Lietas ir kompleksas. Kopš Atmodas laikiem pacietīgi tiek noārdītas ģimenes institūta atliekas. Populāro mediju telpā valdošais tonis liek pieminēt izjukušās, otrās, trešās, civilās un citas laulības, tikai tēlotas pieklājības dēļ uzrādot kādu ilggadējāku. Viss ir izdarīts, lai bērnu acis jau agri būtu apgrēcinātas un pieradinātas pie nešķīstības kā pie normas.

Neierobežotu kārību kults ir izkonkurējis laulības iegrožojošo tradīciju. Tā vietā jau sen tiek runāts par partnerattiecībām, kas, protams, uzliek daudz abstraktākus pienākumus. Un partneris var būt ne tikai cilvēks vai dzīvnieks, bet arī motorzāģis.

Eiropa, kas atteikusies no identitātes

Tā ir tāda taktika - izcelt minoritāti jeb mazāk svarīgo, piesaistīt uzmanību seku putām, lai gan lietu tiktāl saputotāji esam mēs - heteroseksuāļi, kas fondus un referendumus neesam organizējuši laikus. To, ka tā būs, dziedāju jau pirms desmit gadiem. Tagad Nīderlandē par tuvo nākotni jau dzied oficiāla partija (Naastenliefde, Vrijheid en Diversiteit; NVD - Mīlestība pret tuvākajiem, Brīvība un Daudzveidība), pieprasot legalizēt divpadsmitgadīgu bērnu iesaistīšanos pornofilmās un dzimumsakaros ar pieaugušajiem. Tā ir tā pati Eiropa, kas oficiāli savā Konstitūcijā atteikusies no saviem kristīgajiem pamatiem, no savas vēsturiskās identitātes.

Grieķu garīdzniecība izstrādājusi pat koncepciju par sabiedrības re-evaņģelizāciju, jo vecā vairs nedarbojas. Rietumu masu izvirtināšanas kulta nomākta, pat grieķu tradicionālā kultūra iznīkst. Eirovīzijā uzvarējusī monstru grupa Lordi savā pseido hārdrokā tekstuāli manifestēja sātanismu. Pat grieķi balsoja par viņiem, un mājās, Lapzemē, viņus sagaidīja kā varoņus. Šis festivāls jau sen pazīstams arī kā starptautisks homoseksuāļu forums. Kādas raidstacijas līderis man reiz atklāja, kā zilie centušies pierunāt Kauperu (Prāta Vētra), lai tas pamet savus jelgavniekus, pārguļ ar ietekmīgiem menedžeriem un sāk galvu reibinošu solo karjeru. Kaupers palika ar jelgavniekiem.

Maskavā apcietināja aptuveni 120 nesankcionētā praida mīksto drosminieku. Kopējais viņu skaits esot bijis aptuveni divi simti. Krievi oficiāli nostopēja šo lecīgo būtņu parādi. Zīmīgi, ka gejus Krievijā vada rakstnieks Antons Zapadajevs, lesbietes - rakstniece Jevgeņija Debrjanska. Tātad inteliģentu elites pārstāvji. Tie paši, kas pie mums jau pērn nostājās sodomītu pusē un arī šogad ar ieilgušo klusuma brīdi savu mirušo sirdsapziņu piemiņai turpina stimulēt homoseksuāļu ideoloģiskās kaislības. Ne tikai Krievija un Polija, arī Rumānija jau nostājusies pret sodomītu manifestācijām. Vienlaikus normālo nometnes ietekmīgi pārstāvji pašmājās savu protestu pauž tik formāli, tik populistiski un nevarīgi, ka nesanāk noticēt pārmaiņām. Pretdabisko kaislību paverdzinātie slimnieki turpina draudēt.

Samaņas mijkrēslis

Jēdziens laulība, lai arī Satversmes līmenī konservēts kā vīrieša un sievietes savienība, ir degradējies. Zilie jau sen bija jāapsauc, lai nepiesavinās šo tradicionāli viņiem nepiederošo terminu. Ir jau godīgākie, kas pieprasa legalizēt partnerattiecības, par laulību nerunājot. Taču tādās dzīvo arī puse heteroseksuālu pāru, kuru bērni (45% no visiem dzimušajiem) nāk pasaulē ārlaulībā. Tieši heteroseksuāļi pierāda, ka laulības institūts kā ģimenes vērtību klints vairs neder. Ar ļaušanos seksuālo attiecību haosa un nesātības ideoloģijai tās pamati ir iznīcināti. Homoseksuāļi savās ambīcijās paceļas uz mūsu nograuto vērtību drupu kaudzēm. Un reāli taču ir tā, ka neko mainīt nevar, ja to nevēlas tie, kuru uzdevums būtu sargāt latviskajai valstij identiskās vērtības un vaibstus.

Labi, varbūt izdosies savākt 10 000 parakstu, un Pride 2006 aizliegs. Varbūt izdosies noorganizēt pat referendumu, jo tuvojas vēlēšanas un partijām ir izdevīgi izmantot stabilā vairākuma negatīvo attieksmi pret homoseksuālisma propagandu. Šogad izdosies, bet nākamgad? Mūsu varas pārstāvji Briseles visatļautības projektos ļoti dusmīgi izsakās par mūsu netoleranci un fobijām. Tautas masa vada savu dzīvi, no TV zīžot ilūzijas, bet no medijiem - samaņas mijkrēsli. Pat negribot tā atgremo to, ko ēdusi. Valdība nemīl savu tautu. Tauta nemīl savu valdību. Tautieši nemīl cittautiešus. Latvieši nemīl latviešus. Mēs sen vairs nemīlam nevienu. Mīlam izklaidēties, mīlam līzingus, atlaides, lētus kredītus, rindu mājas. Mīlam labklājību, pat tad, ja tā ir tikai bezcerīgu nabagu halucinācija. Jo tādai mīlestībai mūs izaudzinājusi TV un no kauna brīvā prese.

Kad no Latvijas Radio aizgāja Dzintris Kolāts, žurnālistu vokālajā ierindā momentāni parādījās vismaz trīs starpdzimuma balsu īpašnieki. Nejaušība? Bet varbūt kāda radiožurnālista skolnieki, un ne tikai viņa - nu jau arī visas eiropeiskās Latvijas ideoloģijas sējēji. Tās Latvijas, kurai, tāpat kā Eiropas konglomerātam, identitātes vaibstus strauji nomaina kosmopolītiska, globalizēta un vienaldzīga monstra maska.

Kāpēc neviens nesauc pie kriminālatbildības geju un lesbiešu organizācijas, kas tradicionālajā tautas daļā nemitīgi kurina dusmas, naidu? Tā taču ir mūsu pašaizsardzības instinktu kairināšana, latentās agresijas modināšana, kas var izpausties arī kā radikālāko grupu visradikālākā reakcija jeb terorisms. Kāpēc normāliem cilvēkiem inkriminē fobiju, bet homoseksuāļiem, kas mūs kaitina, ļauj vicināt piesmietās varavīksnes karogus un justies kā varoņiem? Dienu pirms Vatikāna oficiālā paziņojuma par homoseksuālajām laulībām savu negatīvo attieksmi pasteidzās paust arī Baltā (lasi - melnā) nama šefs Džordžs Bušs. It kā labi. Irānā pavasarī publiski ar nāvi sodīja divus homoseksuālismā pieķertus pusaudžus. It kā bušiski. Arī Irākā, neraugoties uz atļauto poligāmiju, homoseksuālisms ir gan grēks, gan noziegums. Bet vai uz irākiešu līķu laukiem un potenciālā slaktiņa upuriem Irānā ir iespējams atgūt autoritāti un respektu ar prethomoseksuālu nostāju vien? Šaubos. Tāda pati Eiropa vien tā Amerika ir.

Morāles haoss

Ja palasa avīzes, literārus portālus, inteliģentu ļaužu domas, ja ieklausās intervijās ar izciliem māksliniekiem, kas ir tik ļoti aizņemti ar saviem panākumiem, projektiem un citām šauri personīgajām mazajām lietām, reāli jāatzīst nācijas veselā saprāta sagrāve, tautas kā vienotu smadzeņu sairšana jeb tradicionālo vērtību pēdējie laiki. Nav brīnums, ka pravoslāvus, kas protestēja pret praidu Maskavā, kopā ar skūtgalvjiem dēvēja par ekstrēmistiem. Tikai stipru tradīciju pārstāvji ir tie, kas vēl mēģina protestēt. Arī tā ir zināma apokalipses zīme.

Pirms pāris dienām praidistu weblapā redzēju foto, kurā redzamas manas sievas rokas ar krustu vienā un ikonu otrā. Šo tradicionālo simbolu fonā demonstartīvi uz dievnama kāpnēm, no Santa "mesas" iznākušas, skūpstījās divas meitenes. Tādas ir mūsu un viņu ticības apliecināšanas atšķirības. Sodomīti savu ideoloģiju paģēr oficiāli saistīt ar valsts ideoloģiju, pieprasot savu attiecību kultu formāli legalizēt likumu līmenī. Ko darīt? Vai slēpjoties Doma baznīcas vēsajā patvērumā un imitējot garīgās rūpes par ģimeniskajām vērtībām, laulības institūtu u. tml., uzvarēsim?

Izvirtuši esam visi. Heteroseksuāļiem jau sen nepietiek ar vienu, divām vai trim sievām un nez cik mīļākajām. Tie alkst daudzveidības, alkst seksa ar bērniem. Kannu festivālā atzinīgi vērtētā Kim Ki-duk filma Uzvilktais loks, kas nupat vīdēja uz Rīgas ekrāniem, attēlo, kā 60 gadu vecs vīrs, kurš kādu meiteni uzaudzinājis līdz 16 gadu vecumam, viņas 17. dzimšanas dienu grib pārvērst par savām un viņas laulībām. Morāle? O, jums nepatīk savas sievas? Šķirieties no tām, ņemiet zīdaines meitenītes, izaudziniet pēc sava prāta un tad appreciet. Sanāk vēl kāds absurds: tas vīrs ir viņas tēvs (lai arī audžu); uztaisījis tai bērnu, viņš ir šā bērna tēvs un vectēvs reizē - jo savai sievai ir ne tikai vīrs, bet arī tēvs, jo tā taču ir arī viņa meita. Kalamburs? Nē, šā brīža morāles haosa realitāte. Arī nesenais Vācijas filmu festivāls, kurā vairākums filmu bija veltītas visu iespējamo seksuālo citādību tēmām, pat hermafrodītiem, liecināja, ka balto civilizācija labprātīgi dodas pretim pašnāvībai. Pēc kristīgo pamatu anulēšanas ES Konstitūcijā tās ir loģiskas sekas. Un festivāla laureātes nosaukums arī zīmīgs - Kuprainais kalns. Ne vairs klints - Kristus.

Visas Hellādas un Atēnu arhibīskapam Hristodulam attiecībā uz Eiropas kristīgās identitātes zaudēšanu bija savs sakāmais: "Ženēvas musulmaņu mošejas pārstāvis nesen pavēstīja, ka dekristianizētā Eiropa jau ir nobriedusi islāmam. Tas nozīmē, ka tā savu identitāti ir zaudējusi un ieradīsies kāds cits, lai to vadītu."

Seksuālās identitātes zaudēšana ir viena no kopējās jeb totālās identitātes zaudēšanas uzkrītošākajām manifestācijām. Vai kāds par ko vairs atbild - skolotāji par saviem skolēniem, vecāki par bērniem, valsts par saviem pilsoņiem? Ir iestājies absolūtas bezatbildības, ideoloģiski un materiāli korumpējamas varas, ar labklājību un izklaidi paverdzināmu un nopērkamu dvēseļu laikmets. Visiem vajag visu, ļoti dažādu un ļoti daudz. Pieticība ir iznīcināta. Tā bija vajadzīga laikos, kad dzima tās vērtības, kuras nu aprokam alkatībā un miesaskārībās. Pieticība bija vajadzīga laikos, kad vēl bijām PIE-TICĪBAS. Vairs neesam pat pie prāta.