Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?

Kas valda valodu, valda prātu


Virmot
14.03.2009

Vārdnīcās teikts, ka vārds virmot nozīmē «ņirbēt, sīki viļņot, strāvot» un minēti piemēri: karstais gaiss virmo un ņirb; pārslas, garaiņi, dūmu strūkliņas virmo gaisā; ūdens jau virmo, drīz sāks vārīties; no krāsns virmo siltums; gaisā virmo sveķu smarža.

Tātad ar šo vārdu apzīmē kādu sīku, tikko manāmu kustību vai parādību.

Bet dažādās runās un plašas saziņas līdzekļos ar vārdu virmot sākts apzīmēt kaut ko gluži citādu – stipru, spēcīgu.

– Visur virmojot kaislības.

– Sabiedrībā joprojām virmo kaislības ap Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

– Saeimā virmo militāras kaislības.

– Ap «Latvenergo» virmo ne mazums kaislību.

– Cilvēki nesaņem naudu, un uzreiz uzvirmo kaislības.

– Atkal uzvirmojušas kaislības ap Pilsonības un imigrācijas departamentu.

Virmo kaislības ap vēlēšanu likumu.

Retu reizi gadās šāds teikums: – Sabiedrībā uzbangojušas kaislības ap čekas maisiem.

Tātad – uzbangojušas, nevis uzvirmojušas. Arī sākumā minētajos teikumos vajadzētu teikt – bango vai uzbango kaislības, nevis virmo, uzvirmo. Nepiemērotā vārda virmot vietā var iederēties ne vien vārds bangot, bet arī vārīties, brāzties, trakot un citi, kas kuŗā reizē vairāk piemērots.

Plašas saziņas līdzekļos ir ļaudis ar notrulinājušos valodas izjūtu. Savus nodrāztos štampus, pie kuŗiem pieder arī virmo kaislības, viņi pavairo tūkstošos eksemplāru un uztiepj sabiedrībai. Vārds virmot žurnālistu valodā ir tik apzelēts, ka to vairs negribas dzirdēt un runāt.

Plašas saziņas līdzekļos virmo ne tikai kaislības, bet vēl ļoti daudz kas cits. Nevar vien brīnīties, ka virmo ažiotāža, baumas, diskusijas, domas, emocijas, idejas, jezgas, kolīzijas, konkursi, ķīviņi, naftas smakas, prāti, problēmas, runas, skandali. Virmo arī neziņa, strāvojumi, valodas, versijas; virmo pat visi gada mēneši – janvāris, februāris, marts, aprīlis utt.

Daudz labāk nekā virmo te iederētos vārdi – brāzmo, mutuļo, gāžas virsū, blīvējas, uzmācas un citi. Mūsu valodā netrūkst piemērotu vārdu.

Bet runās un rakstos virmo viss no vienas vietas. Gandrīz vai jābrīnās, ja plašas saziņas līdzekļos vēl kaut kas palicis bez virmošanas. Vārdu virmot vajadzētu lietot tikai savā vietā, apzīmējot kādu niecīgu, tikko manāmu kustību vai parādību. Tiem, kas nevar tikt vaļā no liekas virmošanas, būtu ieteicams vārdu virmot kādu laiku nelietot nemaz.



Vārda dienas
Hilda, Teiksma
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».