Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?

Būt latvietim


Kinošņiks un citi nevajadzīgi vārdi
12.03.2009

Nepavisam neesam tikuši vaļā no pusgadsimtā radušās krieviska valodas piesārņojuma, bet atkal rodas klāt jauni nevajadzīgi krievu valodas vārdi.

– Filma guva panākumus, un tagad Norvēģijas kinošņiki ir sadusmojušies uz režisori.

Kā gan Norvēģijā var būt kādi kinošņiki? Tādi varbūt ir Kostromā vai kaut kur citur Krievijā. Vajadzīgs cits nosaukums – kino darbinieki. Runa taču ir par nopietnu jautājumu, un nav domāts nekāds krieviskas runāšanas vai domāšanas atdarinājums Norvēģijā.

Nav mums vajadzīgs arī tāds krievu žargona vārds kā obščaks. Labāk teiksim – kopēja kase vai kopkase, lai arī runa ir par noziedznieku kasi.

Nav saprotams, kāpēc visur tagad skandina vārdu tusiņš, kas ir krievu valodas vārda тусовка nožēlojams atdarinājums. Kāda festivāla reklāmā bija teikts, ka Mežaparkā būšot arī liels tusiņš. Šis vārds ar izskaņu -iņš izklausās latviešu valodā pēc pamazināmā vārda. Bet runa taču ir par lielu balli. Arī citu sarīkojumu afišās Rīgā un citur tagad rēgojas vārds tusiņš vārda balle vietā. Katru nedēļu Rīgas radio raida jauniešiem par mācībām, mīlestību un tusiņiem. Radio būtu pienākums kopt mūsu valodu. Ar tusiņu skandināšanu mūsu valoda tiek bojāta, un šis vārds tiek ieviests jauniešu runā.

Žargona mīlestība daudzus apsēdusi tā, ka ar krievu valodas vārdiem viņiem liekas par maz, un gaismā tiek vilkti sen par nevajadzīgiem atzīti vācu valodas vārdi. Radio un citur vairs nav dzirdams vārds prieks, bet tikai lustes. Latviešiem esot lustīgas tautasdziesmas. Kāpēc gan ne priecīgas? Jāņos, Ziemassvētkos un Jaungada svētkos notiek tikai lustēšanās. Kur palikusi priecāšanās? Tirgū vairs neprotam kaulēties, bet diņģējamies. Visur rēgojas dažādas bildes, pat par mūsu parlamentu runājot: – Vai šā simta deputātu kopbilde atspoguļo latviešu tautas vēlmes? Varētu taču teikt labāku vārdu – koptēls. Aizmirsti vārdi iesaiņot un iesaiņojums; visur tikai iepakot un iepakojums. Sludinājumā lasām, ka dārzeņu sēklas pārdod glītā iepakojumā. Darbojas iestāde ar aplamu nosaukumu – Latvijas Iepakojuma asociācija. Vārdu laimēt un laimests vietā visur manāmi vārdi vinnēt un vinnests, it kā tie labāk izteiktu būtību. Par šķēpmetēju tikšanos raksta: – Klauss Volfermanis un Jānis Lūsis smeķēja latviešu alu. Būtu jāsaka – nogaršoja latviešu alu.

Klāt nākusi jaunanglismu sērga. Dažādi imidži, brendi rēgojas visur, lai gan ieteikti latviskojumi – tēls un zīmols. Teicieni o kei un o jes Rīgā klab vairāk nekā Londonā. Dzirdam pat o nē, kā angļi nemaz nesaka. Auto stāvvietas vietā daži laikraksti raksta par parkošanos; veikalus saukā par šopiem; vārdu nodoms, priekšlikums vietā – tikai projekts. Dzirdami vēl daudzi citi angļu valodas vārdi. Kur palikusi cieņa pret latviešu valodu?



Vārda dienas
Hilda, Teiksma
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».