6. decembrī Eiroskeptiķu partijas priekšsēdētājs Normunds Grostiņš Eiroparlamenta informācijas centrā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28 rīkoja preses konferenci. Tajā goda vieta bija ierādīta Eiropas eiroskeptiķu kustības līderim Jenam Peteram Bondem, pēc tautības dānim, kas Eiropas Parlamentā nostrādājis 25 gadus.

Latvijā viņš ieradās pirmo reizi. Eiroparlamenta deputāts vēlējās citiem pastāstīt par Eiropas Savienības turpmākās darbības perspektīvām.

Jeans Peters Bonde: «Kauns, ka ES prezidējošās valsts vadītājs T. Blērs paziņo, ka Latvijai jāmaksā par budžeta krīzi. Kad ES iestājās Dānija, un viņa bija bagāta valsts, pirmajā iestāšanās gadā tā maksāja tikai 20% no dalības maksas. Tikai pēc pieciem gadiem iestāšanās ES dalības maksa pieauga no 40% līdz 60%.

Tā kā esat trūcīga valsts, tad jums būtu jāmaksā mazāk, bet jūs maksājat daudz vairāk. Kad ES uzņēma Īriju, Portugāli un Grieķiju, ES bija daudz devīgāka pret jaunajām valstīm. Īrija saņēma struktūrfondus līdz 10% apmērā no sava zemes kopprodukta. Latvija nesaņem tādus labumus, un man ir kauns par šo solidaritātes trūkumu.

Bagātām valstīm nevajadzētu piešķirt struktūrfondus. Nauda sākumā tiek aizsūtīta uz Briseli, pēc tam algojam daudzus lobistus, lai šo naudu dabūtu no Briseles atpakaļ. Mūsu, eiroskeptiķis kustības, priekšlikumi ir vērsti uz trūcīgo valstu interešu ievērošanu.»

Bondes kungs strādājis komandā, kas veidoja konstitūcijas melnrakstu. Ja šī konstitūcija būtu pieņemta, vēlētāju vara būtu atdota Briselei. Eiropas Parlaments veidots kā ļoti sarežģīta, arī slepena sistēma. Eiropā dažādām institūcijām ir cita loma, nekā mēs iedomājāmies.

Īstenībā Eiropas Parlaments nemaz nav Parlaments, bet gan Padome. Arī komisiju nav, bet ir valdība. Arī tiesa nemaz nav tiesa, bet institūcija, ko izveido konstitūcija. Neievēlētā komisija ar A. Piebalgu un vēl 24 kolēģiem ir vienīgās institūcijas, kam ir tiesības izvirzīt likumprojektus. Svarīgs ir nosacījums, ka neesat ievēlēts, bet pēc tam lēmumu pieņem Padome, kur ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts. Eiropas Parlamentam nav likumdošanas varas, tā ir padomdevēja institūcija, kas var piedāvāt labojumus likumos. Ja A. Piebalgs ar saviem 24 kolēģiem izlemj, ka labojumi ir vajadzīgi, ja neievēlētais komisārs piekrīt Parlamenta priekšlikumam, tad tādā gadījumā ir cerības, ka to apstiprinās. To sauc par demokrātijas deficītu.

Jens Peters Bonde ir eiroreālists nevis parlamentārais federālis. Strādājot konventā, kas izstrādāja konstitūciju, viņš izveidoja opozīcijas grupu, kura piedāvāja atšķirīgu struktūru. Bondes kungs konventa laikā savāca 200 no 220 iespējamiem parakstiem par šīs struktūras caurspīdīgumu. To parakstīja visi Latvijas pārstāvji, visi konventa locekļi, bet šī prasība nenonāca Konstitūcijas grāmatā.

Pašreiz ES struktūrās viss ir slēgts, arī visa informācija, ja nepieņem lēmumu to atklāt.

Eiroskeptiķi ar Bondes kungu cīnās, lai viss būtu atklāts, ja vien nepieņem lēmumu - to slēgt.

Eiropas komisijās darbojas 300 slepenas darba grupas.

J. P. Bonde: «Jūs pat nezināt, kuri Latvijas pārstāvji piedalās šajās grupās. Jūs arī to nevarat zināt, jo to zināt nedrīkst, tā ir slepena informācija. Arī A. Piebalgs par to jūs neinformēs, viņš vienkārši to nedrīkst! Gribētos, protams, uzzināt un redzēt, kā cilvēki šajās 300 darba grupās darbojas un kā pieņem jaunos likumus. Eiropas Padomē vēl ir 300 slepenas darba grupas, tādējādi 85% ES jauno likumu pieņem aiz slēgtām durvīm. Mēs vēlamies izveidot Eiropas komisiju par demokrātisku institūciju. A. Piebalgam, kas ir Latvijas komisārs, atgriežoties piektdienās no Briseles, vajadzētu izstāstīt, kā viņš Eiropas Parlamentā ir balsojis. Cilvēkam ir jāpārstāv jūs Briselē, bet ne Brisele Rīgā.»

Kā jau minēju, J. P. Bonde ES Parlamentā darbojas opozīcijā: 1979. gadā viņš bija viens, tagad kopā viņu ir jau 36 deputāti. Tas, ka Francijā, Nīderlandē noraidīta ES Konstitūcija ir opozīcijas darbs, kas turpināsies arī turpmāk. Pašreizējā konstitūcija ir mirusi. Jāstrādā gadiem ilgi, lai konstruētu citu modeli, kas būtu labvēlīgs visām ES dalībvalstīm. Eiropā jānotiek referendumam, lai izvērtētu, kas Eiropai vajadzīgs - konstitūcija vai sadarbības līgums.

Kad vēlētāji izteikuši savu viedokli, viss ir noticis. Ja sadarbības līgumā būs caurredzamība un demokrātija, pareizs funkciju sadalījums, visi aplaudēs. Bet, ja vēlētāju varu pāradresē birokrātijai, tad cilvēks to atkal noraidīs.

Briseles koridoros nerunā, vai ES sabruks, bet gan, kad tas notiks? Krīze pati par sevi ir nenovēršama, jo kļūda ir pašā konstrukcijā. Tā ir mākslīga, birokrātiska sistēma, kas nepieļauj atklātu darbību. Kopējā lauksaimniecības politika jālikvidē un nauda jānogulda nākotnei. Dānija trīs reizes vairāk saņem naudu, neko nedarot, nekā realizējot produkciju. Tā vienkārši ir naudas izmešana.

Uzzināt jaunu informāciju ir pat nepieciešams, tā paplašina mūsu redzes loku, paātrina apziņas attīstību.