Es esmu dzimis šajā valstī. Esmu par šīs valsts
Satversmi, kuras 1. panta 2. punktā norādīts, ka Latvijas valsts suverēnā vara
pieder Latvijas tautai. No tā izriet, ka Saeimā esam ievēlējuši pašus labākos
no mūsu vidus. Taču nesaprotu, kādēļ gan valstī ir tik zems dzīves līmenis un
turpina slīdēt lejup, lai gan valsts priekšstāvji zina vēlētāju intereses,
savus solījumus. Nesaprotu, kā gan deputāti neredz, kā dzīvo liela daļa
latviešu, kas, kaismīgo priekšvēlēšanu solījumu apreibināti, gāja pie vēlēšanu
urnām, cerot un ticot: nu latviešiem sāksies labie laiki. Bet izrādās, ka
deputātiem tas nerūp, vai smagā nodokļu nasta, dārgā degviela, elektroenerģija,
ļauj iedzīvotājiem atrast savu vietu dzīvē. Taču tie neaizmirst, gan atklāti,
gan slepus piešķirt sev prēmijas, spriest par kompensāciju izmaksām sev, jo no
viņu trūcīgajām algām nevar veikt norēķinus par dzīvojamās telpas īri,
kancelejas preču iegādi un transporta izdevumiem. Vai tiešām valdošā šķira
nezina, ka liela daļa jauniešu paliks bez izglītības un smagi slimie aizies
nebūtībā?! Tikai aklais var neredzēt klaiņojošos bērnus, kas ubago, pat pārdod
savu miesu par maizes gabalu! Un ko lai dara tie, kuri zaudējuši darbu, bet
vietas pie atkritumu konteineriem un izgāztuvēs aizņemtas?
Vai ir kaut kas labs atjaunotā Latvijā? Jā, ir, mums
pašiem ir savs karogs un himna, mēs varam brīvi izkliegt savu sāpi, piketēt,
mītiņot, tikai jāuzmanās, lai neizpaustos nacionālisma gars, komunistiem
vieglāk, tos neaiztiek! Ja ir nauda, var brīvi izbraukt uz ārzemēm, piederēt
privātīpašums, dibināt uzņēmumu. Un tomēr nesaprotu, kā lai īsteno
Satversmē noteikto normu, valsts suverēnā vara pieder tautai, ja līdz
šim nevienas valdošās partijas deputāti nav izpildījuši priekšvēlēšanu
solījumus? Kad mēs stāvam pie izlaupītās Latvijas sliekšņa, mums vairs
neinteresē partiju kaismīgās runas un solījumi, mēs gribam reāli dzīvot cilvēka
cienīgu dzīvi.
Imants Grosbergs, Talsi