Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Vēlies pievienoties?

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Kas valda valodu, valda prātu


Par latvisku valodu
24.01.2006

Visiem cittautiešiem, kas vēlas kļūt par Latvijas valsts pavalstniekiem, ir jāprot latviešu valoda. Tas ir latviešu valodas, latviešu tautas un Latvijas valsts dzīvības jautājums.

Ne mazāk svarīgi ir - kādu latviešu valodu runāsim, kādu to vēlamies. Šis jautājums ir it kā tikai valodniecisks. Bet padomju okupācijas pus gadsimts latviešu valodai nodarījis tik daudz bojājumu, ka arī šis jautājums ir ne vien valodniecisks, bet arī polītisks. Okupācijas gados mūsu valoda piesārņota ar milzīgu daudzumu krievu valodas atdarinājumu. Tādu ir vairāk par desmit tūkstošiem. Diemžēl, atjaunotas neatkarības gados maz esam tikuši no tiem vaļā. Klāt nākušas vēl daudzas citas kļūdas, arī angļu un vācu valodas ietekmē.

Savā zemē paliekam mazākumā

Padomju okupācijas gados atbilstoši komūnistu partijas programmai latviešu valodu visādi tuvināja krievu valodai, jo mērķis bija - sasniegt pilnīgu vienību, tas ir, latviešu valodas (tāpat kā citu mazo valodu) zušanu un arī pašu mazo tautu zušanu. Ne velti bijušo padomiju sauc par tautu kapsētu. No divdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem padomijā ir zudušas ap simt tautību. To panāca ar mazo tautu fizisku iznīcināšanu, izsūtīšanu, krievu iepludināšanu to apdzīvotajās territorijās, ar mazo tautu kultūras iestāžu likvidēšanu, izdevumu pārtraukšanu, izglītības likvidēšanu dzimtajā valodā utt. Tā notika arī Latvijā. Krievi gan apgalvoja, ka notiekot latviešu tautas un valodas uzplaukums. Bet latviešu skaits Latvijā no 1 467 000 1935. gadā samazinājās līdz 1 380 000 1989. gadā. Turpretim krievu daudzums Latvijā palielinājies no 168 000 1935. gadā līdz 906 000 1989. gadā. Vēl bēdīgāks stāvoklis ir Latvijas pilsētās, kur arī stipri pieaudzis krievu un citu sveštautiešu daudzums. 1989. gadā Rīgā vairs bija tikai 36% latviešu, Daugavpilī - 13%, Liepājā - nepilni 38%. Apmēram tikai puse latviešu nu jau ir arī Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Ludzā, Rēzeknē, Jēkabpilī un citur. Gandrīz 30 Latgales pagastos latviešu ir mazāk par 30%. Turpretim krievu un citu ienācēju, kas nerunā latviski, šajās vietās ir daudz vairāk.

Savā valstī latvieši tagad ir spiesti dzīvot sveštautiešu vidē, katru dienu dzirdēt svešu valodu gan darbā, gan sabiedriskās vietās, iestādēs, veikalos. Latgalē vairāk nekā 10 pagastos latviešu bērni spiesti mācīties krievu skolās.

Valoda ir piesārņota

Latviešu valoda ir ļoti piesārņota ar dažādiem krievu valodas atdarinājumiem. Tagad dzirdam latviešu runā krievu valodas vārdus - bojeviks, bomži, bomžatņiks, komunaļņiks, krutka utt. Okupācijas laika zinātniskās konferencēs komūnistu ideologi to visu atzina par labu un ieteica lietot vēl citus krievu valodas vai ar tās starpniecību pārņemamus vārdus.

Daudz ļaunāk ir, ja pašas latviešu valodas vārdus lietojam nevis tā, kā parasts mūsu valodā, bet gan kā krievu valodas atdarinājumus. Liekas, ka runājam latviski, bet patiesībā runājam krievu valodas pārcēlumos, piemēram, aprunāt (vārda apspriest vietā), atgriezt (atdot atpakaļ), kvartāls (ceturksnis), pārpildīt (pārsniegt), utt.

Latviešu valoda ir noplicināta, padarīta neskaidra, neveikla, neizteiksmīga, lietojot tikai kādu vienu vārdu daudzu labāk piemērotu vārdu vietā. Šis viens vārds palaikam saskan ar krievu valodu, piemēram, varēšana (vārdu gatavība, izglītība, iespēja, prasme, spēja, sasniegums vietā), viennozīmīgi (nepārprotami, skaidri, tieši, droši, gluži, neapšaubāmi, negrozāmi, noteikti, pavisam, pilnīgi, taisni, tāpat, vienprātīgi, viscaur, visnotaļ), pabūt (apmeklēt, ierasties, ciemoties, aplūkot, būt), izteikti (acīmredzot, daudz, īsti, krasi, ļoti, noteikti, sevišķi. skaidri, spilgti, stipri).

Ieviesušies dažādi latviešu valodai neparasti vārdu savienojumi, piemēram, ar domu, ar mērķi (abi vārda lai vietā), negodīgā ceļā (negodīgi) utt.

Ar šādu latviešu valodas vārdu un vārdu savienojumu lietošanu latviešu valoda ir stipri tuvināta krievu valodai. Paši runātāji to bieži nemaz nemana, viņiem liekas, ka valoda ir laba un latviska, lai gan patiesībā ir krievu valodas atdarinājums. Šāds nelatvisks vārdu lietojums padomju okupācijas gados ievietots latviešu valodas vārdnīcās. Pavisam šādu gadījumu ir apmēram desmit tūkstoši.

Smagi cietusi latviešu gramatika

Gandrīz visos gadījumos, kad latviešu gramatika atšķiŗas no krievu valodas gramatikas, notikusi pielāgošanās krievu valodai.

Tagad dzirdam - dramatisks teātris (lai gan būtu jāsaka - drāmas teātris), valstiska iestāde (valsts iestāde), pa Latviju (Latvijā), uz ielas (ielā), uz pasaules (pasaulē), sāpe (sāpes), rūpe (rūpes) utt. Atdarinot krievu valodas īpašības vārdu pilnās galotnes, latviešu valodā tagad vairs lieto gandrīz tikai noteiktās galotnes, piemēram, grūtais jautājums (grūts jautājums), latviskā vide (latviska vide), svarīgais skaidrojums (svarīgs skaidrojums), vienkāršais pilsonis (vienkāršs pilsonis) utt.

Latvieši sākuši runāt tāpat kā krievi - barība sagremojas (barību sagremo), filma skatās (filmu skata), grāmata lasās (grāmatu lasa), preces pārdodas (preces pārdod) utt.

Krievu valodā nav salikto laiku un atstāstījuma izteiksmes, un latvieši sākuši runāt tāpat kā krievi, piemēram, - Patēriņa preču cenas 1995. gada februārī, salīdzinot ar 1994. gada februāri, pieauga par 26%. (Būtu jāsaka - pieaugušas vai cēlušās par 26%.)

Nelatvisks kļuvis teikumu veidojums, piemēram: - Latvijas un Igaunijas delegāciju sarunās tika apliecināta līguma par brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm lietderība. (Pareizi: sarunās apliecināja, ka būtu lietderīgs līgums par brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.) - Maskavā piedāvā lelles, līdzīgas Klintonam (Varētu teikt vai nu Klintonam līdzīgas lelles, vai lelles, kas līdzīgas Klintonam.)

Šādi teikumi pēc krievu valodas parauga sevišķi bieži parādās pēdējos gados. Sāk likties, ka latviešu sabiedriskās saziņas līdzekļos strādā gandrīz vai tikai tādi darbinieki, kas mācījušies krievu skolās pēc krievu valodas gramatikas.

Var vēl piebilst, ka daudzi runātāji arī latviešu valodas skaņas sākuši runāt kā krievu valodā. Par to nav ko brīnīties, jo, dzīvodami krievu vidē, latvieši ir spiesti katru dienu runāt krieviski un arī latviešu valodā sāk ieviest krievisku artikulāciju.

Trūkst nacionālā lepnuma

Padomju okupācijas pus gadsimtā visādi niecināja latviešu pašapziņu, visur saskatīja «buržuazisko nacionālismu». Tagad daudziem latviešiem nav lepnuma par savu valodu, tautu un valsti. Mēs pārāk viegli pakļaujamies svešām ietekmēm. Pašlaik krievu valodas ietekme nevis mazinās, bet pat paplašinās. Latvieši, kuŗi izglītojušies padomju okupācijas gados, auguši padomju apstākļos, tagad ir pieauguši un sāk darbu. Pie krievu valodas daudzi ir tā pieraduši, ka dažādi krievu valodas atdarinājumi jau šķiet pavisam parasti.

Savukārt, ir ne mazums arī tādu latviešu, kas labprāt lieto angļu valodas vārdus, tādus kā audits, ekskluzīvs, establišments, fans, fascinēt, imidžs, killers, līzēt, masu mediji, ofiss, performance, prezentācija, profits, reitings, sammits, šops, šovs, tops u.c., kopā jau ap tūkstoti, lai gan netrūkst atbilstošu latviešu valodas vārdu.

Atdzīvojušies daudzi vācu valodas vārdi, no kuŗiem mūsu valodu bija atbrīvojusi jaunlatvieši un citi kultūras darbinieki. Tagad latviešu valodas vārdu vietā bieži dzirdam - andele, bante, beķeris, bilde, bode, ģīmis, knaps, ķēķis, liste, prove, skāde, šilte, švaks, vinnēt u.c. Mūsu valoda sāk ildzināties «Mērnieku laiku» Švauksta runāšanai. Nožēlojami, ka pat valsts un pašvaldību likumos un lēmumos ieviešas vācu valodas vārdi, kas ar to tiek uzspiesti šo lēmumu un likumu lasītajiem.

Pēdējos gados latviešu valodā izplatās žargons. Ir ļaudis, kas domā, ka žargons demokratizējot valodu. Vārds «demokrātija» nozīmē - «tautvaldība». Par demokratizāciju to nevar saukt. Parastā neitrālā valodā nebūtu vietas tādiem vārdiem kā čoms, kļička, klope, zeks utt.

Vai protam rakstīt latviski?

Padomju okupācijas gados sabojāta arī latviešu pareizrakstība, tuvinot krievu rakstībai. Bija pat priekšlikums piecdesmito gadu beigās pāriet uz krievu burtiem. Svešvārdos mums tagad atļauts rakstīt tikai vienu gaŗu patskani, kas palaikam saskan ar uzsvara vietu krievu valodā. Tagad mums jāraksta, piemēram, individualitāte, privatizācija, lai gan rakstām un runājam individuāls, privāts, un vajadzētu arī - individuālitāte, privātizācija un līdzīgi arī citus vārdus. Padomju laikā no svešvārdiem izskauda divskaņus, jo to nav krievu valodā. Izskauda arī ŗ, ch. Nepieciešams, lai valsts un pašvaldību iestādēs būtu tādi darbinieki, kas aizstāv latviešu valodas, tautas un valsts tiesības, kas prasa lietot latviešu valodu runā un rakstos visās dzīves nozarēs. Jāpieņem tāds likums par latviešu valodas lietošanu, kas nodrošinātu gan latviešu valodas aizsardzību, gan visādi stimulētu tās lietošanu. Nav iedomājams, ka par Latvijas pavalstniekiem varētu kļūt ļaudis bez latviešu valodas zināšanām. Bet par latviešu valodas kvalitāti un pareizumu jārūpējas skolās un visur, kur skan latviešu valoda.


Jānis Kušķis,
LU lektors


Vārda dienas
Kaija, Kornēlija
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».