Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?


Par jēdzienu tulkošanu un izpratni
25.04.2009

Kolōnists


Šis vārds ir ar vairākām nozīmēm, tas apzīmē dažādus jēdzienus.

1. Kolōnists ir cilvēks, kas ieceļojis svešā vietā, zemē, valstī un nometies tur uz pastāvīgu dzīvi. Vārdnīcās nav teikts, ka tas noticis pēc paša vēlēšanās vai piespiedu kārtā.

2. Cilvēks, kas izceļojis no metropoles un apmeties jaunā zemē, kur viņš (kopā ar citiem izceļotājiem) veido kolōniju.

3. Jebkuŗš cilvēks, kas dzīvo kādā kolōnijā kā kolōnijas loceklis vai iemītnieks.

4. Kādā ziņā (administrātīvi vai tiesā) sodīta persona, kas soda laika izciešanai piespiedu kārtā nometināta vietā, ko sauc par kolōniju.

Šādas vārda kolōnists nozīmes atrodamas vārdnīcās. Vārdnīcās ir arī citi vārdi, kam sakars ar vārdu kolōnists, piemēram, kolōnija, kolōnizēt, kolōnizātors. Aplūkojot šo vārdu nozīmes, iespējams labāk spriest arī par vārda kolōnists nozīmēm. Dažās vārdnīcās vārda kolōnists nav, bet ir vārds kolōnija.



Cittautietis


Latviešu valodā šis vārds ir jaunvārds, kas norādīts (ar zvaigznīti) K. Mīlenbacha Latviešu valodas vārdnīcā. Vārdam ir tikai viena nozīme – tas apzīmē vienu jēdzienu: pie citas tautas piederīgs, vai no citas tautas nācis cilvēks, kas ir svešinieks (ne ļaunā nozīmē) vietējai tautai.



Šovinists


Šis vārds radies no iekaŗošanas kaŗu veterāna un Napoleona piekritēja Nikolà Šovena uzvārda.

Vārdam ir vairākas nozīmes.

1. Pārāk dedzīgs patriots, pārspīlēts nacionālists, kaislīgs jūsmotājs par savas tēvijas spēku un slavu, urrā patriots, citu tautu un nāciju interešu ignorētājs un apspiedējs savas valsts vārdā.

2. Padomju laikā izdotās vārdnīcās dota krasi negātīva nozīme – reakcionārs, citu tautu vajāšanas un apspiešanas piekritējs, nāciju naida un nesaticības kurinātājs, savas nācijas privilēģiju, rasu teōrijas piekritējs.Turklāt teikts, ka šovinisms sevišķi agresīvi un noziedzīgi izpaudās fašisma polītikā. Dažās vārdnīcās (arī padomju laikā) nav tieši norādīts uz šovinisma un fašisma saistību.

3. Pretējā dzimuma (īpaši sieviešu) diskriminācijas piekritējs.

4. Jebkurš kaislīgs cilvēks, kas viegli iekarst kādas lietas dēļ.

Šādas nozīmes konstatētas pēc vārdnīcām.



Lielkrievu šovinists


Šā vārdu savienojuma nozīmes noteikšanā pēc vārdnīcām ir grūtības, jo tikai vienā vārdnīcā (K. Mīlenbacha Latviešu valodas vārdnīcā) ir vārds lielkrievs, turklāt bez nozīmes skaidrojuma, tikai ar tulkojumu vācu valodā – der Grossrusse. Par lielkrieviem vēsturē sauca krievus – pretstatā vai atšķirībā no mazkrieviem, t.i., ukraiņiem un baltkrieviem. Vai tas ir pareizi, varētu apstiprināt kāds vēstures speciālists.

Vārds šovinisms ir ciešā sakarā ar vārda šovinists nozīmēm, kas iepriekš minētas.

Lielkrievu šovinisms tātad būtu –

1) pārāk dedzīgs krievu patriotisms, pārspīlēts krievu nacionālisms, kaislīga krievu jūsmošana par savas tēvijas spēku un slavu, krievu urrā patriotisms, citu tautu un nāciju interešu ignorēšana un apspiešana no krievu puses krievu valsts vārdā;

2) ņemot vērā padomju laika vārdnīcās dotos vārda šovinists raksturojumus, – reakcionāra citu tautu (t.i., ne krievu) vajāšanas un apspiešanas ideoloģija, nāciju naida un nesaticības kurināšana, krievu nācijas privilēģiju atbalstīšana, rasu teōrijas aizstāvēšana par labu krieviem.

Savukārt par vārda šovinists un vārda savienojuma lielkrievu šovinisms otro nozīmi jāņem vērā K. Karuļa atzinums, ka padomju laikā valodnieku uzdevums centrālizēti noteica Maskavas iestādes, tāpēc arī vārdnīcās ir padomju laika polītiski un ideoloģiski sārņi un dažādas ačgārnības.



Fašisms


Atkarībā no vārdnīcas izdošanas laika un valsts, kur vārdnīca izdota, vārdam fašisms ir vairākas nozīmes.

1. Italijas totalitāras un nacionālsociālistiskas kustības principu kopums un organizācija apmēram no 1922. līdz 1943. gadam; Italijā valdošais autoritārais Musolīni režīms, parlamentārisma pretstats.

2. Italijas fašismam līdzīga ideoloģija un polītisks režīms (īpaši Vācijā 1933.–1945. gadā).

3. Padomju laika vārdnīcās vārdam fašisms dota krasi negātīva nozīme – pati reakcionārākā polītiskā strāva, kas kapitālistiskajās valstīs radās kapitālisma vispārējās krizes periodā un pauž imperiālistiskās buržuazijas visagresīvāko aprindu intereses; par fašismu sauc arī monopolistiskā kapitāla atklāti terroristisko diktātūru. Fašismam raksturīgs antikomūnisms, demokratisko brīvību likvidācija, šovinisms, rasisms, agresīvu kaŗu izraisīšana.

4. Vienas partijas patvaldība.

5. Sakarā ar fašismu vairākās vārdnīcās pieminēts arī neofašisms, ar ko saprot pēc Otrā pasaules kaŗa restaurētu fašismu pirmajā un otrajā nozīmē.

6. Nevienā vārdnīcā nav minēta vēl kāda fašisma izpratnes vulgāra nozīme, kas bija izplatīta padomju laikā, bet reizēm manāma arī tagad – par fašismu sauca runāšanu kādā citā valodā, kas nav krievu valoda, kā arī piederību pie kādas tautas, kas nav krievi. Latvijas apstākļos šādā nozīmē fašisms bija izprasts attieksmē uz latviešu valodu un tautu.



Vārda dienas
Lelde, Sarmis
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».