1930.gados Vācijā tika uzbūvēts pasažieru lainieris "Wilhelm Gustloff". Tā galvenais uzdevums bija nodrošināt lētus kruīza ceļojumus vācu strādniekiem. Kuģa būvi finansēja organizācija Kraft durch Freude - "Spēks no prieka". Kuģis bija varens - tajā bija paredzētas vietas 1865 pasažieriem, pie tam visas kuģa kajītes bija izvietotas tā, ka tajās bija pieejami iluminatori. Līdz ar to vācu strādnieki varēja aizmirst par kruīza ceļojumu piesmakušā, šaurā kajītē bez logiem un dienas gaismas.

Wilhelm Gustloff tika nolaists ūdenī 1937.gadā. Līdz 2.pasaules kara sākumam tas pildīja savu iecerēto lomu, braucot kruīza ceļojumos un nodrošinot vācu strādniekiem atpūtu, kuru līdz šim varēja atļauties tikai bagātie.

Sākoties karam, kuģis tika nodots vācu kara flotes rīcībā, un no 1939.gada septembra līdz 1940.gada novembrim pildīja lazaretes kuģa pienākumus. Gandrīz visu atlikušo kara daļu Wilhelm Gustloff kalpoja kā baraku kuģis topošajām vācu zemūdeņu apkalpēm.

1944.gada beigās un 1945.gada sākumā, krievu karaspēkam tuvojoties Vācijai, tika plānota (un arī samērā sekmīgi veikta) masveida civiliedzīvotāju evakuācijas operācija. Tā 1945.gada 30.janvāra rītā Wilhelm Gustloff ar 10582 pasažieriem uz klāja (atgādinām - kuģis bija paredzēts 1865 pasažieriem) atstāja Gotenhafenas ostu (mūsdienās - Polijas pilsēta Gdiņa), lai dotos uz Ķīli. Diemžēl to pamanīja padomju zemūdene S-13, un torpedēja šo laineri, trāpot to ar trim torpēdām. Pēc aculiecinieku stāstītā, šo trāpījumu rezultātā nekavējoties mira ap 400 pasažieru, tomēr varbūt viņu liktenis bija labāks, kā pārējo... Pēc 70 minūtēm Wilhelm Gustloff nogrima ap 4 grādiem pēc Celsija aukstajā Baltijas jūras dzelmē, paņemot līdz gandrīz visus pasažierus. Lai gan slīkstošajiem palīgā nekavējoties devās visi tuvumā esošie vācu karaflotes kuģi, izglābt izdevās tikai 966 cilvēkus.

Jāuzsver, ka padomju zemūdene torpedēja neaizsargāto Wilhelm Gustloff pat neraugoties uz to, ka tas bija pārkrāsots lazaretes kuģa krāsās ar Sarkanā krusta nozīmi. Bet mūsu austrumu kaimiņam šādi sīkumi jau nekad nav likušies svarīgi...