Kopš senseniem laikiem balti ir bijuši viesmīlīgi namatēvi. Brēmenes Ādams min svētceļniekus, kuri no Spānijas un Grieķijas plūduši pie senčiem, lai gūtu garīgo veldzējumu. Arī misionāri varēja mierīgi sludināt, kamēr vien nesāka aizskart senču svētumus un pārliecību. Ja kāds no atnācējiem sāka noliegt senču Dievus vai centās nokļūt to svētvietās, tos gaidīja nāve... Arī mūsdienās reliģiskās pārliecības aizskāršana ir viens no lielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko nepielaiž Satversme. Pamēģiniet kā islama neticīgais iekļūt Mekā, vai ievest svētvietā kādu netīru lopu, zaimot tur ar nepareizu apģērbu vai citādi! Kopš senatnes Latvijas dēļ ir izliets daudz sviedru, nesti asins upuri, tāpēc visa Latvijas valsts mums ir svētvieta, kļuvusi ar katru mocekli aizvien svētāka.

Taču šodien, pārkāpjot visas cilvēktiesību normas un Satversmi, mūsu svētvietā pederasti un lezbietes sākuši sludināt savu pārliecību, kas mums ir sveša un nepieņemama, bet to pat tie, kuriem būtu jāaizstāv mūsu cilvēktiesības, reliģiskā pārliecība un Satversme, attaisno, apgānot mūsu svētākās jūtas!

Šāda mūsu reliģisko jūtu apgānīšana un svētvietas - Latvijas zaimošana ir rupjš mūsu tiesību pārkāpums un nepieļaujama, lai arī zem kādas izkārtnes šī garīgā un tikumiskā agresija tiktu pasniegta. Mēs pārāk labi zinām vēsturi, lai apzinātos šīs agresīvās novirzes sekas tautas izmiršanā. Tās dēļ bojā jau ir aizgājušas vairākas kultūras. Cilvēces gaišākie prāti to ir saredzējuši jau sirmā senatnē. Atminēsimies tos, cerībā, ka mūsu pašmāju ES pakalpiņi Platonam muti neaizbāzīs... Citāti no viņa «Likumiem».

«Man ir līdzeklis tā likuma ieviešanai, lai dzimumu savienošanās, kas paredzēta dzemdēšanai, notiktu atbilstoši dabai, t.i., lai vīrieši atturas no vīriešu dzimuma un neiznīcina tīšuprāt cilvēku sugu,...» «Vispirms jau šis likums ir saskaņā ar dabu..., cik daudz būtu labuma, ja šis likums iegūtu spēku!» « ...Tad tas atnestu tūkstošus labumus.»

Ceru, ka Platonu neviens neapstrīdēs, jo pederastija kā nespējīga turpināt cilvēku dzimtu, ir to iznīcinoša parādība. Ja lielās tautas, kuras sen pārkāpušas etniskās robežas, pederastiju var uzskatīt kā dabas sniegtu pārapdzīvotības regulētāju, tad mūsu daudz cietušajai un izkautajai tautai tā nav un nevar būt pieņemama. Un šeit nav nekāda sakara ar kādas grupas cilvēktiesībām, jo izmērdēt kādu tautu un apgānīt tās svētvietas, nav atļauts nevienam.