Esmu vairākas reizes ievietojis rakstus par situāciju skolā. Komentāri ir dažādi un citi saka – nu tad pasaki, ko vajag darīt. Aprakstīšu, kas manuprāt būtu jāmaina skolā un kam tas būtu jāizdara. Dažas lietas – mūsdienu tiesību sistēmā – utopiskas, bet tomēr – tās vajadzētu mainīt saistībā ar pēdējiem notikumiem. Un patiesībā – ir vietas, kur jau šīs tiesības pārkāpj. Izrādās – tomēr var. Žēl tikai, ka ne visi.
1. Jauni priekšmeti. IZM kompetence. Neieviest nevienu jaunu priekšmetu vai izmaiņas priekšmetos, ja nav sagatavoti – mācību grāmata, skolotāja grāmata, izdales materiāli, informāciju tehnoloģiju materiāli attiecīgajā mācību priekšmetā.
Šobrīd situācija ir šāda – notiek izmaiņas, tad šīm izmaiņām vairākus gadus pielāgo materiālus, skolotāji pamatīgi sevi noslogo, meklējot veidus, kā pielāgoties jaunām izmaiņām, tad pēc 3 – 4 gadu darba beidzot ir arī materiāli, kursi izieti. Un tad – IZM atkal kaut ko pamaina un skrien nu cilvēks no jauna.
2. Standartu sistēma. Arī IZM kompetence. Nevar visas skolas mācīt vienādi, jo bērni katrā skolā ir dažādi. Šajā situācijā – normāli būtu variants, ja standarts piedāvātu tematus, kuriem normālās klasēs veltīt 60 % stundu no stundu skaita. Ja paspēj, lai standartā iekļauj izvēles tematus, kuri ir arī mācību grāmatā. Skolotāj, attīsti bērnu, cik vari. Nepaspēj paredzētajā laikā – strādā papildus, strādā lēnāk, jo tikai šādā veidā var ko iemācīt tiem, kas uzreiz nespēj apgūt.
Šī brīža situācija visiem ir vienāda. Vai 1. ģimnāzijā Rīgā vai lauku skoliņā Latgalē – visiem viens standarts, visiem vienādas programmas. Teorētiski – skolotājs drīkst izveidot savu programmu. Praktiski – tāpat tai programmā ir jāiekļauj viss standarts. Rezultātā – bērniem jau pamatskolā bieži vien ir nepatika pret mācību priekšmetiem, jo slodze ir milzīga.
3. Papīru dublēšanās un lieks darbs. Arī lielā mērā IZM vaina. Šo situāciju varētu atrisināt ar spēcīgi veidota skolu portāla palīdzību, kuru piemērotu skolotāju vajadzībām un kurš nebūtu kārtējā atskaite par padarīto. Vai tie, kuri veido portālus skolotājiem – isec, skolotajs.lv, LIIS – ir interesējušies, ko un kādā veidolā skolotāji vēlas redzēt portālos. Ir aizdomas, ka tam vienkārši neparedz vairāk budžeta naudas. Un – ja šādā portālā būtu patiesi laba skolu datu bāze, lielāko daļu aptauju, kuras sūta pa visu Latviju un skolotāji meklē tām datus, varētu aizpildīt portālā.
Ja kādai iestādei Latvijā ir vēlēšanās uzzināt par skolām, IZM nesaka – ejiet, skatieties. To dara citādi – pieprasa no skolotājiem dažādu informāciju, izsūta visādas anketas, pieprasa apkopojošos datus u. tml. IZM patiesībā neatbalsta nedz skolotāju, nedz skolēnu, bet gan dažādas biedrības un iestāžu, komisijas Latvijā, kuras regulāri analizē situācijas, sastāda versijas u. tml.
Udo Sipka