L. I. Kāpēc partijas piedalās vēlēšanās un darbojas politikā? Kāpēc vispār kaut kas jādara: jāsasauc kongress, jāiet ar karogiem, jāveido programmas...Kam to vajag?

V. B. Es domāju, pirmkārt, tas ir nepieciešams visai latviešu tautai. Varbūt daudzi nemaz neapzinās, cik ļoti viņiem tas ir vajadzīgs. Mani pašu bieži pārņem sajūta - priekš kam es to daru. Tomēr ir zināms cilvēku skaits, kam ir nepieciešamība darboties un kaut ko darīt un tas, mūsuprāt, ir tas pareizais ceļš, lai savus mērķus, ideālus un to latvisko Latviju sasniegtu.

L. I. Šī darbošanās nozīmē, ka vienkārši nevar savādāk? Ir jādara...

V. B. Jā, tieši tā. ES nevaru savādāk. Ir tāds vārdiņš kā «pienākums».

L. I. Vai partija vēlas panākt okupantu repatriāciju?

V. B. Jā, mēs to vēlamies panākt. Dekolonizācijas procesa veikšana un Latvijas okupācijas seku likvidēšana ir ierakstīta mūsu pamatprogrammā un ir prioritāte. Protams, jāņem vērā sarežģītā demogrāfiskā situācija, kāda ir veidojusies pēdējā laikā un ar to es domāju šo straujo latviešu aizplūšanu uz Īriju vai, teiksim, uz Angliju vai uz rietumvalstīm. Protams, ne jau to pašu latviešu cilvēku vainas dēļ tas notiek, bet tieši sociālekonomiskā stāvokļa, visas šīs korumpētās politiskās elites dēļ.

Es uzskatu, ka tagad šis jautājums kļūst aizvien sarežģītāks, jo draudi ir tādi, ka darbaspēka trūkuma dēļ, Latvijā var nākt klāt vēl jauna veida imigranti, kas patiešām varētu mūs apdraudēt vairāk nekā šie krievi, kas te dzīvo. Latvijas deokupācija vai dekolonizācija ir politisks jēdziens un tajā nav nekā nosodāma un es uzskatu, ka vispirms no valsts būtu jāizvāc ārā tie, kuri nevēlas pieņemt latvisko dzīvesveidu, kuri nevēlas asimilēties un kuri ir klaji nelojāli pamatnācijai.

L. I. Varbūt uz šīm lietām var skatīties nedaudz savādāk: tie citi, kas nāks, būs vēl svešāki par tiem krieviem un patiesībā viņi būs tik sveši, ka sajaukšanās ar latviešiem varbūt nemaz tik traki nenotiks kā ar krieviem? Tātad viņi nebūs lielāks ļaunums par esošo?

V. B. Jā, protams, arī tāds skata punkts ir iespējams. Protams, šī sajaukšanās un šī te latviskā, teiksim tā, pasaules uzskatu un latviskās mentalitātes zaudējums jauktās ģimenēs ir daudz lielāks. Ne visās, pastāv arī izņēmumi. Kopumā viennozīmīgi, deokupācija un dekolonizācija ir viena no mūsu prioritātēm.

L. I. Vai partija uzskata par nepieciešamu pārtraukt pilsoņu loka paplašināšanu un pārskatīt piešķirtās pilsonības lietderību un, ja nepieciešams nelojāliem jaunpilsoņiem anulēt to un izraidīt tos no Latvijas?

V. B. Pilsoņu loka paplašināšanos mēs vērtējam klaji negatīvi un uzskatām, ka ir pilnīgi jāpārskata naturalizācijas process, kas ir noziedzīgs pret latviešu interesēm un pienāks tā diena, kad mēs, šim procesam saasinoties, vairs nebūsim savas zemes saimnieki. Tas, mūsuprāt, ir sava veida genocīds pret latviešu tautu.Un, protams, ka mēs uzskatām, ka ir jāpārtrauc šī pilsonības piešķiršana masveidā civilokupantiem un viņu pēctečiem, bet mēs arī uzskatām, ka tiem, kuri ir ieguvuši šo pilsonību un ir klaji demonstrējuši savu nelojalitāti Latvijai un latviešu tautai būtu jāveic arī šī pilsonības atsaukšana.

L. I. Vai partija vēlas pieņemt likumu par genocīdu pret latviešu tautu un pasludināt, ka latviešu tauta izmirst un ar šādu pamatojumu radīt latviešiem Latvijā pirmtiesības, jo tas ir vienīgais veids kā apturēt latviešu izmiršanu?

V. B. Teiksim tā... vai vārds «genocīds» būtu tas īstais, ko mēs lietojam, lai apzīmētu pašreizējo stāvokli, proti - ka latviešu tauta izmirst. Taču šis likums mums tomēr ir jāpieņem, kaut vai tikai viena iemesla dēļ, jo tad mēs varam realizēt praksē Ženēvas konvencijas attiecīgo rezolūciju, kas ļautu pieņemt tā saucamo īpašu latviešu interešu protekciju valstī. Un tas viennozīmīgi ir ļoti svarīgs solis, lai mēs varētu to latvisko, to stingro nacionālpolitiku realizēt. Latvijā, neapšaubāmi, pirmtiesības ir tieši latviešiem. Tā būtu jābūt visos laikos, manuprāt, arī pat ja mēs nebūtu izmirstoši, bet šajos apstākļos tās ir jo īpaši nepieciešamas.

L. I. Un kā ar izglītības jautājumiem? Vai partija uzskata, ka valstij jāfinansē tikai tās izglītības iestādes, kurās mācības notiek latviski?

V. B. Protams, tur pat nav ko diskutēt! Izglītība Latvijas valstī ir iegūstama tikai un vienīgi valsts valodā. Ja šeit ierodas kādi ārzemnieki vai izvēršas kādas minoritātes, kuras jau šeit dzīvo, es uzskatu, ka viņām ir pilnas iespējas pašām finansēt savas svētdienas skolas un arī savas privātās mācību iestādes, bet tas nekādā gadījumā nav jādara no Latvijas valsts kases līdzekļiem.

L. I. Vai partija uzskata, ka okupantiem Latvijas valstī nav jāmaksā pensijas?

V. B. Es teikšu tā: zinot, cik slikti dzīvo latviešu pensionārs, cik slikti dzīvo latviešu invalīds un latviešu bezdarbnieks un tas ir ne tikai ar vecuma pensijām, tad protams, ka šo latviešu dzīves līmeni varētu jūtami paaugstināt, ja nemaksātu tā saucamajiem okupantiem pensijas. Kā to tiesiski noformulēt, tas ir grūts jautājums. Jā, vistraģiskākais, manuprāt, ir tieši tas, ka pensijas tiek maksātas tiem, kuri šeit Latvijā nav nostrādājuši praktiski nevienu dienu, bet ir ieradušais kaut kad astoņdesmitajos gados un nevar izvirzīt argumentu, ka viņš šīs valsts labā ir kaut ko strādājis, kādā infrastruktūrā vai tamlīdzīgi. Manuprāt, ar tiem vajadzētu sākt. Bet kā to izdarīt, šobrīd tas ir tiešām diezgan grūti formulējams jautājums.

L. I. Ja šobrīd nerunājam par to, kā to izdarīt, bet tikai par gribu...?

V. B. Griba? Griba ir! Protams, ka būs spiediens. Grūtākais ir izdomāt, kā to realizēt, taču griba ir.

L. I. Vai partija uzskata, ka visus pabalstus un nodokļu atlaides piešķiramas tikai Latvijas pilsoņiem un ņemot vērā demogrāfisko stāvokli latviešu ģimenēm jāpalielina pabalsti?

V. B. Mēs tā uzskatām, turklāt pilnīgi nepieņemami jau ir kaut vai tas, ka latviešu uzņēmējiem nav konkrētu priekšrocību saņemt pašvaldības un valsts pasūtījumus, kā tas notiek bieži vien ar citiem valsts pasūtījumiem, kurus saņem ārzemju un nelatviešiem, nepilsoņiem piederoši uzņēmumi. Protams, ka latviešiem ir jābūt priekšrocībām visās dzīves jomās. Tas ietver visus pabalstus un nodokļu atlaides Latvijas pilsoņiem un īpaši latviešiem, jo latviešu tauta tiešām ir apdraudēta savā pašreizējā situācija.

L. I. Kāds ir NSS kopējais nākotnes redzējums? Reāli, nevis tas, ko oficiāli paziņo no tribīnes?

V. B. Dalībnieku skaita pieaugums ir proporcionāls tam sākuma kapitālam, kāds viņš bija. Es jau nevarētu teikt, ka nav progress... Kā mēs iesākām toreiz un tagad jau diezgan pieklājīgi viss notiek. Es pieļauju, ka nākamgad būs daudz vairāk nekā šogad, bet vēl nepietiekami, lai būtu tas, ko sauc par lieliem muskuļiem. Kopumā skatoties - temps ir par lēnu...

L. I. Kas tam varētu būt par iemeslu? vai tas ir tādēļ, ka nepareizi lozungi vai kas cits nepareizi tiek darīts jeb tāpēc, ka ir maz to, kam to visu vispār vajag?

Pirmkārt jau tas, bet otrkārt naudas trūkst, nav finansiālā pamata. Nav tie latviešu uzņēmēji atsaucīgi.

L. I. Nu, nav varbūt tāpēc, ka viņu dabā nav. Daļa ir latviski runājoši, bet viņi jau vairs nav latviešu uzņēmēji?

V. B. Nevarētu teikt. Ir viens otrs pat latviešu uzņēmējs. Latvietis kā tāds, ar zināmu latvisku pārliecību. Bet tas cilvēciskais skopums, cilvēciskā mantkārība, cilvēciskās biznesa intereses ir acīmredzot pāri tam pārējam, tai pārliecībai. Tā jau tas ir, tas ir tīri cilvēciski saprotams.

L. I. Paldies par sarunu!