Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu


Kāda ir mūsu cena?
02.05.2006

Cicero (106-43 BC), Romas valstsvīrs, orātors un rakstnieks, kādā savā vēstulē citējis sava drauga Pompeja (106-48.BC), Romas ģenerāla un valstsvīra, teikto: «Katru pilsētu pasaulē var ieņemt, ja tikai pie tās vārtiem var pievest ēzeli, apkrautu ar zelta nastu.» Tas bijis romiešu cinisks teiciens: «Katram cilvēkam ir sava cena.»

Patiesībā daudzus cilvēkus var nopirkt. Katrs konflikts vai starp valstīm, vai tautām rada cilvēkus, kuŗu patieso lojalitāti un pārliecību var novērtēt naudas izteiksmē.

Vai nu viņiem nav pārliecības nemaz, vai tā ir par vāju stāvēt pretim naudas vai arī kādiem citiem kārdinājumiem un izvairīties no sevis, savu līdzcilvēku un pat savas tautas pārdošanas. Ciniķis ir pārliecināts: katru var nopirkt, ja tikai īstā cena ir atrasta.

Kristus nebija ciniķis, un Viņš sacīja, ka ir smieklīgi cenot cilvēka dvēseli. Cilvēks var iegūt visu pasauli un arvien ir zaudētājs, ja viņš pazaudē savu dvēseli (Mt. 16:26). Nekas nevar kompensēt tās zaudēšanu. Cildenumu nevar nopirkt, lai cik liela cena ir piedāvāta. Drošsirdībai nelaimes, posta priekšā nav cenas, un draudzība nav tirdzniecisks darījums.

Lojalitātei nav cenas! Tās ir patiesības, kas katram ir jāpatur un kas nav grūti saprotamas.

Svētos rakstos mēs lasām par Jūdasa nodevību. Par to Jūdasa vārds ir identisks ar vistumšāko no visiem noziegumiem. Dante savā slavenajā poēmā «Dievišķā komēdija» nolicis Jūdasu vienu pašu elles (Inferno) dziļākā vietā, apkaunotu pat no tiem, kas izdarījuši iespējami ļaunāku noziegumu. Jūdasam bija pašam sava cena, un tur bija tie, kas labprāt to maksāja. Jūdass darīja to, ko daudzi pirms viņa bija darījuši: viņš pārdeva savu Draugu, pats sevi un Dievu. Jūdass nebija pēdējais cilvēks pasaulē ar šādu kārdinājumu - pārdot draudzību, lojalitāti un pārliecību. Jūdasa grēks tiek atkārtots katru dienu, un tā ir pasaulē parasta aina. Ja kāds nezina, kas ir grēks, lai paskatās uz Jūdasu, tad sapratīs, kā tas darbojas un kur tas noved.

Šis Jūdasa grēks kā briesmīga, nedziedināma sērga ieskaņojusies arī Latvijas valsts polītiskā atnesot daudz ļauna un nevēlamā latviešu tautai. Polītisko partiju, kā arī atsevišķu polītiķu savstarpējā andele un pārdošanās jau kļuvusi par ikdienas pašsaprotamu parādību. Dievs to visu redz un vērtē: «Sāls gan ir laba lieta. Bet kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Viņa tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird.» (Lukasa 14:34,35) «Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un no ļaudīm saminama.» (Mt. 5:13).

Nepārtraukti dārdošā burzma, kņada un troksnis, kas plūst no Jēkaba ielas pāri Rīgas torņiem un latviskai zemei, sen pārsniedz seno rudens gadatirgos notiekošo noliesējušo lopiņu maušanu, jēru blēšanu, ar baušlāgu sirgstošo zirģeļu sprauslāšanu un iekarsušo šeftnieku bļaustīšanos. Nav nevienam ko brīnīties, tur top lielās pūlēs izkalts «polītiskās nācijas» projekts!!

Šajā varas un materiālās iekāres andelēs, pašdēvētās 100 gudrās galvas un dvēseles iztukšojušās no sava mentālā, morālā un garīgā potenciāla līdz pat pašam dibenam.

«Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.» (Pāvila v. Rom. 3:11). Dievs no tiem, kas uzņēmušies atbildību par Viņa radīto tautu, prasa atskaiti par tai sniegto: darbiem, kalpošanu, mīlestību un ziedošanos. Atskaiti par tautas morālo, garīgo un materiālo vērtību sargāšanu. Par labklājību, drošību un laimi.

Simtgalvainais kollektīvs, klaiņo uz tā paša piecdesmitgadīga sarkanā tepiķa un nav atsārņojies, lai būtu kopība, vai vienotība ar tautu. Tā ir atstāta, pamesta un pazaudēta. Tā vairs labi neiederas, līdzīgi kā patrioti, nacionāļi un leģionāri jaunveidotā Latvijas tautā kopā ar okupantiem.

Tautas kalpu domāšanā un apziņā nav domu, ka tautai doto solījumu pildīšana, ir viens no svētākiem pienākumiem pret to un to tāpat kā bausli nedrīkst nepildīt. Arī tas viņiem nepielec, ka kopā ar dzīvības dāvanu Dievs cilvēkam devis arī atbildību un pienākumus.

Šķiet, ka tiecoties uz iespējami augsto posteni valstī, šos cilvēkus vilinājusi viena vienīga vīzija: privilēģija, kaut arī tikai snauž un žāvājas, makam un māgai brangā uzpilde nezudīs. Kalpošanas iespējamības nav viņu interesēs, un Svētos rakstos tos sauc par blēdīgiem kalpiem un pavēl iemest galējā tumsībā. (Mt. 25). Arī Jūdasa sirds iekāre un acu skats bija virzīts ne uz ko citu, kā tikai uz sudraba gabaliem.

Ļaudīm arvien vēl dzīvi atmiņā, kā tautas kalpi vēlēšanu laikā braukāja apkārt. Cik viņi bija smaidīgi, piemīlīgi, saprotoši - tīrie eņģeļi, tikai spārniņu trūka. Tautas un tēvzemes mīlestības apliecinājums izskanēja tik iejūsmīgi, kā uz mandolinas notirkšķināts. Sasolītie prieki un labumi, kas sagaidāmi, ja tikai tiks tronī, ne vienai vien lauku māmiņai izraisīja pateicības asaras nobirdināšanu.

Un tagad atkārtoti tas pats vēlētājs jautā, kas ar viņiem noticis, ka vairs neparādās, kur kādreiz cienīgi sagaidīti? Kur palikuši šie starojošie, dedzīgie vēlēšanu laika patrioti, nacionāļi, tautas un tēvzemes mīlētāji, taisnības un tiesību valsts cēlāji un sargātāji, okupācijas seku, korumpētības, kontrabandas, mafijas un reketieŗu likvidētāji? Latviešu valodas, kultūras, latviskās Latvijas sargātāji? Valsts interešu aizstāvji! Labklājības cēlāji un no bada un nabadzības mirstošo pensionāru glābēji. Pilsoņu tiesību sargātāji, patiesības un taisnības aizstāvji. Šādi solījumi un daudzi citi, atkārtoti kopš atmodas kā galvā iekalti baušļi, kā pātari no kanceles ir bijis jānoklausās. Ja kāds iedrošinājās apšaubīt solījumus, ka senie labie ziedulaiki būs atkal atpakaļ, tas tika nodēvēts par garā vāju, ticībā noliesējušu un dvēselē izžuvušu.

Un kāds rezultāts? Tikai vilšanās, pazemojums, negodīgums un krāpšana. Atpazīt savus ievēlētos, savas polītiskās partijas ir pilnīgi neiespējami. Viņu kādi bija, vairs nav. Solījumi pasviesti vējam, kā Jupiters (seno romiešu debesu dievs) pasvieda savas lūgšanas. Tie, kas šajās dienās klaiņo pa Jēkaba ielu, tie klaigā pavisam citu meldiņu, kam nav nekādas līdzības ar to, kad braukāja apkārt un bija jāklausās pātarošānā. Kažoks mainās, piemērojoties katrai situācijai.

Šādu ir ačgārnu domāšanu Lucifers integrējis savā kalpībā un ko latviešu tautai vajadzēja izbaudīt 50 gadus, sagādājot daudz ciešanas un nelaimi! Tas turpinās arī šajās dienās. «Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta» (Salamana sakāmv. 30:12). «Iegaumē, tam visam nav cita gala kā satrūdējums un nāve.» (Prav. Amos).

Atliek tikai palasīt iznākošo laikrakstu lapaspuses, lai zinātu un būtu pārsteigts, ar ko gan visu nodarbojas saucamie tautas kalpi. Ar visu citu, tikai ne ar nepieciešamāko un svarīgāko, kas ir tautas un valsts interesēs! Viss saistās ar dažādām machinācijām, nelikumībām, nejēdzībām un pašu sabrūvētām nelietībām!

Tāda ir Latvijas polītiķu polītiskā kultūra! Neķītrākais, zemiskākais un nodevīgākais cinisms pret vēlētājiem, pret visu tautu un tēvzemi. Viss, kas tiek darīts, ir darīts iespējami nepareizi. Valodas cenošana un tās izpārdošana pretinieka priekšā ir nodevība! Nepilsoņu dēļ, nav jāmaina valsts valodas likums. Ja nerunās vairs latviešu valodu, nebūs arī vairāk latviešu tautas. Civilokupantiem izsniegt pases, nepārbaudot un nezinot viņu lojalitāti Latvijas valstij, ir neattaisnojama un nosodāma rīcība. Nekādā ziņā nav attaisnojama arī īpašumu un zemes izpārdošana «juridiskām personām»! Kad tas būs paveikts tik lielā mērā, kā tas notiekas, latviešu tauta atkal būs vergu kārtā iznīcināšanai. Tā ir nodevība!? Jūdass nodeva tikai vienu - savu Draugu. Bet te ir nodota visa tauta!

Labi atceros, kad prezidents Kārlis Ulmanis 1934. gadā bija padzinis no Jēkaba ielas augstā nama skandalozos darboņus, mans tēvs, kas bija dedzīgs Ulmaņa cienītājs, sacīja: «Riktīgi darīts, viņi nezināja neko vairāk (darīt) kā tikai ķēzīties!» Lauku cilvēka vienkāršā valoda un patiess lietas vērtējums.

Šī raksta autors, kas audzināts stingrā Ulmaņa garā ne mazāk un ne citādi ir gatavs godināt tā paša nama polītiskās nācijas jaunbiedrus. Pedofilu greizsirdīgās mīlas intrigas ar vēl smacējošāku «parfīmu» kā tanīs senās dienās maitā tālu aiz Rīgas dzīvojošo ļautiņu morālo un garīgo gaisotni.

Lāčplēši cīnījās, lai paši būtu kungi savā zemē, nevis kāda «Latvijas tauta» kopā ar pretinieku! Un latviešu tauta pateicībā 11. novembrī katru gadu šos Pirmā pasaules kaŗa varoņus godina. Un tieši tāpat leģionāri cīnījās pret vēl briesmīgāku ienaidnieku Otrajā pasaules kaŗā, lai latviešu tauta laimīgi un svētīgi dzīvotu savā Dieva dotajā zemē. Leģionāriem svētku (svinamā) diena ir 16. marts. Kam dārga sava tauta un tēvu zeme, un tās sargātāju nestie upuŗi un ziedošanās, nolieks šajā dienā savas galvas pateicībā un godinot kritušos un dzīvos varoņus! Dievs lai svētī mūsu tautu un mūsu karavīrus, un kritušo varoņu atdusas vietas! Lojalitātei savai tautai un tēvu zemei nav cenas, bet, to cenojot pretinieka priekšā, ir nodevība!


K. Zuika, BD,
biedrības «Latvietis» prezidents

Komentāri
Alvils  03.05.2006 09:20:13
Man jau patika šorīta "900 sekundēs" redzētais sižets par 9.maiju :)

Juris Purviņš  04.05.2006 14:28:33
Citāti no antīko rakstnieku darbiem, Svētajiem Rakstiem un šodienas īstenības ir savirknēti loģiskā secībā. Bet tā ir tikai faktu konstatācija un "brūču aplaizīšana". Dievs nepalīdzēs (nesvētīs) nevienu tautu, ja tā pati aktīvi necīnīsies par savu valsti. Ar katru dienu latviešu kļūst arvien mazāk un viņu vidū joprojām nav šodienas Ulmaņa!!! Gan jau piedzīvosim "žogus" arī 11. novembrī - kauns kritušo tautiešu priekšā. Domāju, ka arī viņiem ir kauns NO TURIENES noskatīties uz mums.

Irēna  04.05.2006 16:09:47
Tad kāpēc apbrīnojamā spītībā turpinās balsošana par tiem, kuru darbība vērtējama kā pretlatviska? Kas ir tas, kas masām liek ievilkt ķeksīti iepretim šleseriem, ūdrēm un citiem valsts ienaidniekiem?

Juris Purviņš  04.05.2006 16:55:13
Cien.Irēna! Ļoti skaidra atbilde uz Jūsu jautājumu ir dota L.Inkina raksta pēdējā rindkopā: http://www.latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1323

Leonards Inkins  04.05.2006 21:54:19
Un ar apbrīnojamu spītību latvieši cep jaunus sarakstus un tērē pēdējos santīmus kārtējai kampaņai labi zinot, ka neko nepanāks un ja arī iekļūs - vienalga nepanāks. Laikam tie maldu ceļi ir nepiečiešami. Mazāk kaitīgi būtu vakarā, liekoties gulēt, kārtīgi pasapņot un no rīta atsākt sakarīgu dzīvi.

Aloizs Leonkins  05.05.2006 10:06:35
Mans viedoklis - vai tā ir bībele, korāns, vai citi svētie raksti, kaut vai kosmosofija, nav lielas starpības. Cilvēku pašu sarakstīts roku darbs jau vien ir. Lielai daļai ļautiņu vienkārši ir vajadzīgs kaut kam ticēt. Neliela daļa - kā es - gluži labi iztiek tāpat.

Juris Purviņš  05.05.2006 10:33:31
Ir pienācis laiks saprast, ka tā saucamā „demokrātija” nav nekas cits kā mafiozu struktūru ar noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem uzturētu ielikteņu (partiju) izveidota sistēma, kuras vienīgais mērķis ir savas gribas diktāts un savas materiālās labklājības neierobežota un nekontrolēta palielināšana. Varbūt tiešām jāsāk domāt par citu valsts iekārtas modeli, bet līdz šim neviens neko konkrētu nevar (vai arī negrib) piedāvāt. Vienīgais ko atradu, ir kāda visai savdabīga indivīda sāktā publikācija: http://savas-sirds-spogulis.blogs.lv/Nedaudz naivi, bet ar kaut ko jau ir jāsāk.

Alvils  05.05.2006 11:44:20
Manuprāt, vispirms tomēr jācenšas panākt to, lai latvietis savā zemē vismaz nejustos atstumts, pat, ja tāds šobrīd arī būtu. Jāsāk ar to, ka jāizbeidz šitā spēlēšanās ar vēlēšanām. Vara pieder tam, kam pieder ekonomika. Līdz ar to jāveicina latviešu komercdarbība. Protams, mūsu resursi ir daudz par mazu, lai, piemēram, izsniegtu kredītus jaunajiem uzņēmējiem, toties, piemēram, ir iespējams organizēt dažādus seminārus utt.

Alvils Bērziņš  05.05.2006 17:16:40
Aloiz: neviens jau par to nestrīdas. Arī mani uzskati par reliģiju visnotaļ atšķiras no vairuma. Bet tas netraucē man būt latvietim. Priecīgu nedēļas nogali visiem! :)

Aloizs Leonkins  06.05.2006 08:15:46
Paldies. :)Vai tad kāds strīdas? Jebkurā reliģijā ir arī pamācošas un vērā ņemamas lietas. Tikai kā to pasniedz. Arī es esmu latvietis, bet nedomāju, ka esam labāki par citām tautām.

Alvils Bērziņš  06.05.2006 16:54:23
Vai tad kāds apgalvo, ka latvieši ir labāki par citām tautām? Nebūt ne! Latvieši ir tādi paši kā citi, izņemot faktu, ka Latvijā latviešiem pienākas pirmtiesības (gluži tāpat, kā, piemēram, līviem) - kā pamattautai. Tas, savukārt nenozīmē, ka visus, kas nav latvieši (vai līvi) būtu jāsalādē vagonos un prom, bet tikai to, ka vispirms ir jāparūpējas, lai Latvijā latviešiem klātos labi un lai latvieši nebūtu spiesti, piemēram, pārvākties uz Īriju. Jā, jā - tūlīt sekos arguments, ka Latvijā dzīvo arī citas tautas. Tad nu lūk - lielākajai daļai no tām ir sava dzimtene, uz kuru "atkāpties", bet latviešiem bez Latvijas šādas zemes nav...

Aloizs Leonkins  08.05.2006 08:34:23
Par tām pirmtiesībām piekrītu, arī par to, ka katrai tautai vajag savu valsti. Bet par Īriju. Hmmm. Jo vairāk strādās tur, jo mazāk darbaspēka būs uz vietas, varbūt beidzot algas palielināsies?Protams, ja neievedīs uz raso kādus ķīniešus vai varbūt baltkrievus...

Alvils Bērziņš  08.05.2006 09:55:44
Domājams, ka ievedīs gan. Galu galā, mūsu valdoņiem ir būtībā gluži vienalga, kas šajā zemē dzīvo - latvieši, baltkrievi vai varbūt zulu - galvenais, ka ir kāds, ko pārvaldīt un slaukt. Diemžēl liela daļa no tiem, kas aizbraukuši uz Īriju, vairs atpakaļ nebrauks - ja nu vienīgi šeit kas radikāli mainīsies. Bet arī "aizbraucēji" ir tautas dzīvais spēks, kuru, ņemot vērā mūsu negatīvo dabisko pieaugumu, diez vai ir iespējams tik vienkārši aizstāt.

Aloizs Leonkins  08.05.2006 11:01:31
Mjā. Lai nebrauktu, vajadzētu algas kaut cik līmenī... Bet tā jau ir fantāzija. Lai nopelnītu tik, cik ārzemēs, reāli arī jāstrāda, bet to nu mūsu tautas lielākā daļa sen atradinājusies.Valdību kritizēt nav vērts, bet, neatceros vairs, kurš to teicis, vai tad katra tauta nav pelnījusi tādu valdību, kāda ir pati?

Baiba Eihenberga  10.05.2006 14:07:12
Visa tagadējā situācija ļoti atgādina slīkšanu. Ja mēs redzam slīkstošu cilvēku, mēs taču neatmetam ar roku - lai jau, tāpat noslīks...Mēs zvanam 112, peldam glābt, veicam elpināšanu un darām visu iespējamo, lai tikai izglābtu slīcēju.Veselu tautu gan neglābj un neglābs...

Alvils  10.05.2006 15:36:34
Baiba: ja slīcējs nevēlēsies, lai viņu glābj, tad nekāda zvanīšana uz 112 nepalīdzēs. Spriežot pēc visa, latvieši taču patiesībā nemaz nevēlas, lai viņus kāds glābtu. Galu galā - maizītei sanāk, un vagars ar pātagu arī nesit... Glābt var tikai tos, kuri to vēlas.

Aloizs Leonkins  11.05.2006 08:52:32
Par šo tēmu vislabāk ir pateicis Ostaps Benders - lai slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.

Alvils  11.05.2006 09:20:51
Te nu mēs nonākam pie tā, kādēļ vispār nepieciešamas kādas organizācijas. Ja slīcēji paši viens otram palīdzēs, iespēja nokļūt krastā būs lielāka. Diemžēl šāda brīvprātīga savstarpējā palīdzība, manuprāt, ir iespējama, tikai izmantojot kādu juridisku personu, piemēram, biedrību - tam jau likumos organizācijas ir paredzētas. Diemžēl daudzi nez kādēļ aizraujas ar mistisku partiju organizēšanu (sk. ierakstu manā mājaslapā maija sākumā - http://alvils.latvietis.com/), kuras tāpat Saeimā iekļūt nevar un līdz ar to zūd jēga to pastāvēšanai.

Baiba  17.05.2006 14:25:19
Skumjākais ir tas, ka "slīcēji nevēlas saprast, kas ir viņu pašu rokās".

Aloizs Leonkins  20.05.2006 09:09:26
Kam lemts pakārties, tam nenoslīkt.


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Kaija, Kornēlija
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».