Iesākt gribu ar pateicības vārdiem, ka nepakļaujaties neviena spiedienam un par spīti visam uzturat daļu latviešu pie veselā saprāta, lai gan, pēc manām domām, dažkārt mazliet tendenciozi. Tikai, lūdzu, saprotiet pareizi! Mans uzdevums nav Jūs nopelt. Es uzskatu sevi par vienu no Jums un par savu uzdevumu uzskatu palīdzēt un strādāt Jūsu labā, lai nacionālās idejas izplatītos pēc iespējas plašākās tautas masās.

Manuprāt, šobrīd nacionālie spēki savas idejas izplata apgriezeniski. Ja mēs sludinām patriotismu, tad, pirmkārt, mums jāskaidro cilvēkiem, ko tas mums dos. Katram latviešu patriotam skaidrs, ka Latvijas valsts valodas lietošanā mēs nedrīkstam piekāpties. Vai loģiski nebūtu cilvēkiem skaidrot, kāpēc tad šī latviešu valodas saglabāšana mums ir tik svarīga. Vai tiešām kolonistu repatriācija varētu būt – bet kāpēc gan nē? Mums uz to ir tiesības. Viņi to ir pelnījuši? Labākajā gadījuma kā iemesls tiek minēts: viņi nav lojāli pret Latvijas valsti. Uz ko pleskavieši nekavējoties atbild: nu tad jādara viss, lai viņi kļūtu lojāli, dosim pilsonību, ļausim runāt viņu valodā utt.

Ar šiem piemēriem es tikai gribu dot ierosmi nacionālajiem spēkiem. Diemžēl pagaidām mums nav izdevies savas idejas pietiekami pamatot. Tā vietā daudzi nacionāli spēki izmanto citu taktiku, proti, emocionālu propagandu. Es uzskatu, ka tas varētu kalpot tikai kā palīglīdzeklis.

Diemžēl arī ar šo palīglīdzekli mums visai spoži neiet. Bieži lasām žēlabas par grūto un drausmīgo pagātni, par okupantu nežēlībām utt. Protams, tā ir neatņemama propagandas sastāvdaļa, bet šai daļai jāatrodas pareizā kontekstā. Šī daļa varētu atrasties it kā fonā, bet uzmanības centrā būtu tādas propagandas «naglas», kas apliecinātu spēku utt. Spēka izpausme ir viens no iedarbīgākajiem propagandas veidiem, precīzāk, sastāvdaļām. Lielisks piemērs nesen bija Latvijas hokejistu spožie panākumi cīņās ar hokeja lielvalstīm. Kāds patriotisms dzīvoja jauniešos, Latvijas hokeja fanos, kad Latvija uzvarēja Krievijas sapņu komandu. Latvieši sajuta savu spēku, šoreiz spēku hokejā, uzreiz jauniešu zemapziņā atausa tautas ciešanas. Šī propaganda nebija gatavota apzināti, taču tā sasniedza lieliskus rezultātus, pateicoties šīs propagandas teicamai norisei pareizā secībā un metožu attiecībā.

Uz to ir jāiet arī nacionāliem spēkiem, kopīgi diskutējot, iesaistot pārrunās visu paaudžu pārstāvjus, īpašu uzsvaru liekot uz mums, jauniešiem, kas reiz pārņems jūsu stafeti un turpinās Jūsu cīņu.