Neraugoties uz Valsts Cilvēktiesību biroja atzinumu, ka ar lēmumu nepieļaut Latviešu Leģiona dienas atceres sarīkojumus ir ir pārkāptas Satversmes 103. pantā garantētās tiesības uz pulcēšanās brīvību un tas ir vērtējams kā neatbilstošs cilvēktiesību principiem, mūsu varturi naktī no 15. uz 16.martu ir uzbūvējuši nožogojumu ap Brīvības pieminekli. Šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" tika paskaidrots, ka Rīgas mērs A.Aksenoks atzinis, ka nožogojums nav uzcelts "būvdarbu veikšanai", bet gan, lai nepieļautu Leģiona dienas atceres sarīkojumus.

Izskatās, šiem tipiem nešķiet, ka cilvēktiesību pārkāpumi ir kas būtisks, ja vien tas neattiecas uz viņiem pašiem. Loģiski spriežot - ja nebūtu Leģiona, nebūtu izdevies izveidot Kurzemes cietoksni, kas tik daudzām latviešu ģimenēm ļāva izbēgt uz Rietumiem. Varbūt mūsu prezidente arī jau sen atdusētos pie baltajiem lāčiem... Tomēr tā vietā viņa atļaujas paskaidrot, ka "16.martam nav nekāda vēsturiska nozīme".

1987.gadā pie Brīvības pieminekļa bija miliču ķēdes - tas netraucēja notikt Trešajai atmodai. Šodien pie Brīvības pieminekļa ir policijas ķēdes un iežogojums. Toreiz "Helsinki-86" dalībniekus sauca par "buržuāziskajiem nacionālistiem". Šodien latviešu patriotus sauc par "radikālajiem ekstrēmistiem". Skumji, ka tā notiek "neatkarīgā" Latvijā...