Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim

Vēlies pievienoties?


Aināži, Dinaburga, Voldemārpils, Pedvāle?
25.04.2009

Bieži dzirdams, ka nepareizi runā vietvārdus. Tos nepareizi arī raksta. Latvijā ir Ainaži, Limbaži, Ropaži, Suntaži un citi līdzīgi vārdi, kas jārunā un jāraksta ar īsu a (nevis ar gaŗu).

Peļama ir vietvārdu tīša vāciskošana. Daugavpilī nezin kāpēc darbojas «Dinaburgas» sporta komanda, kas nepavisam neizklausās labāk par Daugavpils komandu, un diezvai tajā būtu apvienojušies kādi vācieši. Krustpilī nodarbojas kāda grupa «Kreicburgas ziķeŗi». Vai tajā būtu apvienojušies kādi kārkluvācieši? Krustpils nosaukumā iederētos labāk nekā Kreicburga, bet ziķeŗu vietā varētu izvēlēties kādu latvisku vārdu. Nevajadzētu dzert Vendenes alu, jo Cēsu alus labāks.

Izcilais latviešu tautas atmodas darbinieks ir Krišjānis Valdemārs (nevis Krišjans Voldemars). Arī pilsēta Kurzemē ir Valdemārpils (nevis Voldemārpils).

Dīvaini ir kādi ziņojumi, kur it kā nopelti latviski vietvārdi. «Toreizējā Pamatu ciemā padomju laikā rīkoja izstādes, bet tagad ciemu sauc par Mētrienu un izstāžu pašreiz nav.» Iznāk, ka senais Mētrienas vārds būtu cēlonis, ka nav izstāžu. Bet šim vārdam nav nekādas vainas; un bija dīvaini, ka padomju okupācijas laikā to pārdēvēja par Pamatu ciemu. Gluži tāpat padomju laikā pulkveža Kalpaka dzimto Meirānu pagastu sadalīja divos ciemos Ošupes un Indrānu. Pēdējam pievienoja daļu Lubānas pagasta. Un pazuda gan Meirānu, gan Lubānas pagasts. Pulkveža Kalpaka dzimtenes ļaudis vēlas, lai pagastu sauktu atkal par Meirāniem. Var vēlēt viņiem veiksmi.

Kurzemē ir Alsunga, Ārlava, Ēdole, Pedole. Vāciskuma ieviesēji šīs vietas nereti sauc vāciskos vārdos Alšvanga, Ervāle, Edvāle, Pedvāle. Pēdējā bijušajā muižā ierīkots brīvdabas mākslas mūzejs. Par mūzeju varam priecāties. Bet kāpēc vieta bija jānodēvē vāciskā vārdā par Pedvāli? Šo vietu apmeklē daudz tūristu, par mūzeju ziņo laikraksti, televīzija, radio, un visur manāms tikai Pedvāles vārds. Latviskā Pedole pazudusi. Kurzemē laikam ir vāciskuma cienītāji, kas dažkārt Alsungu sauc par Alšvangu, Ēdoli par Edvāli un Krišjāņa Valdemāra dzimto vietu Ārlavu par Ervāli. Padomju okupācijas laikā daudzas Latvijas vietas tīši pārsauca citos vārdos. Bet kāpēc tagad mums būtu vajadzīgs vāciskums? Vai lai grūtāk būtu atrast Krišjāņa Valdemāra dzimteni? Jo viņš daudz sariebis vācu muižniekiem un krievu činavniekiem, kas centās latviešus turēt pakļautībā. Labi, ka Rīgā atkal ir Tērbatas iela, kas padomju laikā bija pārsaukta par Pēteŗa Stučkas ielu. Tērbatā ir izglītojušies daudzi latvieši. Turienes augstskolā mācījies Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un daudzi citi mūsu kultūras darbinieki. Bet padomju laikā Tērbatu mums lika saukt par Tartu, kā to sauc igauņi. Tērbatai ir tik liela nozīme latviešu kultūrā, ka mums nebūtu jākaunas no Tērbatas vārda.



Vārda dienas
Lelde, Sarmis
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».