Mēs, latvieši,

esam pieraduši atcerēties vēsturē aizslaucītos vācu baronus ar naidu. Iemesls jau būtu, galvenokārt 18. gadu simteņa verdzība un vēl kādu laiku 19. gadu simtā nejēdzīgie klaušu laiki. Nopietni padomājot, vai šodien vēl būtu latviešu tauta, drīzāk kas līdzīgs baltkrieviem vai arī visā pilnībā pārkrievoti. Meslus krieviem maksāja jau lībieši, krievu ticības nesēji spiedās iekšā no austrumiem, daļa austrumlatviešu jau bija kristīti pirms Meinarda ierašanās. Pirms Meinards sāka kristīt lībiešus, viņš izprasīja atļauju krieviem. Kāpēc?

Latviešiem lielākoties ir grūtības ar apvienošanos, vēl šodien: cik latviešiem nav partiju? Uzrodas vadītāji, veido partijas un organizācijas, bet ar saprašanos savstarpēju iet grūti, pat tādi, kas bijuši kopīgi kaujinieki, to nespēja.

Atļaušos teikt, ka vienīgais latviešu apvienotājs mums zināmā vēsturē ir bijis Kārlis Ulmanis. Nožēlojamā kārtā viņš to varēja iespēt, vienīgi ieviešot autokratiju. Varētu arī pieņemt, ka atbrīvošanās cīņu (pēc Niedras valdības beigām) un pēdējās atmodas laikā latvieši bija vienoti.

Bet kā tas bija tālā senatnē, kad latviešu ciltis bija brīvas, vai tās toreiz varēja saprasties? Cik zināms, nē, to izmantoja vācu iebrucēji un ar ne pārāk lieliem spēkiem pārņēma varu. Laika gājumā izveidoja Livoniju, tajā iekļaujot arī igauņus, un, šādā veidā apvienoti, kādu laiku bija spējīgi stāvēt pretim Austrumu iebrucējiem. Livonijas iedzīvotājus vācieši pārvācot necentās, bet, ja krievi būtu pārņēmuši varu jau senus gadsimtus atpakaļ? Kā būtu šodien, vai būtu vēl latviešu tauta?

Man šķiet, ir vērts padomāt par to, ne tikai notikušā sausus faktus zināt.

Kā būs tagad, vai izturēsim? Pat tie, kas sakās esam mūsu draugi un atbalstītāji, pa reizei cenšas mūs stumt uz atvara pusi.

L. Tīrums –Tīrumnieks, Sidneja, Austrālija