05.04.2007. biju izsaukts uz pārrunām Drošības policijā. Domāju, ja jau valsts Drošības policija, tad runa būs par valsts drošību un tiem, kas to apdraud. Izrādījās, ka valsts drošību apdraud Leonards Inkins pārdodot internetā A. Hitlera grāmatu «Mana cīņa».

Tiku  iztaujāts, cik un kur šo grāmatu esmu dabūjis, cik pārdevis. Vai to darīšu arī turpmāk un saņēmu ieteikumu no Zigismunda Lorenca (tā viņš sevi nosauca)...., ka viņš manā vietā to gan neturpinātu. Lika saprast, kaut arī tas nav ar likumu aizliegts, tomēr ja turpināšu izplatīt šo grāmatu viņi mani tramdīs visādos veidos līdz es nākšu pie prāta un pakļaušos viņu ieteikumiem. Jāatzīst, ka šāda taktika lielākoties nostrādā un cilvēks piekrīt, tā teikt, ko es te sev problēmas taisīšu...

Atbildēju, ka ja tā, tad tā lieta kļūst principiāla un es centīšos šo grāmatu izplatīt. Ja mani nostāda tādas izvēles priekšā. Ja būs, kas šo grāmatu piegādā tad būs arī, kas to pārdod. Tāds ir mans lēmums.

Šais dienās man zvana ļoti daudz viltus pircēju. Tie man stāsta, cik labi es rīkojos, ka palīdzu cilvēkiem uzzināt patiesību, un cik labi tas esot, ka es šādu grāmatu izplatu. Vai tad nevarot to iegādi vienkāršot – mēs varētu satikties un to nokārtot bez bankas maksājumiem, tā sacīt privāti. Es labi atceros ar ko šāda privāta kārtošana beidzās pagājušogad ar DVD video disku par 16. marta notikumiem. Arī Latvijas Radio darbinieks Uldis Āboliņš izlikās par pircēju, aprunājās ar mani un ne ar vienu zilbi nebilda, ka zvana no radio un ka viņam tīkamākos mūsu sarunas fragmentus atskaņos pa radio.

Pārnācis no «draudzīgām pārrunām» Drošības policijā ieskatījos A. Hitlera grāmatā un izlasīju šos divus citātus:

«Gandrīz visi mēģinājumi iznīdēt vienu vai otru mācību ar rupjas vardarbības palīdzību ir beigušies ar neveiksmi un bieži vien noveduši pie pilnīgi pretējiem rezultātiem.»

«Jo vairāk es iepazinu fiziskā terora metodes, jo vairāk man gribējās lūgt piedošanu tiem simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri bija tā varā.»

Leonards Inkins