Decembra TV raidījums «Kas notiek Latvijā?» skāra vienu no mūsu sāpīgākajiem jautājumiem - pilsonību. Tomēr to nebūtu vērts pieminēt, ja tajā kārtējo reizi netiktu atkārtoti okupācijas seku legalizēšanai neatlaidīgi izmantotie mīti un jaunas pasakas, kas visdrīzākajā laikā nomainīs nederīgās, lai turpinātu mānīt tautu. Skaidrības labad nedaudz atcerēsimies, ko tad pārraides dalībnieki mums mēģina iepotēt no vecā un kas parādījies jauns.

Visvairāk atkārtoja mītu, ka pilsonības likumu nedrīkstot atvērt tāpēc, ka šobrīd tas sašķelšot sabiedrību. Tiek pasniegts kā pats par sevi saprotams, ka līdz šim Latvijā bijusi saskanīga, bezproblēmu vienas kopienas valsts, sabiedrība, ko ļauni nacionālradikāļi nu mēģina sašķelt, un tāpēc veidojas divkopienu valsts. Patiesībā okupācijas laikā Latvijā nelikumīgi iepludinātie kolonisti un okupanti jau tad pilnībā veidoja pašpietiekamu otru kopienu, kas krasi atšķīrās no latviskās kopienas. Jebkurš mēģinājums piešķirt šai kopienai pilsonību divkopienu sabiedrību pārvērš par divkopienu valsti, kas arī ir šīs idejas sludinātāju slēptā vēlme. Nekur kolonistus un okupantus nesauc par sabiedrību, tāpat kā kara laikā svešzemju karavīrs neveido sabiedrību ar vietējo iedzīvotāju.

Otrs vecais mīts, ko atkal sludināja, bija par lojalitāti, kas, pats par sevi saprotams, rodoties, ja kolonists iegūstot pilsonību! Cilvēks taču esot izlēmis un nolēmis, utt., kaut labi zinām, ka, mums pašiem esot PSRS pilsoņiem, tas nekādu lojalitāti nenodrošināja...

Trešais mīts, uz ko vairākkārt atsaucās, bija tas, ka latvieši paši esot vainīgi, ka krievi nerunājot latviski! Nevis lielkrievu šovinisms, nevis kolonistu daudzuma radītā krievu valodas pašpietiekamība, nevis okupācijas laikā līdz pēdējam nīdētā latviskā pašapziņa, nevis mūsu tautas novešana līdz iznīkšanai pārkrievošanas dēļ, bet gan mēs paši esot vainīgi! It kā mūsu uzdevums būtu iemācīt kolonistiem latviešu valodu, lai viņiem vieglāk būtu iegūt pilsonību un tikt pie lemšanas mūsu vietā!

Ceturtais mīts bija jautājums, kā gan tad domājot rīkoties, lai kolonisti aizbrauktu? Labi vēl, ka nepiedēvēja mums sapņus par lopu vagoniem... Taču jautātāji labi zina, ka cietušajiem nav jānodarbojas ar kolonistu repatriāciju, tas jādara Krievijai un rietumu valstīm, kas to ļāva! Sekojot plašas saziņas līdzekļos minētajam cilvēku skaitas, kas būtu ar mieru tūlīt un bez kavēšanās atgriezties dzimtenē mājās, to ir ap 60-100 000. Viņiem tikai trūkst līdzekļi! Tas nozīmē, ka deokupācijas un dekolonizācijas process sekmīgi būtu varējis norisēt jau visus šos gadus, ja kangari neatteiktos no piedāvātās palīdzības un nesolītu rietumiem neiespējamos integrācijas brīnumus.

Bez pretspara palika arī demagoģiskais, ka, lūk, dažs nacionālis PSRS laikos esot bijis komunists un lojāls PSRS, taču tagad nepieņemami pārmetis kažoku uz otru pusi un kļuvis lojāls Latvijai. Vai daudz smieklīgāk nav tas, ka PSRS armijas virsnieks, kura senči kopš Pētera I laikiem uzticīgi kalpojuši impērijai, pēkšņi kļūs lojāls Latvijai un tam jādod pilsonība?!

Tomēr sarunās ieskanējās arī kas jauns. Pie tam tik zīmīgs, ka nav šaubu - to tuvākajā nākotnē izmantos kolonizācijas legalizēšanai. Skumji, ka jau tagad šie jaunie mīti nesastop pretsparu. Taču mēs par to parunāsim.

Un šis mīts ir tāds, ka Latvijā jau tagad trūkstot darbaroku un pēc dažiem gadiem nākšoties ievest baltkrievus, krievus un ukraiņus, no kuriem mēs tagad gribot tikt vaļā. Kāpēc gan to darīt, ja varam tiem piešķirt pilsonību un viss ir OK?

Taču 2005. gada 29. novembra «Latvijas Vēstneša Plus» pirmā lappusē rubrikā «Problēma» ir raksts: «Ar vidējo ātrumu 1000 cilvēku mēnesī». Tajā rakstīts: «Tiek lēsts, ka Īrijā un Lielbritānijā kopumā varētu būt pat ap 100 000 cilvēku.» U. Osis saka: «Rajonu līmenī attīstība nevirzās uz priekšu.» «Lielākā problēma ir tā, ka reģionos netiek veiktas gandrīz nekādas reformas.» Kalncempju pagastā Alūksnes rajonā stāvokli vērtē šādi: «Visi darbspējīgie esot aizbraukuši uz Īriju, jo nākotni šajā nostūrī meklēt neesot kur, bet uz Rīgu braukt neesot vērts, jo tur darba devēji «neizglītotos lauķus» piekrāpšot.» Tātad mēs labi redzam, ka Latvijā darbaspēkam nav kur strādāt, tas izdzīvošanas nolūkā ir spiests emigrēt. Taču mums iegalvo, ka darbaspēka trūkst un tāpēc būs jāveicina jauns kolonizācijas vilnis no austrumiem un jālegalizē vecais! Patiesībā mūsu priekšā ir nekaunīgs mēģinājums iznīdēt latviešus, piespiežot tos maizes gabala dēļ aizbraukt, bet vietējam darba tirgum ievest jaunus baltos vergus no austrumiem, tādējādi noturot zemas algas un superpeļņu. Mūsu priekšā nostājas labi pārdomāta un īstenota Latvijas iztukšošana no latviešiem un to nomaiņa ar jaunpilsoņiem, kas jau tuvākajā nākotnē ļaus izmainīt spēku samēru Saeimā par labu pretlatviskajiem spēkiem.

Nespēja atbildēt uz šiem mītiem un sagraut tos raidījuma laikā, liecina, ka mēs nevaram paļauties uz tur runājušajiem ļaudīm, bet tikai paši uz sevi!