Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim

Iespējas tikties ar biedrības vadību


Ne viss, kas spīd, ir zelts!
24.03.2006

Kāpēc mēs dibinām organizācijas un iesaistāmies to darbībā, priecājamies par panākumiem, skumstam par neveiksmēm? Tāpēc, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latvieši var kopt savu kultūru, veidot ģimeni, atbalstīt tādu valsts pārvaldes iekārtu, kas tiem šķiet pareiza, nerēķinoties ar citu tautu interesēm un vēlmēm.

Bieži beidzamā laikā dzirdam pārmetumus, ka nacionālisti nav vienoti un nevēlas vienoties. Es tam nepiekrītu! Manuprāt, tā saucamajās nacionālās organizācijās un jo sevišķi to vadībā nacionālistus neatrast! Ar vārdu nacionālists saprotu to, ko Visvaldis Lācis sauc par lieliem cilvēkiem, kuri atsakās no personiskā labuma, lai gūtu tauta. Tie ir cilvēki, kuri ziedojas tautas labā. No šāda viedokļa raugoties, šīs sīkpartijas nu nekādi nevar devēt par nacionālām. Šajās partijās labākajā gadījumā varam atrast personiskā labuma meklētājus. Garā patiesie nacionālisti jau sen ir vienoti un tie strādā un sadarbojas. Viņi ir vienoti, jo apzinās, kas notiek un zina, kas un kā jādara!

Šoreiz nesaukšu uzvārdus, jo šī raksta uzdevums nav kādu atmaskot vai apvainot, bet gan iezīmēt samilzušo problēmu kopumā.

Katra partija Latvijā ir biznesa projekts, kuru veido pēc uzņēmējdarbības principiem. Vispirms tiek apzināts «tirgus», tātad iespējamais patērētājs, jeb tā sabiedrības daļa, kuru varētu piesaistīt jaunizveidotajai partijai. Tad tiek pētītas šīs sabiedrības daļas vajadzības un atbilstoši šīm vajadzībām izstrādātas jaunās partijas pamatnostādnes. Kad tas izdarīts, atbilstoši psiholoģijas principiem tiek izstrādāti izraudzītajai sabiedrības daļai pievilcīgi aicinājumi, saukļi un paziņojumi. Tad šis aģitācijas materiāls, gan pērkot vietu plašsaziņas līdzekļos, gan citādos veidos izplatot, tiek virzīts tautā, lai ar tā palīdzību partijai pievērstu iespējami vairāk cilvēku no izvēlētās mērķauditorijas. Ļoti labi, ja šādi partijā izdodas sazvejot kādu sabiedrībā plašāk pazīstamu cilvēku. Kad partija nokomplektēta ar pienācīgu partijas biedru un atbalstītāju skaitu, no «pareizajiem» cilvēkiem tiek izveidota šīs organizācijas vadība un tad var teikt, ka tas jau ir gatavs tirgus produkts. Kā pēdējais posms šajā procesā ir pārdošanās, politkorekti sakot - sponsora meklēšana. Naudas piesaistīšanas veidi ir dažādi, bet rezultāts vienmēr viens un tas pats. No brīža, kad naudas devējs (devēji) atrasti, partija kļūst par naudas devēju īpašumu un tas ar to rīkojas atbilstoši savām interesēm. Īpašnieks izsaka savas vēlmes, bet partijas vadība tām izdomā pamatojumus. Šīs vēlmes kopā ar izdomātiem pamatojumiem tiek pārstrādātas aicinājumos, saukļos un lozungos - tā, lai tie kļūtu pievilcīgi vēlētājiem un tiem rastos iespaids, ka tie radīti rūpējoties par viņu interesēm un labumu.

Dažkārt pirms vēlēšanām nacionālajām partijām uzrodas arī «sponsori», kuri it kā neizvirza nekādas korekcijas to politiskajā darbībā, bet kuriem ir tikai viens noteikums - attiecīgā partija uz vēlēšanās startē patstāvīgi, neapvienojoties ar domubiedriem. Tas tiek darīts ne jau ar nolūku atbalstīt nacionālo kustību, bet gan ar mērķi šķelt nacionālo kustību kopumā, nepieļaujot nacionālo spēku apvienošanos. Viena nacionāla partija vēlēšanās tiek padarīta par konkurenti otrai, tās viena otrai atņem vēlētāju balsis, bet Saeimā netiek, nedz viena, nedz otra.

Arī tad, ja partija iekļūst Saeimā, tirgus principi tās darbībā nemainās. Tieši otrādi, tikai tagad partijas tā pa īstam sāk atstrādāt ieguldīto naudu. Partijas īpašnieks liek partijām pieņemt tādus likumus, kas viņam, piemēram, rada iespēju piesavināties tranzītu naudu (Ventspils, Rīgas ostas utt.). Un atkal partiju vadītāji izdomā savas rīcības attaisnojumus. Un, lai šai rupjajai krāpšanai radītu pievilcīgu izskatu, tam visam pa vidu tiek pļāpāts par tiesisku valsti, nevainības prezumpciju, neatkarīgu tiesu varu, demokrātiju...

Es uzskatu, ka Latvijā visām partijām ir īpašnieki (sponsori). Bieži vienam un tam pašam īpašniekam vai īpašnieku grupai pieder gan tā saucamās kreisās, gan labējās partijas (izņemot tās, kuras pastāv tikai uz papīra, bet tās kļūst par realitāti, tās nopērk). Protams, lai radītu ticamības ilūziju, partijām dāvā nedaudz brīvas rīcības iespējas. Piemēram, tās drīkst diskutēt un strīdēties par nebūtiskām lietām. Bet tikai tik daudz cik saimnieki ļauj. Atcerēsimies kaut vai «varonīgo» cīņu ar ES birokrātiju, par to, kā saukt Eiropas naudu - eiro, vai euro? Šādi strīdi partiju saimniekiem nekādu kaitējumu nenodara, bet partijām ir iespēja uzturēt savu popularitāti. Taču, kāds gan labums no tā visa vēlētājiem, ja ne eiro, ne euro viņu kabatās neiegulst?

Partiju saimniekiem ir daudz savu cilvēku un kalpu, kurus tie vēlas nodrošināt ar labi apmaksātām darbavietām. Partiju uzdevums pēc iekļūšanas Saeimā tos iecelt siltās vietās - ministrijās un valsts uzņēmumu pārvaldē. Partiju īpašnieki tādējādi iegūst trīs lietas. Pirmkārt, viņiemm vairs nav finansiāli jāuztur savi kalpi jo tiem tagad algu maksā valsts, jeb nodokļu maksātāji, Otrkārt, viņi ar šo kalpu palīdzību, iegūst reālu varu valstī, jo tiem ir lielas iespējas dažādus procesus virzīt saimnieku interesēs. Trešā lieta, ko tie iegūst ir objektīva informācija par notiekošo valstī, cilvēku noskaņojumu un vēlmēm, kā arī par tiem, kuri ir bīstami šai sistēmai.

Valsts iekārta ir tāda, ka ja gribi, lai tev būtu nauda tev jākļūst par nelietim, jo godīgi tikt pie naudas ir grūti. Ja gribi būt deputāts - pārdodies un tad tavs sapnis piepildīsies. Šī sistēma maļ tautu un visu latvisko.

Tomēr glābiņš pastāv, to piedāvā biedrība «Latvietis», bet cik tādu, kas sadzird un ieklausās? Cik tādu, kas pievienojas?

Tauta pa šiem okupācijas gadiem ir degradējusies. Patiesībā tās vairs nav. Ir tikai kāds miljoniņš latviski runājošu indivīdu. Mums ir daudz patriotisku runu teicēju, bet maz patriotu...!


Leonards Inkins

Komentāri
Juris Purviņš  21.04.2006 12:24:24
Visu cieņu Agra Šēfera rakstā minētiem un daudziem citiem par latvisku Latviju bojā gājušiem LATVIEŠIEM. <br> Esmu pārliecināts, ka vērojot šeit notiekošo no TURIENES, viņi domā tāpat kā šī raksta autors pēdējā rindkopā. <br> Un tas ir par pamatu nopietnām pārdomām par virsraksta «Trīs de nav utopija» trešo vārdu.

Alvils Bērziņš  21.04.2006 14:00:02
Patiesībā visi latviešu tautas "glābēji" nevienam nav vajadzīgi. Latvieši, šķiet, nemaz negrib, lai viņus kāds glābtu. Tas nozīmē, ka jāglābj tos, kuri to vēlas - pareizāk sakot, kuri vēlas glābties paši. Piemēram, nesen bija saruna ar cilvēciņu, kurš paskaidroja, ka (neminēšu vārdā) sīkpartijai nupat būšot nodaļa (neminēšu kur). Bet būtībā - kas no tā mainās? Partiju eksistences iemesls būtībā ir iekļūšana Saeimā/pašvaldībās. Lai radikāli kaut ko mainītu, Saeimā jāiegūst vismaz 51 balsi - kas, protams, nav iespējams. Tātad nav arī nepieciešamības pēc šādām nacionālajām sīkpartijām - vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka tās pat nevar iekļūt nelielā pašvaldībā, nerunājot par Saeimu! Tā ir lieka spēku izšķiešana tā vietā, lai, piemēram, mēģinātu iegūt labu izglītību, darbu, galu galā - finanšu līdzekļus un zināmu ekonomisko ietekmi... Diemžēl dažs labs to nevēlas/nespēj saprast. Par organizācijām - jāveido ko tādu, kas spētu vienot latviešus - piemēram, tādu kā latviešu kopienu. Un vienot nevis "sapulcēm" un "piketiem", bet sadzīviski - tā, lai viens otram palīdzētu atrast darbu/nopirkt ekoloģiski tīru pārtiku/atrast, piemēram, labu santehniķi/u.c. Ja šāda kopiena eksistētu, tas būtu labs pamats tālākajam. Labs i', atpakaļ pie darba :)

Juris Purviņš  21.04.2006 18:27:11
Ļoti labi atceros to, ar kādu sirsnību un uzticēšanos «Tautas Frontes» (jāatzīstas, ka arī es savā naivumā toreiz ticēju, ka tā ir Dieva, nevis komunistu dota dāvana) pirmajos mēnešos mūs sagaidīja vecie un bieži vien ļoti nabadzīgie latvieši, savos nožēlojami nabadzīgos mitekļos. Ar kādu skatienu viņi skatījās uz mums, kad pasniedzām viņiem pieticīgās paciņas Ziemassvētkos.Arī šodien, ja kādas pilsētas Pelēkās un Baltās ielas krustojumā IKDIENAS no pulksten 12.00. līdz 14.00. atradīsies laipns cilvēks ar baltu mākslīgo neļķi pie žaketes, kas palīdzēs vecām tantiņām droši pāriet ielu (par šo piemēru mani sulīgi izsmēja «VL» portālā), šo faktu ar laiku ievēros, šiem cilvēkiem (ar balto neļķi) uzticēsies un par viņu organizāciju balsos vēlēšanās. Šādus un līdzīgus reāla kontakta iespējas ar savu tautu var atrast tūkstošiem, bet visus viņus vieno liela problēma – to īstenošanā ir ikdienā reāli jāstrādā.Neesmu «Biedrības» biedrs, bet uzdrošinos nākt ar konkrētiem priekšlikumiem:1) kāpēc gan biedrība «Latvietis» nevarētu kļūt par to „dzīvi un brīvi palikušo” latviešu vienojošo kodolu un koordinētu aktivitāšu organizatoru?2) kāpēc nevarētu visās Latvijas apdzīvotās vietās (kurās ir kaut daži domubiedri un draugi) sākt REGULĀRAS visiem redzamas aktivitātes, lai pievērstu vienkāršo cilvēku uzmanību tam, ka ir kāds, kas kaut ko IKDIENĀ un REĀLI dara viņu labā.3) kāpēc mēs speciāli šim mērķim izveidotā forumā (vai arī paziņojot to «Biedrības» vadībai) nevaram darīt zināmu, ka, piemēram: es, Juris esmu „brīvs un gatavs piedalīties” Liepājā, pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās no pulksten 12.00. līdz 16.00.Darīsim taču beidzot kaut ko reāli saskatāmu, nevis sūkstīsimies par savas tautas grūto likteni, aplaizot no valdošās kliķes gūtās brūces!

Alvils Bērziņš  24.04.2006 14:58:28
Biedrība var par tādu kļūt, bez šaubām. Lai vienkāršotu šādu regulāru aktivitāšu veidošanos, ir doma ieviest arī e-pasta vēstkopu/forumu, lai visi, kas to vēlas, bet varbūt nav biedrības dalībnieki, varētu sekot līdz notiekošajam un aktīvi piedalīties biedrības pasākumos. Vismaz es jebkuru kādas organizācijas darbu vērtēju pēc tā, kāds labums no tā ir latviešiem. Ar "pliku" deklarāciju vai atklātu vēstuli nevienam latvietim labāk nepaliks, jo ar šo papīra gabalu pat īsti nevar darīt to, ko padomju laikos darīja ar "Cīņu" - papīrs par cietu... :) Darbam ir kāda vērtība tikai tad, ja kaut vienam latvietim no tā kļūst labāk.

Juris Purviņš  24.04.2006 16:20:32
Sveicināti, Bērziņa kungs!Redziet cik maz latviešu vajadzīgs, lai veidotos „auglīga” diskusija un „cīņa” par brīvu Latviju. Varbūt lietderīgāk būtu, ja mēs abi nepiesārņotu Internetu un Jūs man personīgi paziņotu pat kādu «Kluba» aktivitāti Liepājas pusē, kas „dod labumu visiem latviešiem”. Labprāt tādā piedalīšos. Starp citu – zinu labu santehniķi. jupurv@inbox.lv

Alvils Bērziņš  24.04.2006 17:04:03
Tūlīt uzrakstīšu e-pastu.


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Betija, Elizabete, Liza, Līze
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».