Turpretim komūnisti tautai meloja par latviešu valodas uzplaukumu. Žurnālā «Padomju Latvijas Komunists» 1974. gada 8. numurā 63. lappusē teikts: «Arī latviešu valodai līdz ar padomju varas atjaunošanu sācies jauns attīstības posms .. Latviešu literātūrā valoda kā sociālistiskās nācijas valoda .. ļoti bagātinājusies un pilnveidojusies .. Ievērojami paplašinājusies literārās valodas izplatība un lietojums.»

Latviešu literārās valodas izplatība un lietojums padomju okupācijas gados tik ievērojami «paplašinājies», ka vēl tagad Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās puse un vairāk iedzīvotāju nerunā latviski, bet pati latviešu valoda piesārņojusies ar krievu valodas vārdiem un krievu valodas atdarinājumiem, par ko mūsu laikraksts ne reizi vien jau rakstījis. Latgalē vēl tagad vairāk par 10 pagastos latviešu bērniem skolās nav iespējams mācīties dzimtajā valodā, bet jāmācās krieviski krievu skolās.

Padomju okupācijas gados visur izplatījās krievu valoda. To pat lika saukt par otru dzimto valodu. Bet simti tūkstoši Latvijā iepludināto cittautiešu latviski nemācījās, un pat līdz šim laikam daudz ir tādu, kas latviski neprot ne vārda, lai gan te dzīvojuši vairākus gadu desmitus. Laba tiesa no viņiem ir klaji krievu šovinisti, savas tautas un valodas pārākuma sludinātāji, klaji latviešu tautas un valodas ienaidnieki. Atmodas laikā viņi apvienojās tā sauktajā «interfrontē», kas klaji vērsās pret latviešu tautas un valodas atdzimšanu un ļoti naidīgi pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu. «Interfrontes» tagad nav, toties ir kādi divi desmiti prokrievisku organizāciju, kas mums pazīstamas pēc publikācijām presē, un kas vairāk vai mazāk turpina «interfrontes» polītiku.

Pirms gada šie ļaudis vērsās pret latviešiem labvēlīga Pilsonības likuma pieņemšanu. Viņi okupācijas gados pieraduši pie krievu valodas kundzības un labāk runā un raksta angliski, tikai ne latviski. Pirms vairākiem gadiem Rīgas laikrakstos bija trāpīgas karikatūras, ka latviešiem naidīgais cittautietis Rīgā gan noņem no sava veikaliņa uzrakstu krievu valodā «Pirožki», bet tā vietā neliek vis uzrakstu «Pīrādziņi», bet gan «Hot dogs».

Var gluži vai brīnīties par šo ļaužu bezkaunību. Neviens viņus valodas dēļ nerepresē. Pilsonības likums un Valsts valodas likums Latvijā ir tik liberāls kā nekur citur Eiropā. Bet viņiem vēl par maz. Viņi aicina krievus neiepirkties latviešu veikalos, nerunāt nekur latviski, nemācīties latviešu valodu. Bet Latvijas pavalstniecību gan viņi vēlas saņemt nekavējoties. Viņi Latvijai draud ar Kosovu: vienā viņu demonstrantu sauklī rakstīts, ka valodas diktatūra ved uz Kosovu, tātad uz kaŗu. Bet neviens cits, kā viņi paši tāpat kā Miloševiča diktatūras atbalstītāji ir īstie kaŗa kurinātāji. Starptautiskā tiesa pasludinājusi Miloseviču un viņa līdzdarboņus par kaŗa noziedzniekiem un viņus tiesā. Jo Kosovā tagad atklājas arvien jauni masu kapi, kur aprakti pēdējā gada laikā Miloseviča atbalstītāju noslepkavotie albāņi. Masu kapi - šo jēdzienu arī latvieši iepazina kopš 1940.-1941. baigā gada padomju okupācijas.

Demonstrētāji pret latviešu valodu jau panākuši, ka Latvijas pavalstniecību var iegūt ar visai minimālām valodas zināšanām, bet bērni līdz 15 gadu vecumam pat pavisam bez tām. Kopš šāda Pilsonības likuma pieņemšanas cittautiešu naturālizācijas tempi dubultojušies un vēl vairāk.

Valodas zināšanu pārbaude pilsonības pretendentiem paredzēta testu veidā ar gataviem atbilžu variantiem. Tad nu pretendentam jānorāda viena pareizā atbilde no trim dotajām. Bet ir zināms, ka šādā gadījumā, ja ir tikai trīs atbilžu varianti, ir diezgan lielas iespējas uzminēt, pareizo atbildi nezinot. Parasti šādos testos vajadzētu vismaz četru atbilžu variantu.

Kā redzam, arī jaunās prasības par valodas zināšanu pārbaudi pilsonības pretendentiem ir visai mazas gan vārdu skaita ziņā, gan testa jautājumu skaita ziņā un arī citādi.

Tomēr šovinisti nav apmierināti. Viņi latviski runāt negrib nemaz, tāpat kā ieraduši padomju okupācijas gados. Turklāt viņi cenšas savas prasības attaisnot ar dažādām starptautiskām tiesībām, kuŗas veikli pievelk. Nav šaubu, ka šie demonstrētāji, Valodas likuma pretinieki, ir īpaši mācīti, organizēti darboties pret latviešu valodu, pret Latvijas valsti.

Šādos apstākļos rodas virsrakstā minētais jautājums: vai latvieši Latvijā varēs runāt latviski? Latviešu Latvijā ir tikai nedaudz vairāk par pusi. Krievu šovinisti domā, ka latviešiem obligāti jāprot krievu valoda gandrīz vai no dzimšanas.

Diemžēl latviešu organizācijas nav bijušas aktīvas Valodas likuma aizstāvētājas. Ja gribam Latvijā runāt latviski itin visās dzīves jomās, mums par to vēl būs ilgi jācīnās. Bet pašreiz svarīgs solis ir stingra Valsts valodas likuma pieņemšana, kas garantētu latviešu valodas lietošanu un pastāvēšanu.