Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Musulmaņu balsojums satricina Nīderlandes stabilitāti
13.03.2006

2006.gada 7.martā notikušajās Nīderlandes pašvaldību vēlēšanās uzvarējuši kreisie spēki, Nīderlandes Darba partijai iegūstot vairāk kā 500 vietu, kas ir par 50% vairāk, kā 2002.gadā, kamēr radikāli kreisā Sociālistu partija dubultojusi domes vietu skaitu. Premjerministrs Jan Peters Balkenende (Kristīgo demokrātu partija) un viņa koalīcijas biedri - liberāļi - ir cietuši smagu sakāvi, kas nozīmē, ka labējiem spēkiem var klāties smagi arī nākamgad paredzētajās Nīderlandes parlamenta vēlēšanās - ja vietu sadalījums parlamentā būs līdzīgs, tad Darba partija ieņems 49 no 150 parlamenta vietām, kamēr Kristīgo demokrātu partija - šobrīd lielākā Nīderlandes partija - zaudēs 13 no šobrīd ieņemtajām 44 vietām. Tā Nīderlandē varētu izveidoties kreisa valdība, kuru veidotu Darba partija, Sociālistu partija un galēji radikālā Kreiso Zaļo (Groen Links) partija.

Centriski kreisais laikraksts De Volkskrant uzskata, ka šāda nobīde radusies, pateicoties Nīderlandes musulmaņu balsojumam. Tas nav pārsteigums - visu veidu imigranti visā Eiropā pārsvarā balso par kreisajiem spēkiem, uzskatot tos par labklājības valstu Ziemassvētku vecīšiem, kuri dos tiem labklājību bez maksas. Lielākajai daļai Eiropas imigrantu imigrācijas iemesls ir bijis ekonomiskie labumi, ko Rietumeiropa šiem nabadziņiem ir dāsni piešķīrusi. Mūsdienās, pateicoties šo imigrantu demogrāfiskajam pieaugumam, viņu balsu skaits vēlēšanās arvien pieaug, jo arvien vairāk imigrantu pēcteču sasniedz pilngadību un iegūst balsstiesības. Daudzās valstīs kreisie spēki ir sākuši rūpēties tieši par imigrantiem, jo tie nodrošina kreisajiem nepieciešamās balsis, kas nodrošina to palikšanu pie varas.

Saskaņā ar Amsterdamas universitātes Migrācijas un etnisko studiju institūta pētījumu 80% ieceļotāju ir balstojuši par Nīderlandes Darba partiju, kas izskaidro, kādēļ tādas Nīderlandes pilsētas, kā Amsterdama, Roterdama, Breda un Arnhema ir nosliekušās uz kreiso spēku pusi. Par kreisajiem spēkiem ir balsojuši 84% turku un 81% ieceļotāju no Antiļas un Surinamas. 78% Marokas imigrantu balstojuši par Darba partiju, bet 12% - par Zaļo Kreiso partiju.

Pārsteidzoši maz imigrantu ir balsojuši par centriskajām partijām (kuras taču savulaik atļāva viņiem ieceļot Nīderlandē!) - kopā tikai 4%...

Imigrantu balsstiesību rezultāti drīz vien būs redzami. Amsterdamas De Baarsjes rajonā jau nolemts likvidēt pieminekli - baltu krustu, kas uzstādīts par piemiņu Otrajā pasaules karā kritušajiem. Krusts atrodas netālu no kādas musulmaņu mošejas celtniecības vietas. Pēc valdības teiktā, "musulmaņi un jūdi" protestē pret šī krusta eksistenci, jo tas "aizskar viņu reliģiskās jūtas". Amsterdamas domnieks Jans Voetbergs (Kristīgo demokrātu partija) izteicās: "Mēs jau viņiem (musulmaņiem) teicām, ka holandieši tradicionāli piemin mirušos, uzstādot krustu. Diemžēl viņi krustu uzskata par kristietības simbolu. Es viņus saprotu."


Avots: www.brusselsjournal.com

Alvils Bērziņš


Vārda dienas
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».