– Lielas tev veiksmes ar plus zīmi!

– Es nesaprotu, ko tu teici.

– Es tevi apsveicu: lielas tev veiksmes ar plus zīmi.

– Nevaru saprast, kas tās par veiksmēm ar plus zīmi.

– Es gribu, lai lielas tev veiksmes un lai tās ir labas jeb pozitīvas, tas ir, ar plus zīmi.

– Latviski nesaka – lielas tev veiksmes. Tā runā krievi. Latviski vēlam labu veiksmi un nesakām pa vidu tev. Un nav jāsaka arī ar plus zīmi.

– Bet mans jaunais priekšnieks firmā mani tā apsveica. Es viņam tur katru rītu un vakaru slauku putekli.

– Tavs priekšnieks nerunā pareizi. Nemācies no viņa!

– Mans priekšnieks ir poŗadočnijs čoms, kā pa latviski saka.

– Latviski tā nesaka. Tu laikam gribēji teikt, ka viņš ir kārtīgs latviešu vīrs. Kādu darbu tu dari?

– Es noslauku putekli, kā jau teicu.

– Ja tur ir tikai viens puteklis, tad jau nav ko slaucīt.

– Nē. Uz grīdas sakrājas bieza kārta. Nāk taču daudz apmeklētāju. Un priekšnieks saka, lai noslaukot пыль.

– Tavs priekšnieks laikam nerunā īsti latviski, ja viņš lieto krievu valodas vārdus. Latviski taču sakām – putekļi.

– Ak tā?! Tad es teikšu priekšniekam, ka slauku daudz putekļu un prasīšu algu ar plus zīmi.

– Tu atkal ar plus zīmi. No tā tev jāatbrīvojas.

– Kā tad lai runāju?

– Tu varētu par savu darbu prasīt lielāku algu, nevis algu ar plus zīmi.

– Labi. Prasīšu lielāku algu bez plus zīmes.

– Tu runā aplam. Tev jāprasa lielāka alga, nevis alga ar plus zīmi vai bez plus zīmes. Latviski tā nesaka.

– Ak tad par liela putekļa slaucīšanu būtu jāprasa lielāka alga?

– Nevis par liela putekļa slaucīšanu, bet par putekļu slaucīšanu tev būtu jāprasa lielāka alga. Bet tev nav jāmācās aplama valoda no tava priekšnieka, kam valodā ir daudz kļūdu.