Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Vēlies pievienoties?

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu


Uzvārdu galotnes
25.04.2009

Galvenie noteikumi par uzvārdu pareizrunu un pareizrakstību latviešu valodā izveidojušies 20. gadsimta sākumā un nostiprinājušies Latvijas brīvvalsts laikā līdz 1940. gadam. Pamatatzinums ir tāds, ka visi uzvārdi tāpat kā jebkuŗš vārds ir pakļauti vispārējiem latviešu gramatikas likumiem.

Gandrīz visi vīriešu un sieviešu uzvārdi mūsu valodā ir lokāmi, un tiem ir atbilstošas galotnes. Nelokāmi ir nedaudzi uzvārdi, kas beidzas ar kādu patskani, visvairāk ar o: Bruno. Var nelokāma uzvārda beigās būt arī kāds cits patskanis: Šnē. Nekad nelokāms uzvārds latviski nevar beigties ar līdzskani. Protams, lokāmie uzvārdi beidzas ar galotni s, š, is vai us.

Vīriešu uzvārdi var beigties ar tikko minētajām galotnēm: Bērzs, Dārznieks, Vējš, Kalniņš, Cīrulis, Markus. Tos loka tāpat kā atbilstošus sugasvārdus ar šādām galotnēm. Vīriešiem var būt uzvārdi arī ar sieviešu dzimtes galotnēm a, e un s, piemēram: Liepa, Egle, Klints. Tos loka tāpat kā atbilstošos sieviešu dzimtes vārdus, tikai datīvā ir cita galotne: Liepam, Eglem, un vajadzētu būt arī Klintim. Vīriešiem var būt uzvārdi ar sieviešu dzimtes galotnēm a vai e, jo mūsu valodā ir arī sugasvārdi, ko izmanto vīriešu nosaukšanai un kas beidzas ar a: puika, tiepša, auša.

Sieviešu uzvārdiem var būt galotne a, e, a un arī us, piemēram: Bērza vai Bērze (pēc izvēles), Dārzniece, Vēja, Kalniņa, Liepa, Cīrule, Egle, Klints, Markus. Tos loka tāpat kā atbilstošos sieviešu dzimtes sugasvārdus. Lokāmi ir arī sieviešu uzvārdi ar galotni us. Tos loka tāpat kā sugasvārdus lietus, tikai datīvā ir ieteikta galotne ui: pēc līdzības ar Liepai, Eglei arī Markui.

Sievietēm ir iespējams izvēlēties galotni savam uzvārdam a vai e. Ar izvēli var izvairīties no nevēlamām asociācijām. Ja vīrietim ir uzvārds Stars, sievietei ir izdevīgi izvēlēties uzvārdu Stare, nevis Stara. Visai nožēlojami rīkojušās tās sievietes, kas šādā gadījumā patur sev uzvārdu ar vīriešu dzimtes gramatisko galotni, jo negribot, ka viņa būšot Stara. Bet vaina ir nevis galotnē a, bet gan tīši aplamā izvēlē. Varam taču izvēlēties – Stare, un nenāks prātā bikšu stara.

Ir sievietes, kas arī citos gadījumos grib uzvārdu ar vīriešu dzimtes galotni, tomēr šāda rīcība ir pretrunā ar latviešu valodu. Ar vīriešu dzimtes galotni vai pavisam bez galotnes uzvārdi bija rakstīti mūsu vecmāmiņām un viņu māmiņām vai vecmāmiņām. Tas notika tad, kad mūsu rakstību noteica cittautiešu darbinieki – vācieši vai krievi. Viņiem nereti vārdiem, arī sieviešu vārdiem nav gramatiskas galotnes savās valodās, tāpēc bez galotnes šādās valodās var būt arī sieviešu uzvārdi. Mūsu valodā sieviešu dzimtes vārdiem ir savas gramatiskās galotnes, nosaucot latvietes pēc tautības (latviete, angliete), pēc nodarbošanās (skolotāja, biškope), pēc sociālā stāvokļa (ierēdne, kalpotāja), pēc ticības (katoliete, luterāne) un arī pēc uzvārda: Kalniņa, Cīrule. Sieviešu uzvārdu rakstībā mums nav jāatdarina citas valodas, kam ir citāda gramatika.



Vārda dienas
Hilda, Teiksma
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».