāmaksā.

– Eksperimentos izmanto peles, žurkas un citas radības, kuŗu dēļ (nevis – kā dēļ) dzīvnieku draugi nerīko protestus.

Ja palīgteikuma sākumā attieksmes vietniekvārds ir lokātīvā, arī tad jālieto vietniekvārda kuŗš formas – kuŗā, kuŗos, kuŗās (jo vietniekvārdam kas lokātīva nav).

– Es palikšu bez dziesmām? Šī ir rinda no dzejoļa, kuŗā dzejnieks runā par dvēseles veldzi.

– Tagad viņš atvēris tējnīcu, kuŗā var dzert vietējās un ārzemju tējas.

– Kārlis Ulmanis bija no tiem cilvēkiem Latvijā, kuŗos labprāt ieklausījās.

– Viņi ielēca laivās, kuŗās īrās pāri upei.

Dažkārt lokātīva nozīmē var lietot adverbu kur.

– Pirmās drošās ziņas par svecēm rodamas 2. gadsimtā romieša Lūcija Āpuleja darbos, kur (vai kuŗos) vēstīts par tauku un vaska svecēm.

Ja attieksmes vietniekvārds palīgteikuma sākumā ir nōminātīvā, datīvā, akuzātīvā vai instrumentālī, var lietot vai nu vārda kas vai kuŗš formas, bet vairāk ieteicamas ir formas kas, kam, ko, ar ko (jo tās ir īsākas un vārda kuŗš formas ir taupāmas ģenitīvam un lokātīvam).

– 1931. gadā Rīgā atklāja pontonu tiltu, kas bija izgatavots Liepājas kaŗa ostas darbnīcās.

– Dodamies tālā ceļā, kam, šķiet, nav gala.

– Koka tilta vietā tagad ir Vanšu tilts, ko atklāja 1981. gadā.

– Stenografam bija daudz zīmuļu, ar ko varētu ilgi rakstīt.

Tagad bieži manāms, ka vietniekvārdu kas, kam, ko un ar ko vietā lieto vietniekvārdus kuŗš, kuŗam, kuŗu, ar kuŗu. Var jau tā darīt, bet tas nav ieteicams divu cēloņu dēļ:

1) vietniekvārds kuŗš labāk taupāms ģenitīvam un lokātīvam, kur tas ir nepieciešams,

2) pārmērīga vietniekvārda kuŗš lietošana visos locījumos ir netiešs krievu valodas atdarinājums, tuvinoties krievu valodas vietniekvārdam который, kas skaņu ziņā vairāk saskan ar vietniekvārdu kuŗš nekā ar vietniekvārdu kas.

Var būt kāds īpašs gadījums, kad arī nōminātīvā, datīvā, akuzātīvā vai instrumentālī iederas vietniekvārds kurš, nevis kas, piemēram: – Man ir paziņa, kurš par manu ierašanos priecāsies (ja paziņa ir vīrietis); .. kuŗa par manu ierašanos priecāsies (ja paziņa ir sieviete).