Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Būt latvietim

Vēlies pievienoties?


Par runāšanu dažādās valodās
25.04.2007

ES = PSRS! Vai tas ir tikai emocionāls sauklis? Diemžēl paralēles ir nenoliedzamas. PSRS Latvijā ievazāja komūnisma un t.s. internacionālisma

ideoloģiju, kas katram šīs sabiedrības loceklim bija obligāta, panākot to visdažādākiem līdzekļiem. Tam kalpoja TV pārraides, literātura, māksla u.t.t., vārdu sakot – bija mobilizēti visi masu apmaušanas līdzekļi. Vai ar ES ir citādi? Klasisks piemērs ir filma «Tas notika Rīgā». Tie, kam ir vairāk par desmit piecpadsmit gadiem, lieliski atceras šādas «internacionālai draudzībai» veltītas filmas, rakstus utt.

Kas skatās ārzemju filmas, seriālus, lasa jaunākos ārzemju autoru romānus, var skaidri redzēt, ka arī še uzstājīgi un nepārprotami dominē temati, ko varam nosaukt par oficiālo ES ideoloģiju, kas nav mazāk uzmācīga par komūnismu un internacionālismu PSRS laikos, — sabiedrības integrācija, sieviešu, bērnu, seksuālo un citu minoritāšu tiesības. Mēs esam sašutuši, jo mums šādas problēmas nav aktuālas. Mēs neesam ieveduši nēģerus, neesam viņus padarījuši par vergiem un mums nav jācīnās pret negatīvas attieksmes paliekām tautas psiholoģijā, Latvijā vēsturisku iemeslu dēļ sievietēm nekad nav bijušas liegtas politiskās tiesības, homoseksuālisms nekad pie mums nav bijis plaši izplatīts, tāpat arī vardarbība pret bērniem. Dzīvošanai svešu varu pakļautībā, lai cik tas paradoksāli nebūtu, ir arī savas gaišās puses — attīstīta tauta, nonākusi verdzības kārtā, atbīdīta no pasaules procesiem, turpināja veidot savu ētiku un sadzīves kultūru, kuras forma bija latviešu tautas dziesmas. Darbīga dzīve sargāja no perversijām, pazemots stāvoklis radīja līdzjūtību pret citiem, kas atstumti un kam pāri darīts. Lietas, protams, nav jāidealizē: reālā dzīve nav paradīzes dārzs un tomēr — tomēr — ja cilvēks cenšas dzīvot pēc labiem likumiem, viņš no tiem arī ietekmējas. Neiedziļinoties mēs varam droši teikt slaveno — tās ir jūsu problēmas. Mūsu problēma ir cita — lielas tautas «minoritāte» mazas tautas teritorijā, un šī lielā minoritāte savā vairākumā nekad negribēs samierināties ar mazākuma tiesībām un pienākumiem, allaž būs gatava dažāda veida provokācijām ar atsauci un atbalstu savā etniskajā dzimtenē.

Lūk — te arī problēma — mēs runājam dažādās valodās. Un še arī vecumvecā problēma — tāpat kā PSRS, arī ES ir sava nepārkāpjama ideoloģija un tā dalībvalstīm tiek uzspiesta, pilnīgi nerēķinoties ar realitātēm, kas šajā valstī pastāv.

Jo, skatoties uz Latviju no eirobirokrata viedokļa, mūsos nav cildenā pacēluma apskaut un apmīļot mūsu valstī dzīvojošās minoritātes, piešķiŗot viņiem visas iedomājamās un neiedomājamās tiesības, tātad vienkārši esam tikko no kokiem nokāpuši barbari, kuŗi jāaudzina, jāaudzina un jāaudzina. Ar nosodījumiem, atstumšanu, filmām, programmām, grāmatām utt., utt., gluži tāpat, kā viņi to dara ar savas valsts pilsoņiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka taisnība arī Andersonam — no kokiem nokāpusī barbaru tauta cītīgi cenšas savu eiroatpalicību likvidēt, aši jo aši piesavinoties visus netikumus un pretlikumības, ko mums pakalpīgi piedāvā civilizētā pasaule.

Gundega Jaunzeme


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Fricis, Vikentijs
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».