Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Nācijas identitātes mērs – sociālais taisnīgums
23.10.2007

Kat­ras jaun­as nā­ci­jas dzī­vē var ga­dī­ties zi­nāms vā­ju­ma brī­dis, kad kā­dam ar vil­tu, no­de­vī­bu un ne­lie­tī­bu iz­do­das iz­krāpt tai vi­su, pat «no­zagt val­sti». Šā­dos tra­ģis­kos ap­stāk­ļos iz­dzī­vo ti­kai tā tau­ta, kas ne­zau­dē vī­riš­ķī­bu, brī­vī­bas mī­les­tī­bu un spē­ju mā­cī­ties no sa­vām kļū­dām. Arī mūs ir skā­ris šāds skarbs pār­bau­dī­ju­mu laiks. Un pirm­ā mā­cī­ba, kas šo­brīd jā­ap­gūst kat­ram īs­tam sa­vas Dzim­te­nes pat­ri­otam, ir tā, ka, ti­kai no­dro­ši­not vis­pā­rē­jo so­ci­ālo tais­nī­gu­mu, var ra­dīt ne­pie­cie­ša­mos dzī­ves un eko­no­mis­kos no­sa­cī­ju­mus, lai ik­viens in­di­vīds un tau­ta ko­pu­mā va­rē­tu brī­vi vai­rot un bau­dīt sa­vas kul­tū­ras un vēs­tu­res man­to­ju­mu. Ar zi­nā­mu pie­sar­dzī­bu var pat ap­gal­vot, ka na­ci­onā­lā jau­tā­ju­ma bū­tī­bu vien­mēr, vis­maz vēs­tu­ris­ki, ir vei­do­jis ne­at­ri­si­nāts so­ci­ālais jau­tā­jums. Res­pek­tī­vi, ne­at­ka­rī­ba bez tai at­bil­sto­šām so­ci­ālām ga­ran­ti­jām un no­dro­ši­nā­ju­ma ir ti­kai po­li­tis­ka vien­tie­sī­ba vai blē­dī­ba, vai drī­zāk – abas ko­pā. Tie­ši tā­dēļ kat­ras brī­vi ie­gu­vu­šas un ne­at­ka­rī­bu cie­no­šas tau­tas gal­ve­nais uz­de­vums ir bū­vēt tā­du val­sti, kas ne­at­lai­dī­gi kop­tu so­ci­ālo har­mo­ni­ju, vien­lī­dzī­bu un tais­nī­gu­mu. Tas ir na­ci­onā­las Tau­tas valsts būv­nie­cī­bas uz­de­vums.

Ap­zī­mē­ju­mi «na­ci­onā­la Tau­tas valsts», «Tau­tas na­ci­onā­lisms» u.tml. ne­bū­tu jā­uz­tver kā po­li­tis­kā žar­go­na kār­tē­jie ka­lam­bū­ri vai tau­to­lo­ģis­ki so­fis­mi. Tie da­ri­nā­ti pie­spie­du kār­tā, pro­ti, tā ir pre­tre­ak­ci­ja uz šo­dien po­li­tis­ki un ideo­lo­ģis­ki pa­tie­šām no­va­zā­tām un me­lī­gām frā­zēm par «brī­vi at­gu­vu­šo tau­tu», «na­ci­onā­lo ne­at­ka­rī­bu», «tēv­ze­mi un brī­vī­bu» u.tml. Po­li­tis­kās kon­jun­ktū­ras ap­stāk­ļos, kad valsts va­ru mū­su zem­ē kār­tē­jo rei­zi ir uzur­pē­ju­ši šau­ri, po­li­tis­ki no­zie­dzī­gi sa­bied­rī­bas slā­ņi, kas, bū­da­mi ap­vie­no­ju­šies po­li­tis­kās pun­dur­par­ti­jās – štā­bos un eko­no­mis­ki ma­fi­ozās gru­pās, pie­sedz sa­vu pre­ttau­tis­ko dar­bī­bu ar na­ci­onā­la rak­stu­ra de­ma­go­ģi­ju. Tā­dēļ sva­rī­gi ir ap­zi­nā­ties, ka tā­di cie­nī­ja­mi vār­di kā «Tau­ta», «Tē­vi­ja», «Brī­vī­ba», «Ne­at­ka­rī­ba» u.tml., ko ska­ļi un uz­bā­zī­gi skan­di­na tur­pat vai vi­si va­ras «brā­ļi» un «mā­sas» šo­die­nas ne­lai­mī­ga­jā (un ne­li­ku­mī­ga­jā!) Lat­vi­jā, no tau­tas svē­tu­ma jau sen ir pār­vēr­tu­šies par ide­jis­kiem zai­miem un la­mām, par tau­tas so­ci­ālās no­de­vī­bas, lie­ku­lī­bas un po­li­tis­kā ci­nis­ma ze­mis­ka­jām «vir­sot­nēm».

Šā­da «gru­pu na­ci­onā­lis­ma» aiz­sā­ku­mi Lat­vi­jā mek­lē­ja­mi vēl E. Ber­kla­va bē­dī­gi sla­ve­na­jā «na­ci­onāl­ko­mu­nis­ma» ide­jā, pē­dē­jās LPSR AP, Tau­tas fron­tes no­men­kla­tū­ras, Na­ci­onā­lās Ne­at­ka­rī­bas kus­tī­bas no­men­kla­tū­ras u.c. dar­bī­bā un de­ma­go­ģi­jā. Šo po­li­ti­zē­to cen­tie­nu vēs­tu­ris­kie un tie­šie man­ti­nie­ki vi­sās pos­tpa­do­mī­ga­jās «saei­mās», pro­tams, arī paš­rei­zē­jā, ir pa­ma­nī­ju­šies pir­ma­jai un pa­gai­dām vie­nī­ga­jai Lat­vi­jas Brīv­val­stij, tai, ku­ru mū­su tau­ta ko­pa 20. gad­sim­ta 20. –30. ga­dos – no­zagt ne vien šos na­ci­onā­lās paš­ap­zi­ņas «zel­ta at­slē­dzi­ņas» jē­dzie­nus, bet pat vi­su tās po­li­tis­ko vēs­tu­ri un val­stis­ko sim­bo­li­ku. Se­viš­ķi no­zie­dzī­gi un bīs­ta­mi ir tas, ka šo na­ci­onā­lo sau­kļu, po­li­tis­ko imi­tā­ci­ju un mas­ka­rā­žu aiz­se­gā tiek duļ­ķo­ta un iz­va­ro­ta tau­tas pa­tie­sā ap­zi­ņa un paš­cie­ņa, bez ku­ras ne­kā­da brī­vas nā­kot­nes cel­tnie­cī­ba ne­maz nav ie­spē­ja­ma. Ko­pā ar va­kar­die­nu tiek no­zag­ta un pie­smie­ta arī mū­su rīt­die­na. Lai no­vēr­stu šos drau­dus, ir ne­sau­dzī­gi jā­at­mas­ko na­ci­onāl­po­li­tis­kie un ideo­lo­ģis­kie vil­tvār­ži, jā­at­sedz to tau­tis­ki ie­krā­so­tais vil­tus. Lat­vi­jai, tau­tai un īpa­ši jau­nat­nei skaid­ri jā­ap­zi­nās, ka val­sti vis­pirms «no­zog» po­li­tis­ki un ideo­lo­ģis­ki un ti­kai pēc tam se­ko so­ci­āla pa­ver­dzi­nā­ša­na, tās eko­no­mis­ka iz­lau­pī­ša­na un kri­mi­nā­li­tā­te. Lai tau­ta to ne­pa­ma­nī­tu, tā tiek ide­jis­ki de­mo­ra­li­zē­ta ar na­ci­onā­lu frā­žai­nī­bu, tau­tis­kiem kar­ne­vā­liem un po­li­tis­ki uz­ku­ri­nā­tu et­nis­ko hi­pe­re­mo­ci­ona­li­tā­ti.

Tur­pre­tī na­ci­onā­la Tau­tas valsts ir tā­das po­li­tis­kās paš­ap­zi­ņas un dzī­ves ne­lie­ku­ļo­ta for­ma, kas uz­sver na­ci­onā­las valsts pie­de­rī­bu vi­sai Tau­tai, bet ne­vis kā­dai tās ego­is­tis­kai un no­de­vī­gai da­ļai. Tā kal­po vi­sai Tau­tai un po­li­tis­ki at­bil­dī­gi re­ali­zē tās, pro­ti, Tau­tas gri­bu. Pēc sa­vas bū­tī­bas na­ci­onā­la Tau­tas valsts ir taut­val­dī­bas for­ma, ku­rā na­ci­onā­lā gri­ba ir or­ga­nis­ki ap­vie­no­ju­sies ar so­ci­ālā tais­nī­gu­ma iz­jū­tu. Ja tam vēl pie­vie­no eko­lo­ģis­ko fak­to­ru, tad šī sim­bi­oze va­rē­tu būt pil­nī­ga.

Vis­bei­dzot ne­aiz­mir­sī­sim arī to rūg­to vēs­tu­ris­ko pie­re­dzi, ko vēl pa­vi­sam ne­sen pie­dzī­vo­jām, no­kļu­vu­ši ko­mu­nis­tis­ko vil­tvār­žu, kas vai­ru­mā ga­dī­ju­mu arī ir lat­vie­ši, so­ci­āl­po­li­tis­ka­jos un eko­no­mis­ka­jos slaz­dos. Abas šīs so­ci­ālās bru­ta­li­tā­tes for­mas – ko­mu­nis­tis­kā un post­ko­mu­nis­tis­kā – pēc sa­vas iz­cel­smes un ie­da­bas ir vie­nā­das, kaut arī ar pre­tē­jām zī­mēm. Pirm­ā pa­ra­zi­tē uz so­ci­ālām vēr­tī­bām un ig­no­rē na­ci­onā­lās; šo­dien tiek kul­ti­vē­tas na­ci­onā­lās ilū­zi­jas, bet ig­no­rē­tas so­ci­ālās va­ja­dzī­bas. «Cik garš, tik plats,» tā va­rē­tu no­slēgt šo sa­lī­dzi­nā­ju­mu. Un jā­jau­tā: vai tā­lu esam šo­dien ti­ku­ši sa­vas na­ci­onā­li ne­at­ka­rī­gas Tau­tas valsts cel­tnie­cī­bā?!

Val­dis Tu­rins


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Ginta, Gunda, Gunta
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».