|
|
||||
|
| ||||
|
| ||||
| Par 18.novembŗa Latviju |
31.05.2006 Vai varat iztēloties atplaukstam stādu, kas gadu desmitiem aizkaltis, nu atzaļo? Nē, droši vien. Ja nu nākotnes biotechnikā, kas solās mamutus un dinozaurus dzīvē griezt. Turpretim sēkla, bez valgmes turēta, glabā sevī dīgšanas sparu, plaukšanas enerģiju un visas tālākas dzīves kodu.Ja ar zaļojošu stādu saprotam Latvijas nacionālo valstiskumu, tad sēkla ir latviešu griba, vēlme, potences izcīnīt un radīt šādu valsti. Upurēties, strādāt, cerēt, ticēt un nīst. Kādi pamatvilcienos bija apstākļi, kuŗos šāda vēlmes un varēšanas sēkla iespēja briest? Pēc vienīgā vēsturiskā precedenta nosacījumu ideālais kopums veidoja šādu ainu. Latvijas zeme, okupēta, anektēta, ir citas valsts daļa. Latvijā valda sveša, nežēlīga vara. Valsts valoda un varas valoda nav latviešu valoda. Tauta kopumā, un lauku cilvēki it īpaši, ir kalpu, beztiesisku strādnieku un nabagu stāvoklī. Latviešu rentnieku un saimnieku slānis plāns. Lielākās pilsētas gan iedzīvotāju sastāva, gan architektūras ziņā ir nelatviskas. Zeme, nekustamais īpašums, bankas un citi saimnieciskie līdzekļi lielum lielā vairākumā ir nelatviešu rokās. Ir dažas latviešu avīzes. Izglītoto un inteliģento latviešu slānis pieticīgs. Daļa inteliģences tomēr tic latviešu tautas nākotnei un latviska valstiskuma iespējai. Pasaulē nepieredzēts kaŗotspējīgs cīņas spars. Salīdzinot šo ideālu ar šodienas realitāti, redzam, ka virknē rādītāju - lauku cilvēku, strādnieku, tautas vairākuma stāvoklis, aina pilsētās, īpašuma attiecības, nabadzība, beztiesiskums - ideāls ir sasniegts. Avīžu, grāmatu un visādas inteliģences - stipri par daudz. Okupācijas, skolu, valodas, zemes īpašuma problēmas ir labojamas un cītīgi tiek labotas. Piemēram, ļaujot pirkt zemi nepilsoņiem, juridiskām personām - un vopros rešajetsa (jautājums tiek atrisināts) viens divi. Praktiski atliek pieprasīt okupācijas statusu, taču, šķiet, uz austrumu partneŗa atbilstošu rīcību ilgi nenāksies gaidīt. Vairāk nekā naivi pieņemt, ka te darbosies kādas humānas konvencijas Krievijas izpildījumā - ha-ha! Austrumu kaimiņa izpratne - tas jau visapkārt redzams - cilvēktiesības ir krievu tiesības laupīt, iekarot, apspiest, apmelot, nogalināt, ja vien pietiek spēka izdarīties ar citām zemēm un tautām pēc patikas. Secinām. Ir visai lielas un ticamas iespējas atkārtoti nokļūt situācijā, kādā bijām pirms 18.novembŗa Latvijas. Nobriestot brīvības sēklai, saspringstot tautas spēkam (kas diez ko nav jūtams pašreiz - ne šādā, ne tādā situācijā), varam nopietni cerēt uz savu valstiskumu de facto. Minētais ideāls nebūt nav ilūzija. Taču mainījies ir mērķis: jāpaceļas ne vien pašiem, bet arī jāpaceļ Eiropa no šodienas murgainā kosmopolītisma un anticivilizācijas. Par brīvu, zaļu un latvisku Eiropu!
|
| Komentāri |
|
Alvils
01.06.2006 11:35:20 Diemžēl ir kāda būtiska atšķirība starp 20.gadsimta sākumu un mūsdienām: * 20.gs. sākumā Latvijas laukos (no kuriem arī nāca latviešu inteliģence un brīvības cīnītāju lielākā daļa) latvieši dzīvoja +- pārtikuši, un līdz ar to vēlējās arī ko vairāk - politisko brīvību * mūsdienās Latvijas laukos cilvēki ir spiesti domāt par to, ko rīt ēdīs. Kā saka - ar tukšu vēderu patriots nebūsi. Ja nu vienīgi kā 1905.gadā... Leonards Inkins 01.06.2006 20:00:02 Var jau būt, ka bija pārtikušāki, kā šodien, bet manuprāt ne jau materiālais to nosaka. To nosaka domāšanas veids. Tajos laikos zemnieks vispirms kopa laukus un tad domāja kādu māju celt. Šodien notiek otrādi, vispirms ceļ māju, tad pērk tehniku un tikai tad domā kā atdot parādus un ko ar visu sarūpēto darīt. Alvils 02.06.2006 09:18:46 Arī. Mūsdienu "patērētājkults" sit augstu vilni... Anna Marija Circene 06.06.2006 11:25:51 Skumji, taču arī 30gadīgie latvieši jūtas smagi piekrāpušies. Drīz pēc 16. marta kāds skolnieks man paziņoja,ka arī grasās doties svešumā. Un pavisam.Viņš teica: šeit nav vairs Latvijas, nav! Zinu, ka tur būsim 4. šķiraas cilvēki, taču šeit, savā zemē, būt sveštautiešiem par kāju pameslu, dzīvot svešas valodas vidē ir daudz sāpīgāk. Alvils 06.06.2006 14:27:05 Angliski runājošajiem - ir tāda dziesma, kuras teksts izsaka daudz... --- Ode to a Dying People Eyes shining bright with unspilt tears, Thinking about all these wasted years. Everything worth living for is gone, Brother, i find it hard to keep fighting on. Falling down towards the abyss, The reaper embraces me with his kiss; It makes me want to refuse to care, To watch this all unfold - too much to bear. If this is the way it ends - If this is the way my race ends . . . If this is the way it ends - i can't bear to witness Disease encroaching on all i hold dear, Somehow i gotta get my soul outta here. Heart of agony, faint burning hope, I'm finding it hard to try to cope . . . Because liars own the world with conquering poise, In a wasteland of meaningless noise; We don't stand a chance with dormant pride, The heroes of our race have already died . . . If this is the way it ends - if this is the way my race ends. . . If this is the way it ends - i can't bear to witness . . . To imagine it has all come down to this, Apathy and suicidal bliss . . . It's all over except for the cryin', With a whimper instead of the roar of a lion . . . The greatest race to ever walk the earth, Dying a slow death with insane mirth, The tomb has been prepared, our race betrayed, White man, fight the flight towards the grave . . . If this is the way it ends - if this is the way my race ends . . . If this is the way it ends - i can't bear to witness . . . If this is the way it ends - if this is the way my race ends . . . If this is the way it ends - i can't bear to witness . . . Don't let it end this way, Don't let it end this way, Don't let it end this way, i can't bear to witness . . . |
| Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties. |
|
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».