Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu


Latvijas slepenā okupācija
25.04.2006

Par 1940. gada Latvijas okupāciju, par latviešu izsūtīšanu un iznīcināšanu daudz rakstīts, un šajos noziegumos daudz noslēpumu vairs nav palicis. Ja vēlreiz notiktu līdzīga okupācija, no agrākās pieredzes varētu mācīties, kā labāk aizstāvēties. Diemžēl agrākās okupācijas pieredzi mēs vairs izmantot nevarēsim, jo 50 gadi ir pagājuši un vecās metodes vietā ir nākusi cita – slepenā okupācija. Mērķi gan paliek tie paši, latviešu tautas pakāpeniska iznīcināšana, bet ar citām, «smalkākām» metodēm, ar tādām, kas neatstāj lietiskus pierādījumus par fizisko un morālo genocīdu pret nelielu, miermīlīgu tautiņu. Īstenībā jau gan padomju okupācijas laikā pastāvēja vienlaikus gan atklātais, gan slepenais tautas iznīcināšanas terrors, bet tagad ir palicis tikai slepenais variants, kas būtībā ar laiku nodrošina tādus pašus rezultātus kā atklātais genocīds.

Jo korumpētāka sabiedrība, jo vieglāk iegādāties gan pilsonības, gan izglītības, gan citus dokumentus. Nav taču grūti aprēķināt, pēc cik gadiem cittautiešu pilsoņu mūsu valstī būs vairāk par vietējiem pilsoņiem. Šo procesu var ievērojami paātrināt, attiecīgi ietekmējot likumdošanu. Savukārt, lai paātrinātu tautas izmiršanu, vajag veicināt alkoholismu un tautas nabadzību.

Lai veicinātu alkoholismu, vajag veicināt kontrabandu; var viegli pārliecināties, paklausoties tirgū, kādā valodā tiek piedāvāta šī produkcija.

Kādos vārdos sauc tos, kas atbildīgi par šādu korumpētu situāciju valstī? Uz šo jautājumu var precīzi atbildēt: valsts chaosā un tautas nabadzībā ir ieinteresēta slepenā okupācija. Ar alkoholiķiem un trūcīgiem cilvēkiem ir vieglāk manipulēt. Alkoholiķis spiests veikt noziegumus, jo tā viņš tiek pie alkohola, un trūcīgais spiests rīkoties pret paša pārliecību, bada un slimības spiests.

Čeka pat savus ziņotājus ir centusies padarīt par alkoholiķiem, jo tā ir vieglāk panākt šo garīgo invalīdu nekritisku kalpošanu.

Par čeku varētu nerunāt, ja vien nebūtu galvenā slepenā genocīda organizētāja. Visas polītiskās slepkavības mūsu valstī ir čekas organizētas, tāpēc tās visas palikušas neatklātas, jo šos noziegumus veic profesionāļi.

Par čekas noziedzīgajām metodēm varētu vēl daudz ko rakstīt, bet kāda tam nozīme, jo uz to valdība tik un tā nereaģēs. Uz šādiem paziņojumiem čekai ir jau sagatavotas atbildes: šādi paziņojumi ir kāda slima cilvēka vajāšanas mānija vai arī šizofrēnijas izpausme. Ja vajadzēs, tad šāda ziņojuma autora veselības vēsturē tā arī būs ierakstīts, – cilvēks ar psīcholoģiskām novirzēm, jo tie paši, kas patriotus ievietoja psīchiatriskajās slimnīcās okupācijas laikā, strādā arī tagad un tajos pašos amatos. Nebūtu jābrīnās, ja šādu rakstu autoram kaut kas ar nerviem atgadītos, jo katram taču kādā ēdnīcā vai pārtikas veikalā ir jāiegriežas, kur par krietnu samaksu čekas neslavas cēlājs tiks attiecīgi «apkalpots». Un pēc tam var paziņot: nu, redziet, mēs jau teicām, ka šim cilvēkam ar nerviem nav viss kārtībā.

Tā partija, kuŗai čeka palīdzējusi tikt pie fiktīviem vēlēšanu rezultātiem, esot solījusies nepieļaut tādu likumu pieņemšanu, kā, piemēram, Lietuvā, kur čekas nomenklatūristiem aizliegts zināmu laiku ieņemt valdošos valsts amatus. Tad jau droši netiks pieļauta arī čekas «maisu» satura publicēšana.

Represētie nav izvirzījuši prasību par čekistu sodīšanu okupācijas laika noziegumu dēļ, bet kategoriski pieprasa izbeigt čekas noziegumu turpināšanu mūsu valstī slepenā terrora veidā.

Reāli čekas noziegumus varētu ierobežot tikai tad, ja mūsu drošības dienestā nomainītu tos darbiniekus, kas tur iefiltrējušies no čekas, jo čekists pret čekistu nedrīkst vērsties, par to viņi ir parakstījušies.

Varētu vēl daudz rakstīt par mūsu tautas iznīcināšanas metodēm, bet šo noziegumu nezinātājiem būtu grūti noticēt veselam saprātam neaptveŗamām lietām.

Man bijušais čekas darbinieks stāstīja, ka čeka apzināti lietojot tikai drausmīgas metodes, lai tās veselajam saprātam šķistu neiespējamas. Tātad cilvēku godīgums un nespēja noticēt drausmīgajiem noziegumiem jau iepriekš ieplānots čekas noziegumu slēpšanai.

Kam gan būtu viegli noticēt, ka miera laikā, nelielas, miermīlīgas tautiņas iznīcināšana sākas jau daudzās ģimenēs, bērnudārzos? Vēlāk – skolās un augstskolās, iedragājot bērnu un jauniešu veselību tiktāl, lai viņi kļūtu par invalīdiem vai tikai paša primitīvākā darba darītājiem. Bet statistika liecina, ka tieši tādā veidā daudzas tautas PSRS tikušas iznīcinātas. Aptaujājot ģimenes un studiju biedrus, par šādiem gadījumiem sociologi varētu pārliecināties, bet valdība jau viņiem šādus uzdevumus nedos. Čekisti zina stāstīt, kā patriotu un gudru cilvēku veselība tikusi grauta ēdnīcās, slimnīcās un viesībās, minot arī konkrētus cilvēkus, bet šīm liecībām grūti noticēt, tāpēc šīs ziņas esmu nodevis publicēšanai pēc manis novākšanas, jo tieši tā piešķirs aprakstītajam ticamību. Kaut gan arī pret mani ir notikuši vairāki iznīcināšanas mēģinājumi (esmu čekas noziegumu liecinieks un zinu arī šo noziegumu organizētājus), tomēr esmu atturējies no šo faktu publiskošanas, lai nesarežģītu to čekas problēmu risināšanu, kas skaŗ visu mūsu tautu.

Manuprāt, pareizāk būtu, ja godīgākajiem čekas darbiniekiem palīdzētu reabilitēties sabiedrībā, tajā pašā laikā nepieļaujot turpināt noziegumus tiem čekas darbiniekiem, kas negrib mainīt savu noziedzīgo darbību. Mēs, represētie, būtu gatavi aizstāvēt tādus cilvēkus kā Bojāru, un Ādamsonu, ja viņiem formāli tiktu izteiktas pretenzijas. Tādi cilvēki ne viens vien atrasts arī «maisos» un starp viņiem varētu būt arī tādi, kas glābuši citu dzīvības, kā tas bija ar mani, kad man tika darīts zināms par radioaktīvas metāla skaidiņas ielikšanu manā pulkstenī garantijas remonta laikā.

Ja man būtu teikšana, es soda vietā palūgtu bijušajam čekas šefam biedram Johansonam gādāt par to, lai viņa darbinieki izbeigtu noziedzīgo darbību, jo daudzi čekas darbinieki žēlojas, ka viņiem personiski joprojām liek čekai kalpot.

Lustrācija derētu arī bijušajiem komūnistu darbiniekiem, jo arī starp viņiem ir tādi, kas pelna atzinību par to, ka savu partijas karjeru izmantoja, lai efektīvāk palīdzētu tautai.

Tāpat satopami arī dogmatiķi, ar kuŗiem manipulē nomenklatūra. Galvenais šai lietā būtu tas, lai komūnistiskā ideoloģija iegūtu starptautisku nosodījumu kā visnoziedzīgākā ideoloģija cilvēces vēsturē.

Filozofiski vērtējot, cilvēki nav vainojami, ka viņi padarīti par cilvēknīdējiem. Psīchologi atzīst, ka katru cilvēku var padarīt par sadistu, ja uz viņu īstajā laikā un mērķtiecīgi iedarbojas. Čeka nevienam iepriekš nesaka, ka viņš tiks gatavots par cilvēknīdēju un sadistu, tieši otrādi, pat skolniekus iesaistot čekā, viņiem stāstīja, ka viņi cīnīsies pret noziedzniekiem. Godīgo un citādi domājošos čeka pasludināja par ienaidniekiem un lika pret viņiem vērsties, un nezinātājs piedalās noziegumā, domājot, ka cīnās pret ienaidnieku.

Komūnistiskie noziegumi nebeigsies, iekams nebūs panākts šīs ideoloģijas starptautisks nosodījums.


Vilis Cīpurs,
represētais

Komentāri
Juris Purviņš  25.04.2006 12:41:33
Varbūt šī acīm redzamā procedūra nav nemaz tik slepena. Varbūt ir jau noslēgts mūsdienu "Molotova-Rībentropa pakts". Padomājiet par sekojošiem faktiem: 1. mērķis - ANO šefa krēsls (pie velna tautu);2. vienīgais (no Baltijas), kas aizbrauca uz "svētkiem";3. brīva "piektās kolonas" darbība valstī;4. pirksts pie deniņiem, vēršoties pie tautas;5. četrus metrus augsts žogs ap savu pagaidu mitekli (ir taču sakāmvārds: suns zina ko ēdis). Vai nav temats pārdomām?

Juris Purviņš  25.04.2006 14:41:43
Nupat atradu 5. punktā minētā objekta detalizētu aprakstu.Skatīt: ”Tād’ maz’, smuk’ sētiņ’ ( ar dzeloņdrāt’ ) ...”, http://ontuns-m.blogs.lv/raksts/4254/Tad-maz-smuk-setin--ar-dzelondrat/


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Mariss, Matīss, Modris
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».