Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Tauta un tēvzeme
29.05.2006

Tauta un tēvzeme - divi lielumi, kam savā būtībā jāsaglabājas nemainīgiem, lai nezustu dzīves jēga. Noturīgāk saglabājas zemes vaigs - augstienes, līdzenumi, ezeri, upes, jebkura apvidus īpatnības, lai gan arī tos cilvēks var jūtami pārveidot. Sevišķi nozīmīgas ir tās zīmes tēvzemes vaigā, kas saistītas ar latvju tautas ilgo mūžu. Redzamākās no tām - tālo sentēvu pilskalni. Tie visīstāk apliecina, ka mūsu priekšteči te dzīvojuši un atvairījuši ienaidniekus. Tie kā zaļi tempļi pavīd malmalās visā Latvijā, skaitā ap četri simti. To pārsvarā līdzenās virsmas ir cēli Dieva galdi, kas, iezīmēdamies pret ausmas un rieta apgaismoto debesmalu, modina dvēselē dārgas trīsas, atgādinot, cik liels svētums ir tēvzeme. Ar uzbeduma ciļņiem galā tie atgādina varoņu gultas, kur senie cīnītāji apgūluši, gatavi mosties jebkurā tautai liktenīgā brīdī. Kaut mēs, kas vēl esam latvji, īpaši izjustu šo pilskalnu nozīmību nacionālo jūtu izaugsmē! Savukārt daudzviet redzamās pilsdrupas ir mūsu apspiedēju atstātās pēdas. Bieži vien tauta arī tās apvij ar īpašu sendienu romantiku, neatšķir mūsu senču pilskalnu un iekarotāju pilsdrupas ļoti atšķirīgos iespaidus. Ik latvja dvēselē mūsu sentēvu celtie pilskalni vieš nacionālu lepnumu un siltmi, bet svešinieku pilsdrupas atbaida. Šīs atšķirīgās izjūtas arī ir mēraukla, cik nacionāli esam. Un diemžēl tautā bieži vien šo abu pretējo izjūtu vairs nav. Nav tāpēc, ka daudzi latvieši sajaukušies ar cittautiešiem, dibinot jauktās laulības. Tādas laulības īpaši radušās pēdējā pusgadsimtā. To var secināt pēc vārdiem un uzvārdiem, īpaši pēc vārdiem šādās ģimenēs:tie ir pielāgoti viena vai otra - tēva vai mātes - tautībai. Maz ticams, vai šādu ģimeņu bērni būs latvieši pēc sirds aicinājuma, varbūt labvēlīgā vidē tikai pienākuma vadīti. Protams - tautā ir daudzi latviski domājoši un jūtoši cilvēki arī ar svešiem vārdiem un uzvārdiem, kas paaudžu un laiku gaitā iekusuši latviešos, varētu tikai vēlēties, lai viņi latvisko savus vārdus un uzvārdus. Ir gan atšķirība, kā šie vārdi un uzvārdi radušies. Vācu baroni deva vāciskos uzvārdus arī nevainojamiem latviešiem, bet krieviskie radušies pašdarbības ceļā - ar jauktajām laulībām. Ikvienu, kas kaut nedaudz vēl sevi apzinās kā latvieti, lai stiprina un iedvesmo viņa šūpulis - tēvzeme. Cik daudz jauku, mājīgu stūrīšu tīkamai dzīvošanai ir tēvzemē! Cik daudz aizkustinošu sentēvu pēdu - pilskalnu, senkapu, kaujas lauku, pār kuriem senatnes un nākotnes gaisma aust!


Alberts Caune

Komentāri
Alvils  29.05.2006 16:47:09
Savulaik, apmeklējot Kokneses pilsdrupas, man kāds paziņa teica: "Žēl gan, ka krievi to vācu okupantu midzeni neappludināja pavisam!"
No vienas puses - nepiekrītu. Arī Kokneses pilsdrupas ir vēstures piemineklis. No otras puses - tad jau varbūt pēc gadiem 200-300 arī Pārdaugavas Kauna stabs tiks uzskatīts par vērtīgu kultūras pieminekli, ko?

Leonards Inkins  29.05.2006 21:47:48
Nejauksim dažādas lietas un nemēģināsim tās salīdzināt. Vācieši (un ne tikai) šeit valdīja 700 gadus un neiznīcināja ne latviešu tautu, ne valodu, bet vīrusam (kas saucās krievs)pietika ar 50 gadiem un palika tikai latviski runājošie.

Alvils  30.05.2006 11:13:06
Piekrītu. Un tomēr - kā būtu bijis, ja šeit nebūtu valdījuši arī vācieši? Kā būtu bijis, ja Latvija būtu piederējusi latviešiem?
Tas, ka viens okupants ir mazāk kaitīgs par otru, diemžēl atgādina slaveno "mazākā ļaunuma" izvēli. Jā, reizēm citas iespējas nav, tomēr jātiecas uz to labāko, nevis jāmierina sevi ar domu, ka "mazākais ļaunums" tomēr mūs neiznīcināja. Tāpat nīcināja - kur palika zemgaļi? Aizgāja uz Lietuvu. Kur mūsdienās ir līvi (lai arī tie nav latvieši, tomēr ir bijusi viena no Latvijas pamatnācijām)?

Visnotaļ sāpīgs jautājums.

Aloizs Leonkins  30.05.2006 15:43:37
Un kur vēl zviedri, poļi un visi pārējie iekarotāji. Dzīvi esam, atšķirībā no daudzajām indiāņu un Krievijas ziemeļu tautām, kuru vārdus neviens pat vairs neatceras. Bet nav ļaunuma bez labuma - mūsu meitenes ir skaistākās Eiropā. Es neapskaužu somus vai portugāļus, ar visām viņu stiprajām nacionālajām saitēm. :D

Baiba Eihenberga  31.05.2006 09:50:18
<Cik daudz aizkustinošu sentēvu pēdu - pilskalnu, senkapu, kaujas lauku, pār kuriem senatnes un nākotnes gaisma aust!> Vairākus gadus atpakaļ sabiju Trikātas pusē, tur arī ir pilsdrupas. No tiesas aizkustinošas, jo izskatījās, ka nevienam nav vajadzīgas - nekoptas, aizaugušas ar kokiem. Tur drīzāk gaisma dzisa nevis ausa...


Aloizs Leonkins  31.05.2006 15:48:26
Piebildīšu par tām senču sajūtām - uz muzeju aiziet, tas ir interesanti. Bet reāli - savus senčus atminamies maksimāli divās paaudzēs - bērni un mazbērni. Mazmazbērni jau prasa: kas tas par nejauko veci /veceni/ tai bildē? :)


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Agija, Aldonis
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».