Ļoti patīkami ir lasīt cildinošos vārdus par zemi, ko sauc par Austrāliju, un tās tautu. Vēl jo patīkamāk ir tas, ka tajā sev patvērumu no komunistisko fašistu genocīda atrada daudzi jo daudzi latvieši. Tomēr arī tur, Austrālijā, mitinās jūdi (tie paši žīdi) tādi paši, kādi tie ir visā pasaulē, arī šeit, Latvijā. Tādēļ nav jābrīnās par to, ka pēc jūdeisma mācības pietiek vienam nosapņot nelāgu sapni, lai visi pārējie atzītu to par notikušu faktu. Par to ir sarakstīta gandrīz vai visa Vecā Derība. Tāpēc jau bija jānāk Pestītājam un jāmirst kā upurim par jūdu murgošanu. Vai tas ko līdzēja? Taču nē! Jūdi joprojām nevar atsacīties no sava netikuma.

Divi tūkstoši gadu ir aiztecējis, tomēr ebreji joprojām uz ielas satiek savus slepkavas. Tāda pati murgu mānija piemīt tikai komunistu noziedzniekiem: arī tie mēdz satikt tos, ko paši nobendējuši. Lūdzu izlasiet Marka Ārona un Džo Gostina murgainos sapņus, un Jūs sapratīsiet, kāpēc Arāja vienībai tiek pierakstīti 30 tūkstoši nogalinātu civiliedzīvotāju kara laikā. Nogalināšanas vieta ir zināma, tikai tā nekad nav atklāta un izmeklēta, kā to izdarīja Katiņas mežā, kur tiešām atrada un saskaitīja visus komunistu noslepkavotos poļu virsniekus. Pirmais nosacījums, lai pateiktu - 30 tūkstoši -, ir tos saskaitīt. Tad nevarēs būt tādi incidenti, kur godīgs ebrejs satiek savu slepkavu uz ielas un tam atkal ir drausmīgi jābaidās, lai viņu otrreiz nenošauj.

Man ir zināms tāds gadījums. Satiku vienu ziņu pienesēju. Es viņam jautāju: «Kāpēc tu Pāvelu Klincānu apmeloji, lai viņu izsūta uz Sibīriju?» Apbrīnas vērta bija atbilde: «Viņš gribēja mani nošaut!» Lūk, tā pa visu plašo apkārtni visiem bija zināms, ka P. Klincāns šāva cilvēkus līdz pat 1997. gadam, kad nošautais Kuļša pats nomira. P. Klincāns bija policists vācu okupācijas laikā, viņa tiešais darbs bija saistīts ar PSRS diversantu un bandītu izķeršanu.

Pēc būtības viņš drīkstēja uzvilkt tādu pašu formu, kādā redzams Konrāds Kalējs. Policijas vienībām nebija pienākuma iznīcināt mierīgos iedzīvotājus, tostarp arī ebrejus, un, ja kāds to darījis, tad šāds noziegums tomēr jāpierāda ar faktiem, tādiem, kādus varēja pierādīt diversantam Kononovam.

Aizdomās turētais nav noziedznieks, bieži viņš ir noziedznieka upuris. Tādēļ būtu vērts izvērtēt to, kas ir šis Vizentāla centrs: vai tas ir Maskavai organizēts konfliktu meklētājs vai tikai ebreju murgotāju klubiņš?