Zaļā Zemgale! Mežu un jūras dziesmā skanošā Kurzeme! Abas jūs sakausētas vienā zvaigznē. Vienā no trim Mātes Latvijas rokās.

Kopā ar māsām Vidzemi un Latgali tu, mirdzošā, latvju novadu vienības simbols esi.

Tu, Kurzeme dievišķā, esi mantojums mans. Tēva, viņa brāļu un tūkstošiem latviešu kareivju dzīvībām un asins straumēm Liktenim atpirktā.

Kurzeme! Naidnieka grautā. Postītā. Tautas dēlu nosargātā. Neuzvarētā un neieņemtā.

Neaptveŗams ir mans mantojums - Kurzeme svētā. Es nevaru un negribu tevi viens paturēt. Es tevi dāvinu tautas brāļiem, kas Latviju mīl un zemi kopj. Kas Dievam tic un tevī dzīvo. Man pietiks ar tava smilšu kalniņa septiņām pēdām. Zaļu kapa kopiņu un kadiķu krūmu pie tās.

... Zeme un baltie sniegi sedz nopostītos latvju leģionāru kapus. Kurzemes aizstāvju nezināmos kapus. To cilvēku kapus, ko tuvinieku sirdis visvairāk mīlējušas bija...

Jūs, kritušo kareivju dēli, mazbērni un mazmazbērni, atrodiet šos kapus. Svēto krusta zīmi pie tiem uzlieciet. Nezināmajiem kareivjiem viņu vārdus atdodiet. Viņu piemiņu sirdī glabājiet...

Kurzeme! Mūsu mantojums dižais! Gara acīm es redzu atdzimstam. Skaistiem namiem ceļamies. Baltām bērzu birzīm salapojam. Šķīstiem, Latvijai uzticīgiem dēliem un meitām piedzimstam. Drosmīgiem un lepniem patriotiem izaugam. Cilvēkiem, kas prastu savu mantojumu dižo, savu zemi nosargāt. Zemi, par kuŗu dzejnieks Valdis Rūja saka: