Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Vēlreiz par integrāciju
12.06.2006

Integrācija - visur rēgojošais vārdiņš, ir jau pierasts un apnicis. Valdošā propaganda un tās līdzskrējēji to lieto pa labi un pa kreisi. Nacionāli domājošiem latviešiem šis vārds jau riebjas. Ko šis vārds nozīmē? Reāli ar to apzīmē mūsu turpmāko līdzdzīvošanu ar Latvijas territorijā mītošo ārējo spēku izveidoto kolōnistu masu. Kas ir šī masa, kāda tā ir? Dzīvē tas ir ar Krieviju saistīts puspatstāvīgs etnoss ar savu krievu valodu un iekšējām tradīcijām, vērtību sistēmu un pasaules uztveri, kā arī uzvedības stereotipiem un no visa iepriekšējā izrietošu reakciju uz apkārtējo. Visas šīs katēgorijas piemīt arī latviešiem. Jāatceras, ka, runājot par etnosiem, nedrīkst spriest pēc atsevišķiem indivīdiem, etnosu īpašības katrā cilvēkā izpaužas citādi. Tā tas ir visām tautām.

Tātad Latvijas territorijā mīt divi ļoti dažādi etnosi un kā visur dažādas sīkas grupiņas un individi, kuŗi ieplūst kādā etnosā vai pamet šo zemi. Izņēmums ir čigāni un daļēji ebreji. Kā šo etnosu «integrācija» var turpmāk izvērsties, tas ir jautājums, kas uztrauc abas puses. Paskatīsimies uz problēmu zinātniski, par pamatu ņemot pašu krievu izcilākā etnologa Ļeva Gumiļa noteiktos četrus iespējamos etnosu līdzāspastāvēšanas variantus.

  1. Līdzās pastāvēšana, kad etnosi nesajaucas un nekopē viens otru, pārņemot tikai techniskos jaunievedumus. Tas nebūtu slikts variants, tomēr Latvijā tas nav iespējams. Nesajaukšanās un nekopēšana ir iespējamas, ja pastāv eksogāmija, kuras Latvijā nav, jeb katram etnosam jāieņem sava territorija. Senāk tā līdzās pastāvēja latvieši un baltvācieši. Tomēr mēs visi zinām ar ko tas beidzās, kad latvieši atstāja savu vietu un iespiedās lielpilsētās. Mūsdienās šāds territoriāls sadalījums nepastāv, tādēļ nav iespējama arī mierīgo līdzāspastāvēšana.
  2. Asimilācija, proti, viens etnoss aprij otru, kas iespējams tikai ar pilnīgu asimilējamo (valodas, tradicijas, uzvedības utt.) izskaušanu. Daļa Latvijas elites un arī cienījamais V. Lācis iedomājas, ka latvieši varētu asimilēt kolōnistu etnosu, vai vismaz kādu tā daļu. Tā ir ūtopija, latviešu dzīvais spēks nav tik liels, lai izskaustu krievu valodu un «jaunkrieviskās» tradīcijas savā iekšienē, kur nu vēl spēkos līdzvērtīgā etnosā. Ja arī mēs to mēģinātu, šo procesu Maskava un Brisele nebūt neveicinātu. Vēsture rāda, ka šādi asimilēti etnosi veido asimilētajā tautā liekulīgus un nepilnvērtīgus tautiešus, jo kontrolēt pilnībā ir iespējams tikai ārējo uzvedību, nevis iekšējo noskaņojumu. Angļus par to 19. gadsimtā rūgti pārliecināja praktiski asimilētie īri, spāņus - S. Bolivāra partizāni, ķīniešus - dungani. Šādu piemēru ir pārāk daudz, lai rožaini raudzītos uz asimilāciju.
  3. Metisācija, kad saglabājas un līdzdarbojas iepriekšējo etnosu tradicijas un atmiņas par senčiem. Šis process diemžēl notiek Latvijā. Kādēļ saku diemžēl? Šādā procesā veidojas iekšēji sašķelti cilvēki, nepilnvērtīgas būtnes, kas izpaužas visā viņu būtībā. Praksē metīsi 3. vai 4. paaudzē pāriet vai nu tēva vai mātes etnosā, vai arī iet bojā. Tas ir sāpīgs un bīstams process, kuŗš gala rezultātā etnosu proporcijas nozīmīgi nemaina. Šī bezjēdzība pašlaik Latvijā noris zem «integrācijas» nosaukuma. Es domāju, katrs latvietis pazīst kādu šādu integrēto metīsu.
  4. Saplūšana, kad tiek aizmirstas abu etnosu tradicijas un tām līdzās vai to vietā rodas jauns etnoss. Lai tā notiktu, ir jābūt pamatam uz kuŗa jaunajam etnosam izaugt, un starp komponentiem jābūt dziļām simpatijām. Diez vai saprātīgie tautieši, kam rakstu, mani ņems par pilnu, ja apgalvošu, ka starp latviešiem un kolōnistiem šādas simpātijas pastāv. To nav. Par pamatu var kalpot jauna iespaidīga reliģija kā islams arābiem, jūdaisms ebrejiem (es ceru, ka lasītājs nav tik naivs un neiedomāsies mūsdienu ebrejus par tiešiem Dāvida valsts pēctečiem), pareizticību bizantiešiem. Iedziļinoties redzam, ka katram etnosam pamatā ir šāda sistēma. Par tādu var kalpot arī nacionālās atbrīvošanās un cita veida kustība un sistēma. Tomēr jāatceras, ka etnoss nav sistēma (kultūra), bet ar to saistīts organisms. Latvijā es šādu oriģinālu apvienošanās un pārdzimšanas pamatu neredzu: tradicionālajās baznīcās valda liekulība, tās tikko velk dzīvību, kur nu vēl lai tās izšķaidītu vienu otrā ienaidniekus. Citu vērā ņemamu latviešiem un kolonistiem kopēju, bet no abiem etnosiem atšķirīgu formāciju Latvijā nav, jo nerunā par totālitārām sektām, kas reāli veido nevis etnosus, bet visu dzīvo graujošus antietnosus.

Tātad mums paliek pāri metisācija ar divu nedraudzīgu etnosu līdzāspastāvēšanu jeb «dzīve uz pulvera mucas». Nenoniecināsim sevi, krievvalodīgie mūs nespēs asimilēt, bet arī mēs viņus ne. Šāda blakus būšana agri vai vēlu novedīs pie sprādziena - atklāta kaŗa. Atkārtoju, tas ir neizbēgami, ja stāvoklis radikāli nemainīsies. Izdzīvos uzvarētājs atklātā totālā kaŗā. Zinot pašreizējo pārredzamo starptautisko konjunktūru ir skaidrs, ka latvieši pašreizējā veidolā būs zaudētāji. Varonība un individuālais pārākums nepasargās mūs no pasaules naida un vienaldzības. Mūsu ir par maz! Ir sāpīgi to atzīt, daudzi patrioti to arī nespēs. Tomēr atveriet acis, paverieties latviešos. Latviskais mūsu tautā, mūsu tradicijas, ir bezzobains, tas nespēj augt un uzvarēt. Un ja neuzvar, tad ir tikai otra iespēja - zaudēt!

Kā izdzīvot? Kā izbēgt no šāda likteņa? Ir divi ceļi. Pirmais - kolōnisti pazūd. Pazust var trejādi. Pirmā iespēja - epidēmija un bads. Latvijā tas neder, jo ietu bojā arī latvieši un mūsu zemīte paliktu kādam trešam. Otra iespēja - genocīds. Reālais stāvoklis ir tāds, ka latvieši nespēj genocīda procesā fiziski iznīcināt kolōnistus, mēs nedzīvojam uz Plutona. Trešā iespēja - kolōnisti aizbrauc. Manuprāt, nav pasaulē tāda spēka, kas piespiestu viņus to darīt. Nevienam tas nav vajadzīgs. Atliek cerēt, ka kolōnisti paši nokaunēsies un sapratīs, ka jākravā čemodāni. Es ceru, nav jāskaidro, ka šāda cerība tiešām ir muļķa mierinājums. Sanāk, ka mēs esam nolemti iznīcībai. Tomēr ir arī otrais ceļš, senā diženuma atdzimšanas ceļš.

Par to citreiz.


V. Kanders

Komentāri
Aivars Gedroics  12.06.2006 10:57:37
Kad okupantiem Latvijā kĻūs slikti, viŅi no šejienes aizbrauks!

Aloizs Leonkins  14.06.2006 08:30:08
Zivs meklējot kur dziļāk, cilvēks - kur labāk. Un žurkas bēg no grimstoša kuģa. Tātad mums nemaz tik slikti neiet. :D

Alvils  14.06.2006 12:49:31
Zini, Aloizs, varbūt nemaz nav tik labi, ka tās "žurkas" - latvieši - bēg no Latvijas... uz to pašu slaveno Īriju, piemēram. Tā kā par grimstošo kuģi varētu padiskutēt :)

Aloizs Leonkins  14.06.2006 15:16:40
Atvaino, Alvil, pārpratums. Ar tām žurkām biju domājis tos otrējus, nevis letiņus. :)
Bet par to kuģi - ši problēma tomēr laikam vairāk ir pilsētniekiem akūta. Esmu lauku zēns, un mūspusē tie pāris ,,okupantu' ir veiksmīgi integrējušies. Savus Rīgas radus - ,,īstus' latviešus, gan neesmu redzējis kopš brīža, kamēr šie izrēķināja, ka tirgū olas, speķis u.c. lauku labumi iznāk lētāk, nekā benzīns līdz mūspusei. :D

Baiba  16.06.2006 15:35:42
Sveiciens vasarā! Par kuģiem nevajg, galu galā saka, ka sieviete uz kuģa nes neveiksmi, bet sieviešu aizplūdums mums nav vēlams... :P

Aloizs Leonkins  17.06.2006 11:31:41
Paldies! Lai gan kaada tur vasara, gaidu ziemu. :)
Ja par kugiem ne, varbut ieteksi ko labaaku?

Baiba Eihenberga  19.06.2006 12:53:57
Vienīgi ko sliktāku, bet tam jau nav nozīmes... ;(
Visiem tāpat skaidrs: ir pietiekami slikti, lai būtu vēl sliktāk.

Alvils  19.06.2006 18:26:46
Vēl sliktāk jau var būt vienmēr :)
Jautājums - vai mēs to vēlamies.
Bet, ja nopietni - ir kādi ieteikumi, kaut kas konkrēts? Runājot par žurkām, latviešu Latvijā vairāk nepaliks...

Aloizs  20.06.2006 08:34:26
Baibai: Nu, nezinu gan, vai tik briesmīgi slikti mums iet, lai nevarētu iet vēl sliktāk. Pirms mums dzīvoja pāris paaudzes, tām gan ir ko atcerēties.

Alvilam: Domāju, domāju un izdomāju, ka vēl jāpadomā. :)

Didzis  20.06.2006 11:07:37
Interesants raksts, it īpaši pārspriedumi par genocīda iespējām Latvijā :) Bet krievu zinātnieku gan sauc Gumiļovs, turklāt viņa teorijā bija vēl daudzas citas interesantas detaļas. Piemēram, par to, ka visiem etnosiem ir savas attīstības fāzes, ieskaitot attīstību, uzplaukumu, inerci un beigu beigās arī norietu. Tas nu tā, par to senā diženuma atdzimšanu.

Alvils  20.06.2006 12:09:47
Didzi: vai netā kaut kur ir dabūnami materiāli par Gumiļova teorijām? Būtu interesanti palasīties :)
Par norietu, tiesa, diezgan savdabīgi ( ;P ) ir izteicies arī tas pats Hitlers...

Didzis  20.06.2006 13:26:22
Alvilam: krieviski ir ļoti daudz. Piemēram, šeit: http://gumilevica.kulichki.net "Etnoģenēze un Zemes biosfaira" skaitās klasisks sacerējums. Krievu grāmatnīcās "Polaris" ilgu laiku varēja dabūt arī papīra versijas, iespējams, arī tagad ir. Latviski nav nekā, bet latviski vispār daudzu lietu nav.
Par Hitlera norieta idejām gan nekā neesmu dzirdējis, taču nebrīnītos, ja tur būtu spēcīga Špenglera ietekme. Vispār kaut kāda dīvaina iemesla dēļ divdesmitā gadsimta Eiropas domātājiem patīk apspriest visādas norieta un pagrimuma idejas :)

Alvils  20.06.2006 15:00:12
Paldies, noteikti palasīšos. Man nepatīk diskutēt par tēmām, kuras nepārzinu pietiekošā apjomā. Citādi sanāk, kā tajā aņukā:
- Kāda ir atšķirība starp vijolnieku un diletantu?
- Ja diletantam jautā - "vai proti spēlēt vijoli?", viņš atbild - "Nezinu, neesmu mēģinājis".

:)


Aloizs Leonkins  22.06.2006 19:34:13
Runājot par anikdotēm, cik saprotu, Alvils - tas pats Alvils Bērziņš? :)
Varbūt gribi padiskutēt ne tikai par Latvieti?
Mans e-pasts: azazels69@inbox.lv
Tad arī īsto vārdu pateikšu. :)
Nemaz jau tāds antilatvietis neesu. :D

Aldis  26.06.2006 16:53:16
Noraugoties, kā Latviešu tauta atzīmē Līgo, /vismaz mūspusē/, pesimisms mazinās - ir tikai patīkami, ka atdzimst senās tradīcijas.

Alvils  05.07.2006 09:21:27
Bija interesanti pavērot, kā Līgo nakti Tērvetes pusē pavada krievi - ar šņabi, skaļu krievu mūziku utt. Viņiem tas ir tikai kārtējais dzeršanas pasākums.


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Mariss, Matīss, Modris
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».