Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?

Būt latvietim


11.novembri sagaidot
06.11.2005

Pirms 86 gadiem - 1919.gada rudenī - pirms vēl nepilna gada dibinātā Latvijas valsts bija nonākusi neapskaužamā situācijā. Austrumos notika cīņas ar lielinieku karaspēku, bet Rīgai uzbruka sakautās Golca armijas paliekas, kuras, ieceļot par to virspavēlnieku krievu avantūristu Avalovu-Bermontu, tika nosauktas par "Rietumkrievijas armiju", bet latviešu tautā sauktas par bermontiešiem. Bermonta rīcībā bija ievērojami spēki - ap 51000 karavīru (no tiem ap 40000 vāciešu), 100 lielgabali, 600 ložmetēji, 120 lidmašīnas, 3 bruņuvilcieni, 10 bruņuautomobiļi. Latvijas armijā pavisam bija ap 39000 karavīru, 33 lielgabali un 173 ložmetēji. Pret bermontiešiem varēja raidīt cīņā ap 12000 vīru ar 9 lielgabaliem un 23 ložmetējiem, 2 lidmašīnas, 1 bruņuvilcienu un 3 bruņuautomobiļus. Pārējie latviešu spēki Latgalē cīnījās pret lieliniekiem.

Rīgu sākotnēji aizsargāja tikai 5000 steigā sapulcinātu kareivju. Daudziem trūka apavu, nebija mēteļu; citiem mugurā bija tikai ar ādas jostu sajozts uzvalks. Kad 6.oktobrī sākās bermontiešu uzbrukums, milzīgā pārspēka priekšā tika atstāts Tukums, Ķekava, Jūrmala. Naktī no 9. uz 10.oktobri pēc smagām kaujām latviešu karavīri atkāpās no Pārdaugavas.

Visur ieņemtajos Latvijas apgabalos bermontieši bez kāda iemesla nogalināja latviešu zemniekus, pirms nošaušanas vēl spīdzinot - izdurot acis, izsitot zobus, sadurstot ar durkļiem un tml. Torņakalnā kāds ievainots karavīrs tika cepināts ugunskurā. Viņa sadegušo līķi atrada pēc bermontiešu padzīšanas. Varam iedomāties, kas bermontiešu uzvaras gadījumā notiktu ar latviešu tautu...

Situācija likās bezcerīga. Ienaidnieka pārspēks šķita pārāk liels, lai varētu cerēt uz pozitīvu iznākumu. Tomēr notika citādi. Pagaidu valdība izsludināja aicinājumu visai tautai ķerties pie ieročiem: "Melnais bruņinieks atkal nāk! Pie ieročiem! Uz pēdējo cīņu!" Un nesaskaņas tika aizmirstas. Tauta atkal bija vienota. Latvijas armijā pieteicās daudz brīvprātīgo - pavisam jauni zēni, kas pameta mācības skolā, studenti, pusmūža vīri un sirmgalvji, strādnieki, zemnieki, namīpašnieki un inteliģenti. 1919.gada oktobrī latviešu karaspēkā iestājās vēl 8000 cīnītāju. Visi devās cīņā par Latviju.

15.oktobrī notika liels latviešu karaspēka uzbrukums, kuru atbalstīja Antantes (angļu) karakuģu artilērija. Gandrīz bez zaudējumiem latvieši ieņēma Daugavgrīvas cietoksni un Bolderāju, saņemot ap 500 gūstekņu.

Bermontieši šajā vietā uzbrukumu negaidīja, jo viņu uzmanību saistīja ap 100 brīvprātīgo, kas devās triecienā pāri tiltam no Rīgas centra. Gandrīz visi šie brīvprātīgie gāja bojā varoņa nāvē Torņakalnā. Ievainotos vācieši zvēriski nobeidza...

3.novembrī Bolderājā Latvijas armija atsāka uzbrukumu un pēc sīvām cīņām 11.novembrī atbrīvoja Pārdaugavu. Par uzvaru Rīgas iedzīvotājiem vēstīja visu Rīgas baznīcu zvani. Cilvēki pēc mēnesi ilgas slapstīšanās pa pagrabiem, slēpjoties no lodēm un artilērijas šāviņiem, atviegloti uzelpoja. Ielas bija pilnas ar prieka un sajūsmas pārņemtajiem ļaudīm.

Cīņas ar bermontiešiem norisinājās arī citur - 14.oktobrī tika sakauta prāva ienaidnieka karavīru nodaļa pie Viesītes, pēc Rīgas atbrīvošanas vāciešus 21.novembrī padzina no Jelgavas. Vienlaikus tika atvairīti lieli pretinieka spēki pie Liepājas un 28.novembrī laupītāju varzas tika izdzītas no Latvijas teritorijas.

Rīgas atbrīvošanas dienā - 11.novembrī - tika nodibināts augstākais Latvijas armijas apbalvojums - Lāčplēša kara ordenis ar devīzi "Par Latviju!". Un tā katru gadu 11.novembrī mēs svinam tautas varoņspēka - Lāčplēša - svētkus, pieminot kritušos varoņus un atceroties tā laika notikumus.

No šī latviešu varoņlaikmeta mums visiem ir daudz, ko mācīties. Mums jākļūst iejūtīgākiem pret citiem latviešiem. Jāiemācās arī dot, ne tikai ņemt. Jāiemācās dzīvot pēc moto: "Latvieti! Ja Tev ir grūti, atrodi to latvieti, kam ir vēl grūtāk, un palīdzi viņam!" Jo tikai tas latvietis, kurš no cita latvieša grūtā brīdī būs sagaidījis palīdzīgu roku, jutīs savu tautu un mīlēs savu valsti. Un vajadzības gadījumā būs gatavs to aizstāvēt. Līdz pēdējam.


Alvils Bērziņš


Vārda dienas
Almants, Haralds
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».