Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Vēlies pievienoties?

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu


Izvarošanas vilnis Zviedrijā
12.01.2006

Divām zviedru meitenēm - Jenijai un Lindai - šīs Jaungada svinības beidzās bēdīgi. Ceļā uz Jaungada balli viņām uzbruka četri Somālijas imigranti. Meitenes tika izvarotas un gandrīz nosistas. Zviedrijas lielākais laikraksts šos uzbrucējus nodēvējis par "diviem zviedriem, vienu somu un vienu no Somālijas" - lieliski redzams, kā Zviedrijā (un nav slēpjams - arī citur) tiek realizēta apziņas programmēšana un cenzūra imigrantu jautājumos. Pēdējā laikā Zviedrijā līdzīgi gadījumi notiek apbrīnojami bieži - atsevišķi novērotāji pat izteikušies, ka apdraudēta likuma vara un kārtība. Tiešām - izvarošanas gadījumu skaits Zviedrijā pēdējos 20 gados ir trīskāršojies. Izvarošanas gadījumu skaits, kuros cietušas meitenes līdz 15 gadu vecumam, ir sešas reizes biežāks, nekā pirms vienas paaudzes. Ir strauji palielinājies arī citu noziegumu skaits.

Zviedrijas Bra pilsētas Kriminālnoziegumu novēršanas padomes pētījums liecina, ka no pieciem apsūdzētajiem izvarotājiem četri ir dzimuši ārpus Zviedrijas. Izvarotāju lielākā daļa ir imigranti no Alžīrijas, Lībijas, Marokas un Tunisijas. Šajā pētījumā norādīts arī, ka gandrīz puse no notiesātajiem Zviedrijas kriminālnoziedzniekiem ir imigranti. Līdzīga situācija ir Norvēģijā un Dānijā, kur novērojams lielais musulmaņu skaits izvarotāju vidū. Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 2001.gadā imigranti bija iesaistīti divās no katrām trim izvarošanām. Skaitļi Dānijā bija līdzīgi, Kopenhāgenā pat vēl traģiskāki - imigranti veikuši trīs no katrām četrām izvarošanām. Jāuzsver, ka Zviedrijā pēc oficiālās ir lielākā imigrantu, tai skaitā musulmaņu, kopiena Ziemeļeiropā. Patiesībā imigrantu skaits ir vēl lielāks, jo Zviedrijā dzimušie imigrantu pēcteči oficiāli vairs netiek uzskatīti par imigrantiem, bet par... zviedriem.

Zviedru meiteņu grupa ir izstrādājušas īpašu jostu, kuras noņemšanai jāizmanto abas rokas, cerībā, ka tā varētu apturēt potenciālos izvarotājus. 19 gadus vecā Nadja Bjorka, viena no jostas autorēm, saka: "Tā ir kā tikumības josta ar apgrieztu nozīmi", ar to domājot, ka jostas valkātāja var pati noteikt, kad to noņemt. Bjorka kopā ar savu draudzeni plāno uzsākt jostu masveida ražošanu un šobrīd meklē ražošanas partnerus. "Es to nedaru naudas dēļ", viņa saka. "Es patiešām vēlos apturēt izvarošanu. Tas ir šausmīgi". Laikraksta Aftonbladet Interneta mājaslapā veiktajā aptaujā 82% zviedru sieviešu atzinušās, ka viņām ir bail tumsā iziet no mājas. Tomēr bieži vien sieviešu izvarošanas Zviedrijā notiek arī gaišā dienas laikā. Piemēram, nesen kādā Stokholmas publiskajā pirtī 30 pirts apmeklētāji novēroja, kā kāds musulmaņu imigrants izvaro 17 gadus vecu meiteni, tomēr neviens neko nedarīja, lai izvarošanu novērstu.

Vēl jo vairāk - ir bijuši gadījumi, kad zviedru meitenēm uzbrukts un tās sagrieztas ar nažiem dažādos publiskos sarīkojumos. Kāds 21 gadu vecs imigrants, kurš Zviedrijā ieradies pirms pāris gadiem, atzinies, ka ir sliktās domās par zviedru sievietēm - vai maukām, kā viņš tās sauc. Šobrīd šo vīrieti tiesā, apsūdzot astoņu meiteņu sagraizīšanā ar nazi kafejnīcās un krogos. Viņu apsūdz arī meitenes izvarošanā kādā saviesīgā sarīkojumā. Vairāki liecinieki liecinājuši, ka šis imigrants izteicies, ka ienīst zviedru sievietes.

Daži musulmaņu imigranti savu pārliecību izsaka visnotaļ atklāti. Kāds musulmaņu garīgais darbinieks Kopenhāgenā publiski deklarējis savu pārliecību, uzsverot, ka sievietes, kas nevalkā galvas apsegus, pašas prasās pēc izvarošanas. Acīmredzami viņš nav vienīgais, kurš šādi domā. Viens no apsūdzītajiem zviedru meiteņu izvarošanā Jaungada naktī, Hamids, izteicies, ka "izvarot zviedru meiteni nav tik slikti, kā izvarot arābu meiteni. Zviedru meitene saņems palīdzību, bez tam viņai jau iepriekš noteikti ir bijušas seksuālas attiecības. Toties arābu meitenei būs sarežģījumi ģimenes dzīvē. Viņai izvarošana ir liels kauns. Arābu meitenei jāsaglabā nevainību līdz precībām." Visiem četriem apsūdzētajiem izvarotājiem ir līdzīgi uzskati. Hamids: "Iegūt zviedru mauk... ē, meiteni ir ļoti viegli", viņš saka, pats pasmejoties par savu vārdu izvēli. "Daudziem imigrantu zēniem ir zviedru draudzenes, kamēr viņi ir tīņu vecumā. Tomēr, kad viņiem pienāk precību vecums, viņi izvēlas kārtīgu musulmaņu sievieti, kurai iepriekš nav bijušas dzimumattiecības. Arī es tā darīšu. Man nav īpašas cieņas pret zviedru sievietēm."

Musulmaņu veikto izvarošanas gadījumu skaits Rietumeiropā ir tik liels, ka ir ļoti grūti raudzīties uz tiem kā vienkārši atsevišķu imigrantu veiktiem noziegumiem. Tas drīzāk atgādina karadarbību. Arī musulmaņu reliģijas pamatlicējam Muhamedam bija vairākas verdzenes jeb konkubīnes, kuras viņš mēdza arī izvarot. Gan Sunnā, gan Korānā tas ir atļauts. Ja pieņemam, ka daudzi Eiropas musulmaņi sevi redz kā iekarotājus un Eiropas sievietes aplūkojam kā kara laupījumu, tad daudz kas kļūst skaidrs un pilnībā atbilst musulmaņu likumiem. Musulmaņi uz Rietumu sievietēm neraugās kā uz cilvēkiem, bet gan kā uz "viņu sievietēm", uz sievietēm, kuras "pieder" viņu baltajiem ienaidniekiem. Viņas ir tikai kara laupījums, kuru ir jāņem sev, līdzīgi kā Eiropas zemi, kura, visam turpinoties kā līdz šim, agri vai vēlu kritīs musulmaņu rokās. Musulmaņu ieskatos šāda izvarošana nav noziegums un ir ideoloģiski attaisnojama, jo musulmaņu acīs uzbrukums neticīgajiem nav noziegums. Viņu acīs Rietumu pasaules labumi pieder Allaham un viņam ticīgajiem. Tāpat ir ar Rietumu sievietēm.

Nav jābrīnās, ka Rietumeiropā, kur musulmaņu imigrantu skaits ir liels, pieaug balto cilvēku naids pret viņiem. Arī Latvijā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir tikai laika jautājums, kad pie mums parādīsies musulmaņu bari. Tas, ka Latvijā ir slikta ekonomiskā situācija, augsta inflācija un citi argumenti musulmaņiem nav svarīgi - viņi ir Allaha karotāji un arī mūsu - Latviešu - sievietes viņiem ir tikai kara laupījums.


Avots - majorityrights.com


Vārda dienas
Muntis, Verners
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».