Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Mēs esam latvieši
06.07.2006

Zeme, ko Baltijas jūra skauj, savu mūžības dziesmu dziedot, pa kuru Daugava, Gauja, Lielupe un Venta plūst, ir Latvija. Latviešu zeme.

Ar gara acīm es atkal paveros mūžībā. Un ieraugu caur tālajiem gadu tūkstošiem baltus uz šo zemi nākam. Redzu kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu ģimenes kuplojam un plaukstam. Un arī viņu tuvumā dzīvojošo brāļu - žemaišu, augštaišu, senprūšu saules apmirdzētos ciemus un sētas.

Daudzo gadsimtu gados mūsu Latvija asinīm krāsota. Kritušo kareivju augumiem pierakta. Verdzības, netaisnības un varmācības laikos arājtautas sāpju kliedzieniem pielieta.

Es skatos un arī redzu latviešu gļēvo padevību, svešzemju kungu piedurkņu bučošanu. Un tautas interešu nodevību - kā senajos laikos, tā šai gadsimtā. Pat tagad.

Taču latviešu tauta nebija izdeldējama, tās valoda apklusināma, viņas senču pārmantotais varoņgars nožņaudzams.

Pienāca diena, kad latvju vīri, pulcējušies strēlnieku pulkos, saprata, ka:

«Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,
Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa,
Lai pēc tam kā dzīva, liela elpa
Augšup celtu visu savu tautu.»
Aleksandrs Čaks

Latviešu strēlnieku durkļi, viņu nenovērtējamā asins maksa pacēla brīvestības gaismā tautu, izcīnīja tai dižāko balvu - Latvijas valsti.

Es turpinu raudzīties dienās un gados, kad nāve no jauna līksmoja mūsu Tēvzemes ārēs. Kad lielvaras raidīja kaujā brāli pret brāli, tēvu pret dēlu. Kad Latvija kā valsts aizgāja nebūtībā...

Latviešu sāpes par nokautajiem, izsūtītajiem, trimdā klīstošajiem, okupantu varmācībām, pazemojumiem nav vārdos izsakāmas.

«No mazām sāpēm sirds raud,
No lielām - klusa top.»
Zinaīda Lazda

Redzu, kā aizsteidzas apspiestības un ciešanu gadi. Dievs no nebūtības uz savām rokām paceļ Latviju, latviešu valsti. Bet Otrais pasaules karš mums nav beidzies. Nav dzēstas kara sekas. Nav zudis tautas posts. Latvijas vadoņi un valdoņi kā senāk paši pārdodas svešzemniekiem un pārdod tiem arī Tēvzemi.

Pasaule varbūt šodien ko nojauš, kas ir Latvija, taču nekā nezina par latviešiem. Par viņu likteni. Par vēstures netaisnību, ko tā pret viņiem pieļāvusi. To Eiropai un pasaulei vajadzētu atgādināt. Bet Latvijas diplomāti klusē. Nekas neatliek kā kliegt pašam savā vārgajā sirmgalvja balsī:

«Ir tāda tauta - latvieši!
Tie, kas to neredz, ir akli.»
Laimonis Vāczemnieks

Akli ir ne tikai aiz valsts robežām, bet arī daudzie uz vietas, mūsu Rīgā, citās pilsētās un novados dzīvojošie nelatvieši, kas nīst manu tautu un grib saglabāt virskundzību pār to.

Es raugos vēsturē, cerot ieraudzīt Latvijas rītdienu. Taču nesaskatu. Daudzi to neredz. Un arī nezina, kur meklēt to. Te atkal lai noder dzejnieka padoms:

«Rītdienu meklējiet šūpuļos,
Un nevandieties pa zārkiem.»
Laimonis Vāczemnieks

...Atskan durvju zvans, pieliekot punktu manām pārdomām par latviešiem. Atnākusi mazmeita. Viņa apsēžas un stāsta par savām skolas gaitām, klases biedriem un daudzajiem pienākumiem, kas vēl jāveic.

Es klausos un dziļā sirsnībā domāju: «Ar tavām acīm, mīļais bērns, manī aizgājušās un nākamās paaudzes skatās. Latvija skatās. Tavs acu skats un valoda manas skumjas kliedē un tauta nemirstību apliecina. Nemirstību šai Dieva pasaulē un Viņa mūžībā. Mēs dzīvojām un dzīvosim. Tāpēc vien, ka latvieši esam.»


Egils Bauzis

Komentāri
Alvils  07.07.2006 13:39:52
Nelaiķa Egila Bauža darbos ir kaut kas tāds, ka tos var lasīt vēl un vēl. Man patīk, lai arī pēc dabas esmu diezgan liels materiālists...

Leonards Inkins  11.07.2006 00:35:03
Egils Bauzis ir uzrakstījis daudz un tikai labu. Bieži (arī izcili rakstnieki) spēj radīt ko labu tikai dažreiz. Un tad vai nu atkārto jau iepriekš rakstīto, vai vēl sliktāk. Egīlu pazinu, esmu bijis pie viņa mājas un varu apgalvot, ka viņam bija grūta un smaga dzīve un to var saskatīt arī viņa rakstītajā.
Visu cieņu un paldies viņam par paveikto dvēseles laukā.

Renārs Graudiņš  12.07.2006 16:46:42
Prieks, ka kāds novērtē mana vectēva darbus, viņš bija tas cilvēks, kas man bērnībā tik daudz stāstīja un mācīja par Latviju un latviešiem, dažbrīd baisi paliek lasot viņa darbus, jo tik ļoti daudz tur ir taisnības un paredzējumi, par to, ko šodien redzam Latvijā, viņš aizteidzās priekšā laikam, un varbūt tāpēc tik pēkšņi aizgāja, jo nevēlējās to visu piedzīvot...

Baiba  25.07.2006 15:51:23
Skaudri un reizē skaisti ir Egila Bauža darbi. Tie visi ir veldzējums katrai latvieša dvēselei. Tie pacilā un liek kaunā nodurt galvu. Tie pamāca un liek pasmaidīt.
Paldies par to visu.


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Maigurs, Mārica, Māris
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».